Iesaki rakstu:

Rīgas Centra rajona tiesa pieņēmusi izskatīšanai Lato Lapsas prasību pret Latvijas radio un tā "pētniecisko žurnālisti" Gintu Mūrnieci. Pieteikums iesniegts nevis par goda un cieņas aizskaršanu, bet gan, prasot atzīt Latvijas radio rīcības kodeksa pārkāpumu un atvainošanos par to. Pietiek šodien publisko Lapsas prasības pieteikuma fragmentus, kas sniedz skaidrību par lietas būtību un rāda, ka Latvijas radio tradicionālā aizbildināšanās ar viedokļu paušanas brīvību ne vienmēr ir pamatota un atbilstoša tā darbību noteicošajiem normatīvajiem aktiem.

I Lietas faktiskie apstākļi

2014. gada 24. oktobrī pulksten 13.35 Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieteica sižetu „Balsu pirkšana vai provokācija” par "provokāciju, kas itin labi iederas melnā PR kampaņā, kas īpaši pirms vēlēšanām aktivizējas divos interneta portālos – pietiek.com un puaro.lv, vēršoties pret konkrētas valdošās partijas „Vienotības” redzamākiem politiķiem", akcentējot, ka šo versiju pētījusi Latvijas Radio darbiniece Ginta Mūrniece (turpmāk tekstā - Atbildētāja).

Minētajā sižetā Atbildētāja Latvijas Radio klausītājiem par mani, Lato Lapsu (turpmāk tekstā - Prasītājs), paziņoja: "Un lai kā Lapsa cenšas pasniegt, ka kompromati, kas publiskoti avīzē „Vienotība pietiek“, ir pašu "Vienotības" biedru pasūtījumi pret saviem partijas biedriem, tas izklausās pēc „suņa murgiem”."

Tātad Latvijas Radio darbiniece, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, sižetā, kas tika izziņots kā pētniecisks, paziņoja, ka Prasītāja iepriekšēji izteikumi izklausās pēc suņa murgiem.

Savukārt 2014. gada 30.oktobrī pulksten 13.35 Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieteica sižetu „Vadības maiņa Drošības policijā. Kā to vērtēt?”, akcentējot, ka to, "kādi zemteksti pavada šo „rokādi”, vairāk pētījusi kolēģe Ginta Mūrniece".

Minētajā sižetā Atbildētāja Latvijas Radio klausītājiem par Prasītāju paziņoja: "Drošības policijas lietvedībā ir arī viens kriminālprocess, kurā mums visiem zināmajam melnās spalvas meistaram Lapsam ir piemērots aizdomās turamā statuss, taču fakts, ka šādi spalvas meistari var brīvi un vienpusēji, var teikt, atšaut ar vārdu straumēm valsts augstākās amatpersonas."

Tātad Latvijas Radio darbiniece, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, sižetā, kas tika izziņots kā pētniecisks, paziņoja, ka Prasītājs esot "visiem zināms melnās spalvas meistars" un ka "fakts, ka šādi spalvas meistari var brīvi un vienpusēji, var teikt, atšaut ar vārdu straumēm valsts augstākās amatpersonas".

II Prasījuma pamats

Lietā nav strīda par to, vai Atbildētājiem ir tiesības paust savu personisko viedokli par trešajām personām, norisēm vai faktiem. Šīs tiesības Atbildētājiem nodrošina Latvijas Republikas Satversmes 100.pants - ikviena persona, t.sk. Atbildētāji, ir tiesīgi paust savus uzskatus, tajā skaitā - vērtējumu par citu personu.

Taču Latvijas Radio ir viens no Latvijā reģistrētiem sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, un gan uz to, gan uz tajā strādājošiem darbiniekiem attiecas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas.

Likumdevējs šo likumu ir pieņēmis, jo ir uzskatījis par nepieciešamu īpaši definēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. Šīs likumdevēja pieņemtās normas līdz šim ir uzskatītas par atbilstošām, un nav zināms gadījums, kad tās būtu apstrīdētas. Tās nav apstrīdējis arī kāds no Atbildētājiem.

