Iesaki rakstu:

Vai ir vērts ticēt iemidzinošajām Latvijas eirodeputātu runām par Estrellas rezolūcijas un Lunačekas ziņojuma tikai rekomendējošo raksturu, ja mūsu vietējā vara dzenas īstenot pat to, ko Eiropas Savienība no tiem vēl neprasa?

Pirms kāda laika Labklājības ministrijā notika tā saucamās "Dzimumu līdztiesības" komitejas sanāksme, kurā piedalījās arī vecāku sabiedriskās kustības "Dzimta" pārstāve. Pamattēma bija gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un ar to saistītās dzimumu vienlīdzības problēmas.

Pēc Veselības ministrijas īsa ziņojuma par 2015.gada plāniem, aktuālajiem uzdevumiem, projektiem, konkursiem (te ievērojama daļa finansējuma nāks caur bēdīgi slaveno Sabiedrības integrācijas fondu) vārds tika dots Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas komitejas pārstāvei Solvitai Vēverei.

Lunačekas rezolūcija

Kultūras ministrijas ziņojums izrādījās visai interesants, jo bija veltīts skandalozajam Lunačekas ziņojumam "Eiropas Savienības ceļvedis homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai".

Vēveres kundze paziņoja, ka LGBTI organizācija ir ļoti noraizējusies par to, ka, neskatoties uz lielo pretdiskriminācijas rezolūciju skaitu, Eirokomisija tomēr nav pieņēmusi direktīvu, kura liktu valstīm ieviest attiecīgās pārmaiņas savos nacionālajos tiesību aktos. Patiešām - rezolūcijām ir tikai rekomendējošs raksturs, un šo argumentu izmantoja visi mūsu eirodeputāti, atbildot uz sabiedrības protestiem. Tagad mēs redzam šo normatīvo aktu ieviešanas mehānismu darbībā. Viena rezolūcija neko neatrisina, bet daudzām rezolūcijām ir būtiska nozīme un kaut arī tieši neliek par pienākumu, bet sāk "spiest" uz Eirokomisiju, un agri vai vēlu tā pieņems vajadzīgo direktīvu.

Lūk, arī Vēveres kundze apgalvoja, ka jau tiek gatavots pret diskrimināciju vērstas direktīvas projekts. Patiesībā to gatavo jau piecus gadus. Un Latvijas valdības struktūras grib aktīvi piedalīties tās ieviešanā. Ir pat apstiprināta starpministriju darba grupa, kura sāks darbu 2015. gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas valdībai nav šaubu par to, ka direktīva tiks pieņemta, jo, pēc Vēveres vārdiem, Lunačekas rezolūcija ir ne tikai rekomendācija, bet "ļoti neatlaidīgs mudinājums normatīvа dokumentа izstrādāšanai", kas būs obligāts visām ES dalībvalstīm.

Pēc tam viņa paskaidroja pašas rezolūcijas būtību, kura ir diezgan lakoniska, konkrēta un paredz: novērst diskrimināciju izglītības un veselības aprūpes jomās, preču un pakalpojumu pieejamībā, iekārtojoties darbā, īpašu transpersonu aizsardzību, pilsonisko savienību veicināšanu, LGTBI personu vārda un izpausmes brīvību, naida runas ierobežošanu, LGTBI bēgļu aizsardzību, dzimumu maiņas operāciju nodrošināšanu u.c. Sīkāk pie šī dokumenta neapstāsimies – par to pietiekoši daudz runāja un rakstīja šī gada februārī. Mūs šajā gadījumā vairāk interesē Latvijas ministriju pozīcija un tas, kā mūsu valdība taisās reaģēt uz līdzīgiem likumprojektiem.

Kultūras ministrijas pārstāve daļēji atzīmēja, ka jaunajās ES dalībvalstīs situācija ir sliktāka nekā "daudz demokrātiskākajās vecās Eiropas valstīs". Tāpēc mums (barbariem) vajag ieklausīties savu civilizētāko lielo brāļu padomos un "īpaši asi reaģēt uz jebkādiem LGTBI personu tiesību pārkāpumiem". Interesanti, vai Kultūras ministrijā zina par to, ka LGTBI personu tiesības tiek saprastas tikai kā tiesības uz viendzimuma ģimeņu dibināšanu un bērnu adoptēšanu? Tieši ar šo projektu pašlaik nodarbojas biedrības "Mozaīka" juristi. Latvijā pagaidām nav konstatēti reāli tādi viņu tiesību pārkāpumi, kā atlaišana no darba, neiespējamība piedalīties vēlēšanās, atteikšanās pārdot preces, apmeklēt izstādes, veikt potēšanos u.t.t. – tas, ko normāls cilvēks saprot ar tiesību pārkāpšanu.

Cik veikli tiek jaukti jēdzieni "demokrātija" un "cilvēktiesības". Tiešām, ņemot vērā lielu un neapšaubāmi Latviju ietekmējošu politiķu izteicienus (Baidens, Obama, Van Rampejs u.c.), jau kādu laiku pie mums demokrātiskums netiek mērīts ne ar iespēju plašām tautu masām piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, bet gan ar īpašu netradicionālo seksuālo orientāciju pārstāvju godināšanu. Pēdējā laikā vārdu "cilvēktiesības" augstākminētie kungi tikai tā arī saprot. Pārējiem "cilvēkiem" nav vērts pievilties — mūsu tiesības kā tika diendienā pārkāptas, tā arī tiks pārkāptas, jo mēs esam tikai nicināms vairākums, bezjēdzīga masa.

