Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar vakarā man kā rektora kandidātei bija pārrunas ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Padomes locekļiem. Uz rektora amatu pretendēju es un esošais rektors.

Iepriekš bija iesniegta izvērstā stratēģija, kurā detalizēti izklāstīju RSU esošās problēmas, kas skar gan personālu, gan pārvaldību. Norādīju uz patieso situāciju augstskolu reitingos, norādīju uz galvenajiem iemesliem zemo rādītāju ziņā. Sniedzu veicamo darbību aprakstu, kā iziet no samilzušajām problēmām universitātē.

Padomei norādīju uz konkrētiem finanšu līdzekļu izsaimniekošanas gadījumiem (ar pierādījumiem), informēju, ka informāciju esmu iesniegusi atbildīgajām institūcijām, minēju par emocionālo vardarbību, kas tiek izvērsta pret kolēģiem, informēju par to, ka pastāv milzīga plaisa starp darbiniekiem un vadību, par zaudētajiem tiesas procesiem, kas parāda RSU kā institūciju ar zemiem godīguma un ētikas principiem. Parādīju plānu, kā rast līdzekļus bez masveida ārvalstu studentu piesaistes.

Bet tas viss palika bez uzmanības. Nevienam no Padomes locekļiem par šo neradās neviens papildu jautājums. Nē, viens bija - vai ir saņemtas atbildes no Finanšu izlūkošanas dienesta un KNAB. Vairāk nekas neinteresēja šajā ziņā.

Tomēr, tā kā šodien visi saņēmām ziņu, ka Padome vienbalsīgi virzījusi esošo rektoru Aigaru Pētersonu (attēlā), tad pilnīgi loģiski rodas jautājums, kāds vispār ir Padomes uzdevums? Visas šīs lietas ir notikušas pēdējos 15 gados, tātad arī šī rektora darbības laikā.

RSU saistība un kapitāla ieguldījumi kompānijās, kuras ir saistītas ar Krievijas miljonāriem Singapūrā un Kiprā, absolūti slēpta finanšu plūsma, kur patiesā labuma guvējs noteikti nav universitāte. Un tā ir milzīga nauda, valsts nauda. Maksātnespējas procesā šie universitātes ieguldījumi ir zaudēti, un tā ir apzināta nolaidība.

Informēju par gandrīz 100 000 eiro novirzīšanu konferencei, par kuru nav atrodama pilnīgi nekāda informācija. Par dubultalgām. Un vēl daudziem citiem neefektīviem finanšu darījumiem. Bet tas, šķiet, nevienam nav svarīgi.

Nolikumā kā viena no prasībām minēta nevainojama reputācija. Ko nozīmē - nevainojama? Viss iepriekš minētais nenorāda uz reputāciju? Augstskolā par šādiem procesiem un zaudējumiem atbildīgs ir rektors. Tātad nākamie 5 gadi būs tādi paši? Mums gan priekšā ir Satversmes balsojums. Pieklauvēsim katrs pie savas sirdsapziņas. Padomāsim ne tikai par sevi, bet arī kolēģiem, kuri Satversmes pārstāvjus vēlēja.

Es pretendēju viena iemesla dēļ - pastāstīt augstskolas darbiniekiem un studējošajiem par to, kas notiek RSU, par to, uz kurieni mēs ejam, parādīt faktus. Jo nav jau runa par ievēlēšanu un amatu (ne par velti 3 nedēļas pirms konkursa izsludināšanas tika mainīts vēlēšanu nolikums, ieskaitot uz atklātām vēlēšanām ar zināmu ievirzi, ka to panāca IZM ar savu Augstskolu likuma rediģēšanu; tomēr Augstskolu likums nenosaka rektora vēlēšanu veidu), bet par vēlmi kaut ko izmainīt, padarīt godīgāku, cilvēcīgāku.

Es tikai ļoti ceru, ka varbūt kādreiz nāks kāds, kurš būs spējīgs mainīt šīs nožēlojamās lietas, kur galveno lomu spēlē arogance un nauda. Uz pasaules taču ir daudz lielākas vērtības, kā šīs. Vienīgais, ko varu apsolīt no savas puses - es nepalikšu vienaldzīga pret notiekošo.

Novērtē šo rakstu:

180
10