Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesībsargs Juris Jansons, kas jau pagājušā gada martā pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma ierosināja pārbaudes lietu par Latvijas normatīvajos aktos noteikto liegumu iedzīvotājiem pat savā dzīvoklī vai mājās rūpēties par savu sarunu privātumu un pasargāt tās no noklausīšanās, nekādi nespēj pārbaudi pabeigt: tās jaunais izskatīšanas termiņš kārtējo reizi ir pārcelts, tagad jau uz 1. decembri.

Sākotnēji tiesībsarga biroja skaidrojums, pagarinot pārbaudi līdz pagājušā gada 1. oktobrim, bija: "Pārbaudes lietas ietvaros tika pieprasīta informācija no Iekšlietu ministrijas un apzināta citu valstu prakse šajā jautājumā. Tomēr iegūtā informācija nav pietiekama objektīvai lietas izvērtēšanai. Līdz ar to tika pieprasīta papildus informācija no citām iestādēm."

Pēc tam tika skaidrots, ka "pārbaudes lietas ietvaros tika pieprasīta informācija no Iekšlietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī apzināta citu valstu prakse šajā jautājumā", taču nu esot "nepieciešama iegūitās informācijas vispusīga izvērtēšana".

Tagad informācija izvērtēta, taču arī ar to nav bijis diezgan, un nu tiesībsarga skaidrojums ir šāds:

"Izvērtējot pārbaudes lietas materiālus, tika konstatēts, ka Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.pantā noteiktais ierobežojuma iegādāties un lietot Noteikumu Nr.645 pielikuma sadaļas Nr.l0A905 e) punktā noteiktās ierīces mērķis ir novērst iespēju kavēt noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, atklāšanu un novēršanu. Noteiktais ierobežojums uzskatāms par piemērotu minētā mērķa sasniegšanai.

No cilvēktiesību viedokļa ir būtiski, lai personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību tiktu aizsargātas. Attiecīgi, ja personas iespējas veikt aizsardzības pasākumus ir ierobežotas, tad valstij ir jāspēj nodrošināt efektīvu šo tiesību aizsardzību. Personai ir tiesības paļauties, ka valsts veiks nepieciešamās darbības, lai novērstu prettiesisku sarunu noklausīšanos. Tādējādi valstij ir jābūt izveidotam efektīvam aizsardzības mehānismam, kurš uzsāk darbību, saņemot informāciju par personas tiesību aizskārumu (sarunu prettiesisku noklausīšanos)."

Līdz ar to tiesībsargs uzskatot par nepieciešamu pārbaudes lietas ietvaros papildus izvērtēt arī izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma darbības efektivitāti, ja persona informē valsts iestādes par prettiesisku sarunu noklausīšanos. Turklāt līdz šim tiesībsarga birojā neviens ar iesniegumu par šāda veida situāciju neesot vērsies, tāpēc tiesībsarga birojs pieprasīšot no iestādēm "papildu informāciju, kas ļaus gūt priekšstatu par izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma efektivitāti"

Neoficiāli Pietiek zināms, ka kopš pārbaudes lietas sākšanas uz tiesībsarga biroju izdarīts netiešs, taču vērā ņemams spiediens, lai pārbaudes rezultātā tiktu atzīts - tiesībsargs neuzskata, ka oficiālais liegums iedzīvotājiem pat savā privātīpašumā izmantot ierīces, kas policijas utml. struktūrām neļauj noklausīties sarunas un veikt novērošanu, aizskar Latvijas iedzīvotāju tiesības.

Iedzīvotājiem tiesības pat savā īpašumā rūpēties par savu sarunu privātumu liedz Krimināllikuma 237.1 pants, kas stājies spēkā 2009. gada rudenī, - "Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana".

Šis pants paredz kriminālatbildību "par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu". Par šādiem pārkāpumiem paredzēts sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums gan ir ļoti vispārīgs, un tā 5.1 pants. "Sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprite" nosaka tikai, ka "fiziskajām personām aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus (turpmāk — speciālās ierīces)."

Taču šis likums nosaka, ka ir jāizveido speciāli noteikumi, kuros kā pielikums ir ietverts "Nacionālais stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksts". Valda Dombrovska valdība šādu sarakstu arī ir apstiprinājusi, tajā cita starpā nostiprinot kriminālatbildību katrai personai, kas iedomāsies aizsargāt savu sarunu privātumu. Kā izrādās, šajā sarakstā uzskaitītas arī "iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai" - speciālie indikatori, speciālie lokatori, skeneri, skrembleri, speciālie frekvenču mērītāji, plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratori utt.

Ar aicinājumu izvērtēt, vai šie nosacījumi nepārkāpj Latvijas iedzīvotāju pamattiesības, Pietiek bija vērsies pie tiesībsarga Jura Jansona, un pagājušā gada pavasarī tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu "jautājumā par aizliegumu privātpersonām iegādāties un glabāt ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai".

Pavasarī tiesībsarga birojs vēl norādīja, ka "LR Satversmes 96.pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tomēr minētās tiesības nav absolūtas un var tikt samērīgi ierobežotas leģitīma mērķa sasniegšanai. Speciālo indikatoru un lokatoru, skeneru, skrembleru, speciālo frekvenču mērītāju, plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratoru darbība ir vērsta uz privātas dabas informācijas aizsardzību. Attiecīgi aizliegums iegūt un lietot minētās ierīces ierobežo personas tiesības veikt pasākumus minētās informācijas aizsardzībai".

Pietiek jau informējis, ka, pēc neoficiālām ziņām, Drošības policijā sākti vairāki kriminālprocesi pret personām, kas, uzstādot savās mājās vienkāršākas vai sarežģītākas ierīces, kas traucē tur slepeni uzstādītu mikrofonu un citu noklausīšanās ierīču darbību, šādā veidā mēģinājušas cīnīties ar aizvien biežāko pretlikumīgo un oficiāli nesankcionēto sarunu noklausīšanos.

Pērn Latvijas tiesās ir pārsūdzēti un arī sekmīgi atcelti vairāki izmeklēšanas tiesnešu lēmumi par atļauju došanu kratīšanai personu privātīpašumos. Kā uzzinājis Pietiek, vismaz divos gadījumos šajās par prettiesiskām atzītajās kratīšanās izņemtas ierīces, ar kurām šo īpašumu saimnieki mēģinājuši nodrošināt savu personisko sarunu privātumu savās mājās. Taču tā vietā, lai pēc kratīšanu atzīšanas par prettiesiskām šīs ierīces tiktu atdotas, Drošības policija ir sākusi kriminālprocesus par šādu aizliegtu ierīču atrašanos šajos īpašumos.

Novērtē šo rakstu:

0
0