Likumdevējs šā likuma 24.panta ceturtajā daļā ir īpaši norādījis, ka "elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem" un ka "komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru".

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta piekto daļu "Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izstrādā savu publiski pieejamu rīcības kodeksu, kurā norāda savas darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus".

No likuma normām izriet, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem savā ikdienas darbībā jārīkojas atbilstoši gan to pieņemtā rīcības kodeksa normām, gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normām.

VSIA Latvijas Radio interneta mājas lapā (http://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/) atbilstoši minētajā likumā noteiktajam ir publiski pieejams Latvijas Radio rīcības kodekss, kurā attiecībā uz Latvijas Radio žurnālistu profesionālajiem kritērijiem norādīts:

"5. Latvijas Radio žurnālistu profesionālie kritēriji

5.1. Patiesība un precizitāte

Žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts. Tā ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.). Žurnālistam pret savu auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu traktējumu.

5.2. Objektivitāte un viedokļu daudzveidība

Žurnālistam, veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas. Pirmkārt, jābalstās uz faktiem, tad jāizmanto informācija, kas palīdz saprast kontekstu, un jāpiedāvā pietiekami interesanti un daudzveidīgi viedokļi. Nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē."

Attiecībā uz pētniecisko žurnālistiku Latvijas Radio minētajā rīcības kodeksā norādīts:

"6.6. Pētnieciskā žurnālistika

Pētnieciskais raidījums ir radio programma, kurā žurnālists atklāj vēl nezināmus faktus, procesus un to cēloņus ar nolūku piesaistīt sabiedrības uzmanību, atklājot nelikumīgu, neētisku vai sociāli netaisnīgu rīcību. Pētnieciskajā žurnālistikā maksimāli jāievēro augsti profesionālie kritēriji (5.1.-5.5.), kā arī ētiskie principi."

No šiem minētā rīcības kodeksa punktiem izriet, ka Latvijas Radio pētnieciskajos raidījumos ir maksimāli jāievēro gan ētiskie principi, gan augsti profesionālie kritēriji, tostarp "žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts", "tā ir jāpamato ar faktiem", "veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas", "nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē".

Latvijas Radio interneta mājas lapā daudzviet ir norādīts, ka Latvijas Radio darbiniece - Latvija Radio interpretācijā "žurnāliste" - Ginta Mūrniece ir "žurnāliste", kas veido "analītiskus raidījumus" un "analītiskus materiālus", nodarbojas ar "pētniecību" un "pēta".

Uz to ir norādīts arī abos pieminētajos sižetos.

Tātad uz minētās G. Mūrnieces (Bartkevičas) veidotiem raidījumiem un sižetiem Latvijas Radio attiecas minētajā rīcības kodeksā uzskaitītie žurnālistu darbības profesionālie kritēriji.

Abos pieminētajos sižetos minētie kritēriji attiecībā uz Prasītāju nav ievēroti.

Latvijas Radio rīcības kodeksā norādīts, ka "žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts. Tā ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.)".

Minētajā 24. oktobra sižetā, paziņojot, ka Prasītāja iepriekšēji izteikumi izklausās pēc suņa murgiem, Atbildētāja nav mēģinājusi noskaidrot patiesību un nav to mēģinājusi pamatot ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem.

Lai gan Atbildētāja iepriekš ir vairākkārt kontaktējusies ar Prasītāju par profesionāliem jautājumiem, šajā gadījumā Atbildētāja pretēji rīcības kodeksa normām nav mēģinājusi noskaidrot patiesību, uzklausot pašu Prasītāju.

Lai gan rīcības kodeksā norādīts, ka "žurnālistam pret savu auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu traktējumu", Atbildētāja konkrētajā sižetā ir pieļāvusi šādu subjektīvu skatījumu, personisku apsvērumu vai slinkuma dēļ nepārbaudot faktus un par Prasītāju paužot subjektīvu skatījumu, ka tā izteikumi izklausoties pēc suņa murgiem.

