Iesaki rakstu:

Iepazīstoties ar 27.12.2015. Pietiek publicēto rakstu "VID Pētersone nolemj "nepamanīt" tiesas spriedumu un mēģināt noslēpt ziņas par VID darbinieku izglītību", VID aicina žurnālistus būt profesionāliem, analizējot viņu rīcībā esošos faktus, un censties izvairīties no sabiedrības maldināšanas, kā arī iepazīties ar VID komentāru par rakstā pieminēto.

Informāciju par darbinieku izglītības dokumentiem, izglītības dokumentus, personas kodus un citu personificēto informāciju, var attiecināt uz sensitīviem datiem, kuru izsniegšanu ierobežo Fizisko personu datu aizsardzības likums un Informācijas atklātības likums. VID atbildē pamatoti tika norādīta atsauce uz minēto likumu konkrētajām normām. Šajā gadījumā VID atteicās izsniegt pieprasīto informāciju, norādot uz konkrētām tiesību normām, tādējādi ievērojot Administratīvā procesa likumā norādītās prasības attiecībā uz atbildes saturu – pamatot atbildi ar attiecīgām tiesību normām, t.sk., ja sniegtā atbilde nodokļu maksātājam nebija labvēlīga.

Izvērtējot tiesas spriedumu konkrētajā lietā par strīdu ar KNAB par pieprasītās informācijas izsniegšanu, VID secināja, ka katru konkrētu gadījumu par informācijas pieprasīšanu, ir jāvērtē individuāli. Lai piemērotu līdzīgu praksi vai tiesību precedentu, Tāpat VID nav zināms, kādi tiesiskie apstākļi bija strīdā starp KNAB un L.Lapsu, un kas izriet no minētā tiesas sprieduma.

Šajā gadījumā, VID nav zināms informācijas pieprasītāja iesnieguma saturs (iespējams, ka tas ir bijis pamatots ar faktiem, konkrētu pamatotu mērķi informācijas saņemšanai), nav zināms, ko tieši KNAB ir norādījis atbildē un vai KNAB, sniedzot atbildi, iepriekš izvērtējis amatpersonas atbilstību ieņemamajam amatam (t.i. izskatīja iesniegumu pēc būtības, nevis tikai neizsniedza datus), u.c. apstākļi, kas var ietekmēt konkrētās lietas risināšanu.

Papildus tam, pašā spriedumā tika norādīts apgalvojums, ka Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības personai saņemt informāciju nav absolūtas, jo atbildes saņemšanu pēc būtības nav jāsaprot tā, ka sniegtā atbilde būs atbilstoša tās priekšstatam, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personās gribai, pats par sevi nenozīmē, ka tās ir prettiesiska un atbilde nav sniegta pēc būtības. Tas nozīmē to, ka informācijas pieprasītāja vēlēšanās saņemt konkrētu informāciju, konkrētu atbildi, kuru viņš vēlas redzēt (mūsu gadījumā, līdz ar informācijas sniegšanu par auditoru kvalifikāciju, tika pieprasīts iesniegt arī attaisnojuma dokumentus), ne vienmēr sakritīs ar iestādes sniegto atbildi un tajā iekļauto saturu, jo iestādei atbilstoši Administratīvā procesa likuma principiem, jādarbojas tiesiski, ievērojot tiesību normas.

Turklāt, pirmās instances tiesas spriedums neveido tiesību normu judikatūru kā tādu atsevišķu tiesību jautājumu risināšanā. Pamatā judikatūru veido kasācijas instances nolēmumos gūtās atziņas. Taču tas nenozīmē, ka jebkurš tiesas spriedums veido judikatūru. Ar jēdzienu „judikatūra” apzīmē tikai spēkā stājušos un par „labiem un pareiziem” atzītu tiesu nolēmumu kopumu (tiesu prakses daļu), kas ietver abstrakta rakstura juridiskas atziņas, ko tiesa konkrētajā gadījumā var izmantot argumentācijā, lai pamatotu savu lēmumu (Levits E. Atklājot rubriku „Aktuālās judikatūras apskats”//Likums un Tiesības, 2005, Nr.1, 27.lpp).

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka tiesu praksē katrs gadījums par personas datu izpaušanu tiek vērtēts atsevišķi, vērtējot, vai sabiedrības tiesības zināt minēto informāciju ir lielākas nekā šo personu tiesības uz datu aizsardzību.

Saskaņā ar Administratīvā rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama 2013.gada 19.februāra spriedumu lietā Nr.A420456212 nolēma noraidīt pieteikumu par pienākumu VID sniegt informāciju pieteicējai par VID Nodokļu kontroles pārvaldes galveno nodokļu inspektoru kvalifikāciju un pienākumu izsniegt inspektoru kvalifikāciju apliecinošos dokumentus.