Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijas mikroautobusa Volkswagen Caravelle ceļazīmē par šā gada 30. martu, kad tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar to it kā rekordīsā laikā pusdienas pārtraukumā pārvedis savu „līgavaiņa skapi”, nekas par šādu braucienu nav norādīts. Vēl vairāk – Pietiek šodien publicētās ceļazīmes rāda, ka to sastādīšanas un atskaites forma ļauj šajos dokumentos paslēpt neskaitāmu Rasnača mēbeļu pārvadāšanu.

Pārkāpjot likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus, Rasnača vadītā ministrija ilgi pārdomāja, vai izsniegt Pietiek pārstāvja pieprasītās mikroautobusa ceļazīmes, kuras, kā tika pieļauts, varētu viest skaidrību – vai tiešām ministra privātais brauciens, ietaupot dažus desmitus eiro uz valsts rēķina, nekādi nebūs atspoguļots oficiālajā dokumentācijā.

Kad beidzot Rasnača vadītā ministrija sniedza prasīto informāciju – visu tās transportlīdzekļu ceļazīmes par šā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, no ceļazīmju kopijām izdarāmais secinājums ir – to sastādīšanas un atskaites forma ļauj šajos dokumentos paslēpt neskaitāmu Rasnača mēbeļu pārvadāšanu.

Ja neskaita atsevišķus garākus braucienus ārpus Rīgas, vienīgais automašīnas maršruta apraksta formulējums ceļazīmē ir „pa pilsētu”. Vārdos „pa pilsētu” ir ietverta arī bēdīgi slavenā „līgavaiņa skapja” pārvadāšana 30. marta pusdienlaikā, kad tā notikusi saskaņā ar Rasnača oficiālo versiju, kura, kā zināms, rada nopietnas šaubas (minētā pārvadāšanas rekordīsā ilguma u.c. iemeslu dēļ).

Pietiek jau ir informējis, ka Rasnačs un viņa vadītā ministrija joprojām nevēlas sniegt atbildes uz virkni jautājumu, lai viestu skaidrību - vai tiešām "līgavaiņa skapja" vešana ir bijusi vienīgā politiķa iedzīves pārvākšana uz valsts rēķina, cik vispār izplatīta ir valsts mantas izmantošana privātām vajadzībām Tieslietu ministrijā un, ja ministrs vismaz tagad ir samaksājis par valsts auto izmantošanu savām "ārkārtas izņēmuma līgavaiņa vajadzībām", tad - pēc kāda tieši cenrāža.

Rasnačs ir vienīgi norādījis, ka tas esot bijis ārkārtas gadījums, kad viņam bijušas tiesības valsts auto izmantot, taču šī apgalvojuma patiesīgums ir apšaubāms. KNAB par šo atgadījumu pagaidām nekādus plašākus komentārus nesniedz, taču pirms pieciem gadiem ir publicējis speciālu pārskatu, īpaši norādot, ka „viens no augstiem riskiem rīcībā ar valsts un pašvaldību mantu ir dienesta automašīnu izmantošana personīgajām vajadzībām” un ka likums skaidri nosaka - valsts iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Tiesa, KNAB gan minējis virkni izņēmuma gadījumu, piemēram, ja tiek sargāta valsts amatpersonu drošība vai ja amatpersona tiek nogādāta no darbavietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darbavietu, jo objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot. Taču šajos izņēmuma gadījumos nav neviena, kas kaut attāli būtu attiecināms uz nepieciešamību steidzami pārvest ministra privāto iedzīvi.

Galīgu skaidrību saistībā ar šo gadījumu viesīs KNAB pārbaude, taču pašlaik pieejamā informācija liek domāt, ka Rasnača vadītajā ministrijā attiecībā uz valsts mantas izmantošanu personiskām vajadzībām valda diezgan liela brīvība. Ministrija joprojām, piemēram, nespēj ne uzrādīt kādu iekšēju dokumentu, kas reglamentētu ministrijas bilancē esošo automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām, ne paskaidrot, kādā veidā aprēķināts Rasnača it kā veiktais maksājums par auto.

Skaidrs gan ir tas, ka, pat ja tieslietu ministrs ir auto vadītājam izsniedzis 20 eiro „par benzīnu”, valsts auto izmantošana politiķim ir bijusi sīki izdevīga: piemēram, pārvākšanās uzņēmuma MNP pārvākšanās serviss pakalpojumi (ieskaitot krāvējus) maksā 40 eiro stundā. „Līgavaiņa skapi” pārvadājušais busiņa vadītājs Ervīns Kuncis Pietiek atzīst, ka par viņa līdzdalību kraušanā ministrs maksājis neko neesot: „Viņš vienkārši bija sarunājis ar manu augstāk stāvošo priekšniecību.”

Tieslietu ministrijas ētikas kodekss, kas ir spēkā jau kopš 2008. gada, gan skaidri nosaka, ka ministrijas darbinieku pienākums ir ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai, kā arī neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai. Taču uz jautājumu, vai šo paša vadītās ministrijas ētikas kodeksu ir vismaz izlasījis, tieslietu ministrs atkal klusē.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0