Iesaki rakstu:
„Ventspils tranzīta karš” nebūt nav beidzies, kā varētu šķist publisko norišu vērotājam: Rīgas Kurzemes rajona tiesa nule atzinusi par spēkā neesošiem akciju sabiedrības Ventbunkers pagājušā gada janvāra ārkārtas akcionāru sapulces lēmumus. Šajā sapulcē nozīmīgajā Ventspils uzņēmumā varu faktiski bija pārņēmis Ventspils mēra Aivara Lembera kādreizējā uzticības persona un vēlākais viņa arestētās mantas uzraudzītājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ar saviem līdzgaitniekiem.
Pagājušā gada janvārī par kādu gaidāmu Ventbunkera akcionāru sapulci publiski nekas nebija zināms, toties tikko bija beigusies cīņa par vietām Ventspils naftas padomē, kuras pēc ilgām batālijām zaudēja Lembergam lojālie uzņēmēji, bet ieguva koncerna Vitol pārstāvji un Lemberga oponenti. Viens no viņiem, tobrīdējais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis biznesa portālam Nozare.lv 20. janvārī prognozēja, ka nu darba atmosfēra Ventspils naftā normalizēšoties.
Taču jau deviņas dienas vēlāk Lursoft datu bāze rādīja, ka apvērsums daudziem negaidīti noticis pašā Ventbunkerā: no uzņēmuma padomes un valdes izlikti visi Lemberga oponenti, tostarp arī pats Berķis, savukārt vietā ievēlēts gan Meroni (kā jaunais padomes priekšsēdētājs), gan tādas ar viņu cieši saistītas personas kā Gints Laiviņš-Laivenieks, Daimārs un Voldemārs Škutāni, Alvis un Jānis Hāzes un Mihails Dementjevs.
Berķa uzņēmums Kement, kas oficiāli ir viens no Ventbunkera akcionāriem, vērsās tiesā, apgalvojot, ka vispār nav saņēmis paziņojumu, ka pagājušā gada 22. janvārī Šveicē (cik zināms, Meroni iecienījis viņa ietekmē esošo Latvijas uzņēmumu akcionāru sapulču rīkošanu tuvāk savām darba vai dzīves vietām) paredzēta Ventbunkera ārkārtas akcionāru sapulce. Tāpat Kement tiesai norādīja arī uz to, ka Ventbunkera valde nekādu akcionāru sapulci vispār nav sasaukusi, un uz citām dīvainībām un pārkāpumiem, par kuriem Ekonomikas policijā jau sākts kriminālprocess.
Savukārt Ventbunkerā varu pārņēmušie „meronisti” tiesai skaidroja, ka akcionāru sapulce tieši Šveicē sasaukta „drošības apsvērumu dēļ”, savukārt Kement nemaz neesot tāds akciju apjoms, lai akcionāru sapulcē kaut ko būtisku varētu ietekmēt, - neatkarīgi no tā, piedalās uzņēmums tajā vai ne. Ja nu Kement uzskatot, ka attiecībā pret to notikusi kāda prettiesiska rīcība saistībā ar notikušajām akcionāru sapulcēm, uzņēmumam taču esot iespēja celt prasību par kādu zaudējumu atlīdzību, savukārt atzīt par spēkā neesošiem 2010. gada 22. janvāra akcionāra sapulcē pieņemtos lēmumus „nozīmētu akcionāru mazākuma diktātu vairākumam, kā arī būtu nesamērīgi un nelietderīgi”.
Tomēr tiesa nospriedusi, ka lielākā daļa no „Meroni cilvēku” argumentiem nav pamatoti, un rezultātā strīdīgā akcionāru sapulce gan atzīta par notikušu, taču gan tās, gan arī jaunievēlētās uzņēmuma padomes lēmumi atzīti par spēkā neesošiem. Pagaidām gan nav skaidrs, kā šis spriedums var ietekmēt turpmākās norises Ventbunkerā un saistītajos uzņēmumos, jo vairāk, ka spriedumu iespējams pārsūdzēt un, spriežot pēc visa, tas arī noteikti tiks darīts.
Pietiek nav izdevies saņemt kādus komentārus vai skaidrojumus no paša Meroni vai viņa pārstāvjiem. Tikmēr šodien publicējam tiesas spriedumu pilnā apmērā.
