Iesaki rakstu:
Kāds šķietami nenozīmīgs pirms pusotras nedēļas pieņemts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums var satricināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gadiem ilgi praktizēto nodokļu uzrēķinu sistēmu nekustamo īpašumu pircējiem-pārdevējiem. Viņi VID ieskatā veikuši saimniecisko darbību, par ko nav maksājuši nodokļus, bet paši pastāv pie uzskata, ka guvuši ienākumus no tādas īpašumu pārdošanas, par ko nodoklis nav bijis jāmaksā. Tiesas spriedums negaidīti nosver svaru kausus par sliktu VID līdzšinējai praksei.
Senāta izskatītās lietas būtība ir: Karīna Truhina, kas var tikt uzskatīta par diezgan tipisku „trekno gadu” nekustamo īpašumu spekulanti, 2003.-2005. gadā „dāvinājumā” kopā bija saņēmusi 44 zemesgabalus, bet 2005.-2006. gadā pārdevusi 22 zemesgabalus. Sieviete nebija reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par tirdzniecībā gūtajiem ienākumiem nemaksāja, savukārt VID pēc pārbaudes aprēķināja viņai iespaidīgu nodokļu un soda summu, jo uzskatīja, ka Truhina nodarbojusies nevis ar sava īpašuma pārdošanu, bet gan saimniecisko darbību.
Truhinas gadījums ir tikai viens no tūkstošiem: precīzs šādi „iekritušo” nekustamā īpašuma tirgoņu skaits nav zināms, taču Pietiek rīcībā ir informācija, ka atsevišķos gadījumos uzrēķinu apmērs ir mērāms pat miljonos. Savukārt paši bijušie tirgoņi uzskata, ka likumdošana darījumu veikšanas laikā IIN par tiem nav likusi maksāt (dažiem no viņiem tas apliecināts pat konsultācijās VID) un VID nostāju mainījis tikai tad, kad to sākusi prasīt traģiskā budžeta situācija.
Līdz šim pirmās un otrās instances tiesas lielā vienprātībā bija atbalstījušas VID nostāju, un arī Truhinas gadījumā tiesas pirmajās divās instancēs bija atstājušas spēkā VID lēmumu.
Taču Augstākās tiesas Senāts ir uzklausījis Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas viedokli, ka ienākumi, kas gūti no vairāku nekustamo īpašumu, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem, sistemātiskas pārdošanas, nebija jāietver gada apliekamajā ienākumā.
Līdz ar to Senāta spriedumā, saskaņā ar kuru Truhinas lieta tagad vēlreiz jāizskata administratīvajā apgabaltiesā, pasludināts: „Senāts secina, ka likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. panta pirmās daļas 19. punkta „c” apakšpunkts tulkojams tā, ka, arī pārdodot vairākus nekustamos īpašumus, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk kā 12 mēnešus, gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.”
Minētā likuma 9. pants uzskaita ar nodokli neapliekamo ienākumu veidus un darījumu veikšanas laikā noteica, ka ar nodokli apliekamajā gada ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustama īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašuma mazāk par 12 mēnešiem.
Šī norma tieši nenoteica, vai vairāku nekustamo īpašumu, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem, pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi ir ietverami gada apliekamajā ienākumā, un VID pēdējos gados ir pastāvējis uz skaidrojumu par sliktu īpašumu tirgotājiem. Savukārt tagad Augstākās tiesas senāts faktiski ir atzinis – VID ir nepareizi traktējis minēto likuma pantu, un iespaidīgie uzrēķini tūkstošiem īpašumu tirgotāju ir uzlikti nepareizi.
Savukārt VID vismaz pagaidām neuzskata, ka Senāta spriedums tam jau būtu saistošs. „Senāts atšķirībā no apelācijas instances tiesas uzskata, ka nekustamo īpašumu, ja tie ir bijuši personas īpašumā vairāk kā gadu, pārdošana neatkarīgi no pārdoto īpašumu skaita nav uzskatāma par saimniecisko darbību, bet gan kā sava īpašuma pārdošana, tādēļ gūtie ienākumi nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šāda interpretācija ir nepieļaujama, jo nostādītu personas, kuras, piemēram, būvē daudzdzīvokļu mājas ar mērķi nākotnē gūt peļņu no dzīvokļu pārdošanas, privileģētā situācijā attiecībā pret citiem nodokļu maksātājiem. Šāda pieeja veicinās izvairīšanos no saimnieciskās darbības reģistrēšanas un nodokļu nomaksas, sekmēs negodīgu konkurenci un apgrūtinās ēnu ekonomikas apkarošanu valstī,” – šāda ir pašreizējā VID nostāja.
Izvērtējot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, VID esot ņēmis vērā, vai pārdots īpašums, kas tika izmantots personīgajam vajadzībām, vai gada laikā sistemātiski pārdoti vairāki īpašumi, kas netika izmantoti personīgajām vajadzībām. „Tiesu praksē nostiprinātās atziņas, ka, ja īpašums ir iegādāts nevis personiskajai lietošanai, bet gan realizēšanai citām personām, šāda īpašuma pārdošanu likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli izpratnē nevar uzskatīt par sava īpašuma pārdošanu. Senāta lēmums nav galējs. Tiesvedība šajā lietā vēl turpināsies,” savu pozīciju pamato VID. Ne uz kādiem papildu jautājumiem par šo tēmu VID pašlaik neatbild.
Bijušo nekustamo īpašumu tirgotāju nostāja savukārt ir – nepareiza esot visa uzrēķinu sistēma, kāda pret viņiem piemērota. VID daudziem no viņiem jau pirms tiesas apķīlājis faktiski visus īpašumus un naudas līdzekļus, un, ja arī tiesā bijušie tirgoņi uzvarētu, pēc vairākiem gadiem viņi tikai saņemtu atpakaļ to, kas viņiem piederējis, šos tiesāšanās gadus vadot ar minimāliem iztikas līdzekļiem – un tikai tāpēc, ka savulaik paļāvušies uz toreizējo VID skaidrojumu, kas pēc tam tik būtiski mainījies.
