Iesaki rakstu:

Cilvēka, kurš sevi joprojām lepni dēvē par „dabas draugu” - Artūra Priedes (attēlā) – darbošanās piemērs liecina, ka būvatļauju apstrīdēšana var būt diezgan ienesīgs bizness.

Atgādināsim, ka Priede tika pieķerts darbībās, ko laikam taču citādāk kā par kukuļa izspiešanu nosaukt nevar – apstrīdēja būvatļauju, bet bija gatavs atsaukt iesniegumu apmaiņā pret materiālas dabas pretimnākšanu. Turklāt – prasītā summa bija diezgan iespaidīga. Priede gan notikušo skaidroja kā nevainīgas „lomu spēles”, kas radīja veselu jaunlaiku folkloras vilni par „lomu spēlēm” starp ceļu policistiem un autobraucējiem utt. Tomēr džips, ar kuru „dabas draugs” redzēts apbraukājam paša „aizsargājamajās teritorijas”, liecina, ka badā viņš gluži nemirst.

Nav arī brīnums, ka, kā liecina LETA informācija, kārtējās sastiķētās biedrības, kas, kā melš ļaunas mēles, komunikācijā ar pašvaldību izmantojot Priedes biedrības „Par brīvu Lielā Baltezera krastu” iepriekš iesniegtos iesniegumus, bet tagad sevi lepni dēvē par „Baltezera aizsardzības biedrību”, vadonis - kāds R.Pogulis, atsākusi iet sava priekšgājēja pēdās. Protams, protams, spēkā ir nevainīguma prezumpcija, taču pieaugušiem, saprātīgiem cilvēkiem nevajadzētu būt neskaidrībām par to, kas, kā un kāpēc.

Iecere ierobežot būvatļauju apturēšanu, kad vien tik kādam tas ienāk prātā, protams, var izsist ķeblīti zem priežveidīgo biznesa kājām. Taču pēc būtības ne jau viņi ir tie, pateicoties kuriem uzņēmējdarbības vides pievilcībā atšķiramies un atpaliekam gan no citām Baltijas valstīm, gan no Skandināvijas, kam taču tik ļoti gribam līdzināties. Idejiskie iedvesmotāji ir gan provinciāli „dabas draugi”, gan politiķi, gan juristi-talmudisti, kuru vidū ir arī ūnikumi, kas izliekas nesaprotam, kāpēc priedes un poguļi rīkojas tā, kā viņi rīkojas.

Piemēram? Priedes biedrības „Par brīvu Lielā Baltezera krastu” goda biedru sarakstā joprojām gozējas tāds personāžs kā Saeimas deputāte Ilma Čepāne. Biedrības mājas lapā centrālajā fotogrāfijā viņa redzama kopā ar pašu „dabas draugu” un blondo dziedātāju Olgu Rajecku. Turklāt ir publicēta arī Priedes sarakste ar Čepāni, kurā profesore (ko viņa mīl uzsvērt vietā un nevietā) izsaka cieņu „dabas drauga” lomas tēlotājam par viņa panākumiem un ziņo par viņa progresīvās pieredzes popularizēšanu studentu vidū.

Jūs domājat, ka, izdzirdējusi LTV raidījumā „De Facto” sava sarakstes partnera ierakstīto sarunu, kurā skan frāzes, kas nepārprotami izklausās kā kukuļa pieprasīšana, un vēlāko neveiklo taisnošanos, deputāte un profesore sašuta un paziņoja – slēdziet tak mani ārā no TĀDAS biedrības sarakstiem, izņemiet to bildi vai vismaz pārplēsiet uz pusēm, kā tas notiek ar šķirtiem pāriem, un es kategoriski norobežojos no šādiem shēmotājiem? Nekā nebija. Čepāne joprojām ir cieta kā āmurs un cīnās, lai nekādas pārmaiņas neskartu iespējas apstrīdēt būvatļaujas.

Teiksiet, ka daži profesori jau reizēm ir kā lieli bērni – tādi sirdsšķīsti, labticīgi, nesaredz ļaunus nolūkus? Var jau būt. Bet varbūt te ir atkal kārtējās lomu spēles, kurās Čepānei kontaktos ar vēlētājiem iedalīta visas neskartās dabas „status quo” sargsuņa loma? Bija taču viņas iepriekšējā radošajā darbībā arī tā sauktā „Saburovas lieta”, kuras otrajā cēlienā izrādījās, ka vienkāršajai krievu sievietei Saburovai spēlē ir tikai izkārtnes loma, kamēr galvenā loma uzticēta Ilmai Čepānei. Ja ludziņa tagad atkārtojas, tad, protams, kā farss.