Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas augstākā vadība un padomnieki ir tik īpašas valsts amatpersonas, ka to ikgadējā novērtēšana notiek, neatstājot nekādas pēdas, - to šā gada jūnijā konstatējusi administratīvā rajona tiesa. Vējoņa kancelejas vadītājs tai skaidrojis – savu „administratīvo pavadoni” Egitu Kazeku prezidents vērtējot „mutvārdu procesā”.

Pietiek pārstāvis pirms nepilna gada bija vērsies Vējoņa kancelejā, lūdzot sniegt informāciju par to, kad pēdējo reizi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja, vadītāja vietnieces Egitas Kazekas un Valsts prezidenta padomnieka Jāņa Sikšņa darbību un tās rezultātus ir novērtējis šo darbinieku tiešais vadītājs vai iestādes vadītāja izveidota pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kā arī kādi ir bijuši novērtēšanas rezultāti, attiecīgi pievienojot slēdziena kopiju.

Taču Vējoņa kanceleja atklāja tikai to, ka tās darbinieku novērtēšana notiekot vienu reizi kalendārajā gadā laikposmā no 1.oktobra līdz 30.decembrim un ka kancelejas vadītāja, vadītāja vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darbu novērtē pats Vējonis. Viņš savas ilggadējās „administratīvās pavadones” Egitas Kazekas (abi attēlā) darbu novērtējis kā teicamu, bet nu jau bijušā preses padomnieka Jāņa Sikšņa veikumu – kā ļoti labu.

Nu, Vējoņa kancelejai sniedzot paskaidrojumus administratīvajai tiesai, izrādījies, ka tā novērtējuma dokumentus nemaz nav ļaunprātīgi slēpusi, kā tas varēja šķist, - patiesībā šādu novērtējuma dokumentu tai nemaz nav, jo Vējonis savu preses padomnieku un „administratīvo pavadoni” Kazeku vērtējis „mutvārdu procesā”.

„Darbinieku, kuri Valsts prezidenta kancelejā nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, kas slēgts uz nenoteiktu laiku, darba izpildes novērtēšanas process tiek dokumentēts rakstveidā. Savukārt kancelejas politisko amatpersonu darba izpildes novērtēšana notiek mutvārdu procesā, un tas atsevišķi netiek dokumentēts,” tiesai skaidrojusi Vējoņa kanceleja.

„Mutvārdu procesa” atbilstību normatīvajiem aktiem kanceleja skaidrojusi šādi: „Spēkā esošie normatīvie akti nenoteic pienākumu, veicot politisku amatpersonu - Valsts prezidenta kancelejas vadītāja, vadītāja vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba izpildes novērtēšanu, radīt dokumentu - darba izpildes novērtēšanas rezultātu slēdzienu, kā arī nenoteic šāda dokumenta saturu un formu vai šāda dokumenta izveides kritērijus.

Šī skaidrojuma pamatotību atzinusi arī administratīvā tiesa: Vējoņa prezidenta kancelejas 2016.gada 14.decembra rīkojumā Nr.2016- 2/325 gan noteikti kancelejas vadītāja, vadītāja vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba izpildes novērtēšanas kritēriji un to piemērošanas kārtība, taču no tā patiešām neizrietot, ka novērtēšanas process būtu jādokumentē.

Novērtē šo rakstu:

98
8