Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautas partijas (TP) biedri kongresā sestdien pēc emocionālas Andra Šķēles uzrunas nobalsoja par partijas darbības pārtraukšanu. Brīdī, kad Šķēle aicināja pieņemt šo lēmumu, viņa acīs bija asaras, apraudājās arī zālē esošā Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle. Par partijas likvidāciju nobalsoja 248 no 308 kongresa delegātiem, pret bija 26. Pēc vēsturiskā balsojuma notika kopīga bildēšanās, kuras laikā vairāki ierindas biedri raudāja. 

Laikā, kad TP kongress debatēja par partijas likvidāciju, dažus kvartālus tālāk eksprezidents Valdis Zatlers speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par jaunas partijas - Zatlera reformu partijas dibināšanu. Bijušais ķirurgs Zatlers, kurš kurš 1998. gadā bija viens no TP dibināšanas manifesta parakstītājiem, sestdien nāca klajā ar 10 punktu manifestu, solot realizēt jauna veida politiku. 

TP valde sestdienas rītā pāris stundas pirms kongresa vienbalsīgi nolēma tā balsojumam virzīt lēmumu par TP darbības pārtraukšanu. Kongresa priekšvakarā gan tika atzīts, ka vairākuma atbalstu šādam lēmumam būs grūti panākt. TP dibinātājs Andris Šķēle sev netipiski šoreiz uz kongresu gāja, vēl nebūdams pārliecināts, vai biedri atbalstīs viņa pozīciju. Daudzās TP reģionālajās nodaļās nebija atbalsta partijas likvidācijai, tur cilvēki bija gatavi cīnīties arī ārkārtas vēlēšanās.

Bez izvairīšanās no 1,03 miljonu latu nomaksas valsts budžetā kā otrs iespējamais ieguvums no partijas likvidācijas tiek minēta TP biedru „brīvlaišana”, ļaujot daudziem no viņiem meklēt citas iespējas, kā realizēties politikā, - bet jau brīviem no „oranžā” zīmoga. Divi citi no apspriestajiem TP tālākās darbības variantiem bija nestartēt septembrī gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās vai startēt ar „jauniešu sarakstu”, kurā nebūtu ne Andra Šķēles, ne kāda no TP plaši zināmajiem politiķiem.  Partijas iekšienē daļai bija cerība, ka tas TP noņemtu „oligarhu partijas” zīmogu. Šķēle jau pirms vairākām nedēļām bija pieņēmis lēmumu atkal pamest politiku un pievērsties tikai biznesam.

Kopš 2007. gada, kad spēkā stājās jaunais Politisko partiju likums, nav bijis precedenta, ka kāds politiskais spēks izmantotu iespēju uzsākt bankrota procedūru. Likums paredz, ka tiesa, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu uzsāktās bankrota procedūras dēļ, nosaka partijas īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums nenosaka citādi.

TP kasācijas instancē turpina tiesvedību par 1,03 miljonu latu pārskaitīšanu valsts budžetā, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aprēķinājis kā pretlikumīgi saņemtus un iztērētus finanšu līdzekļus. Tos TP iztērēja 2006. gada priekšvēlēšanu jeb tā dēvētajā pozitīvisma kampaņā.

Šoziem, kad Pietiek par to interesējās, partijas darbības izbeigšanu, uzsākot bankrota procedūru, kā to ļauj Politisko partiju likums, neviens vadošs TP politiķis oficiāli nepieļāva. Tāpat tika noliegtas arī spekulācijas par partijas likvidēšanu, dibinot jaunu organizāciju un tā cenšoties izvairīties no miljona atmaksas. „Nav un nebūs diskusijas par ķīmiķošanu – no tiesas neviens neslēpsies”, un „partijas bankrots netiek apspriests”, - tā, kad pirms vairākiem mēnešiem jau otrā tiesas instance TP piesprieda 1,03 miljonu atmaksu, Pietiek solīja TP politiķi.

Novērtē šo rakstu:

0
0