Lai gan rīcības kodeksā norādīts, ka "žurnālistam, veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas", Atbildētāja par Prasītāju ir paudusi tieši un nepārprotami šādu personīgo viedokli, paziņojot, kā tieši viņai "izklausās" Prasītāja izteikumi.

Rīcības kodekss arī noteic, ka "nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē."

Tiesa pēc saviem ieskatiem var izprasīt no Atbildētāja sižeta ierakstu, lai izvērtētu Atbildētājas tendenciozitāti šajos parametros, - Prasītājs neņemas tos vērtēt.

Viss iepriekš minētais pilnā apmērā attiecas arī uz otru no pieminētajiem sižetiem, kurā Atbildētāja - Latvijas Radio darbiniece, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, sižetā, kas tika izziņots kā pētniecisks, paziņoja, ka Prasītājs esot "visiem zināms melnās spalvas meistars" un ka "fakts, ka šādi spalvas meistari var brīvi un vienpusēji, var teikt, atšaut ar vārdu straumēm valsts augstākās amatpersonas".

Tādējādi Atbildētāji ir pārkāpuši Latvijas Radio rīcības kodeksa normas, tādējādi nodarot Prasītājam morālu kaitējumu, kas nebūtu iespējams, ja Atbildētāji būtu ievērojuši šīs normas.

III  Lūgumi tiesai

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, lūdzu:

- pieņemt izskatīšanai Prasītāja Lato Lapsas prasības pieteikumu pret Atbildētājiem VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Gintu Mūrnieci (Gintu Bartkeviču), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio, par personas pamattiesību aizskāruma konstatēšanu, par Latvijas Radio rīcības kodeksa pārkāpuma atzīšanu un atvainošanos;

- nepieciešamības gadījumā izprasīt no Atbildētāja VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, 2014. gada 24. oktobra pulksten 13.35 Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" sižeta „Balsu pirkšana vai provokācija” ierakstu un 2014. gada 30.oktobra pulksten 13.35 Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" sižeta „Vadības maiņa Drošības policijā. Kā to vērtēt?” ierakstu;

- atzīt, ka Atbildētāji VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Ginta Mūrniece (Ginta Bartkeviča), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio, aizskāruši Prasītāja Lato Lapsas tiesības uz goda un cieņas neaizskaramību;

- atzīt par prettiesisku Atbildētāju VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Gintas Mūrnieces (Gintas Bartkevičas), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio rīcību, neievērojot Latvijas Radio rīcības kodeksu;

- noteikt Atbildētājiem VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Gintai Mūrniecei (Gintai Bartkevičai), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio (desmit) dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās pārraidīt šādu atvainošanos, uzdodot šo atvainošanos nolasīt Atbildētājai - G. Mūrniecei, kā arī Atbildētāja pārstāvim - VSIA Latvijas Radio valdes loceklim Jānim Siksnim, kurš saskaņā ar amata aprakstu ir atbildīgs par Latvijas Radio rīcības kodeksa ievērošanu:

"Es, Latvijas Radio darbiniece Ginta Mūrniece, atvainojos Latvijas Radio klausītājiem, ka divos manos Latvijas Radio pārraidītos sižetos 2014. gada 24. oktobrī un 30. oktobrī, runājot par žurnālistu Lato Lapsu, atļāvos savos izteikumos par viņu pārkāpt Latvijas Radio rīcības kodeksu. Es nožēloju savu neprofesionālo un negodprātīgo rīcību un apsolos tā vairāk nedarīt."

"Es, Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis, atvainojos Latvijas Radio klausītājiem, ka divos manis vadītā Latvijas Radio pārraidītos sižetos 2014. gada 24. oktobrī un 30. oktobrī, runājot par žurnālistu Lato Lapsu, žurnālistes Gintas Mūrnieces izteikumos par viņu tika pārkāpts Latvijas Radio rīcības kodekss. Es nožēloju savu neprofesionālo rīcību un apsolos tā vairāk nedarīt."

- piedzīt no Atbildētājiem VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Gintas Mūrnieces (Gintas Bartkevičas), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio ar lietas vešanu saistītos izdevumus (tiks precizēti lietas izskatīšanas gaitā).