Tātad: ja jūs mīlat gejus, lesbietes, transvestītus un tiem līdzīgus (saraksts pastāvīgi papildinās), tad jūs esat demokrātiski, progresīvi, mūsdienīgi, civilizēti, bet ja jūs nedodat tiem īpašas priekšrocības, tad jūs esat margināli un totalitāri, atpalikuši, cietsirdīgi. No demokrātiskuma pakāpes savukārt ir atkarīga naudas plūsmas virzība. Un nepakļāvīgie netiks baroti un subsidēti — par to mūsu politiķiem, domājams, ilūziju nav.

Vēveres kundze pauda, ka pat progresīvajā Eiropā tikai 15% LGTBI personu neslēpjot savu orientāciju. Daudzi vēl joprojām tiekot diskriminēti, izsmieti un pakļauti emocionālai un fiziskai vardarbībai, tajā skaitā ģimenes vardarbībai. Te gan var piebilst: ģimene jaunās pasaules kārtības ieviesēju ieskatos vispār ir riska faktors, jo uzspiež indivīdam savas uzvedības normas zem tradīciju veidola, bet tas tik ļoti traucē liberālajai laimei. Tā ka ne viss ir tik gludi ar geju tiesībām pat civilizētajā Eiropā.

Bet par mums, atpalikušajiem, pat nav ko runāt. Tikai neliela Latvijas iedzīvotāju daļa atzīst mūsu valstī diskrimināciju attiecībā pret LGTBI personām, tikai 11% piekrīt legalizēt viendzimuma savienības. Un 67% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Rīgā nevajag rīkot geju parādi (2012. gada dati).

Kas attiecas uz Latviju, tad Kultūras ministrija kā pamatuzdevumu redz labākas izpratnes sekmēšanu iedzīvotāju vidū un fobiju līmeņa samazināšanu pret citas orientācijas cilvēkiem. Ar to tad tā nodarbojas, sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Valsts budžets šādus tēriņus pašlaik neparedz, toties fonds ir gatavs finansēt izglītojošās programmas jebkurai mērķauditorijai: policijas darbiniekiem, sociālo dienestu darbiniekiem, utt.

Pārskata noslēgumā Solvita Vēvere piebilda, ka tā ir tikai maza daļiņa no ieplānotā. Vēl daudz kas ir jāsasniedz LGTBI personu tiesību aizsardzībā un nerisināto uzdevumu ir vēl daudz vairāk.

Uz biklo jautājumu par to, vai tiks ņemts vērā 67% iedzīvotāju viedoklis, Vēvere atbildēja tik asā tonī, kas nepieļāva nekādus iebildumus: "Mans secinājums: Ja 67% Latvijas iedzīvotāju nespēj būt toleranti, tad ar viņiem jāstrādā un tiem jāizskaidro, ka mums ir jābūt kulturāliem, iecietīgiem un mēs nedrīkstam pa labi pa kreisi izkliegt radikālus saukļus". Pēc tam viņa piebilda, ka Latvijas problēma ir radikālos uzskatos un to paušanā, kā arī tolerances trūkumā.

Kā jums tas patīk? Vairākuma viedokli – ignorēt, vārda brīvību – ierobežot, iezemiešu apziņu — pārveidot. Kā gan citādi jāizprot frāzes: "mums ir pienākums būt kulturāliem" (pret ko šāds pienākums?) un "mēs nedrīkstam pa labi pa kreisi izkliegt radikālus saukļus" (kurš to aizliedz, ja likums to atļauj?). Pazīstama aina, vai ne? Aizvērām ražotnes, lai izdabātu ES? Par saviem līdzekļiem glābām privātbankas, kas mūs izputināja. Aizliedzam lauksaimniecībā savas augu sēklas, lai ieviestu vienreizējās ĢMO. Pārgājām uz eiro, nododot latu, kā pēdējo suverenitātes pazīmi. Par šiem jautājumiem tautas viedokli neprasa. Vienkārši vajag veikt izskaidrojošo darbu ar iedzīvotājiem, kā reiz teica premjers.

Citiem vārdiem sakot, kaut arī jūsu ir vairākums, jūs tomēr neko nesaprotat, jo esat tumsonīgi iezemieši, bet mēs — cēlie, kolonizētāju labā strādājošā vietējā elite. Mēs labāk zinām, kas jums vajadzīgs un mēs jūs iemācīsim, kā jums labāk strādāt mūsu labā, bet nepaklausīgajiem labāk pašiznīcināties, lai tie mūs nesatrauktu ar savu klātbūtni. Patiess demokrātijas triumfs!

Bet jautājums bija vienkāršs - tikai par demokrātiju - vai jūs taisāties vai netaisāties uzklausīt tautu? Vai ņemsiet vērā vairākuma viedokli, pat ja šis viedoklis nesakrīt ar jūsu priekšstatiem par civilizāciju, kulturālumu, toleranci un visu ko citu? Pat tad, ja šī tauta, jūsuprāt, ir neizsakāmi stulba un pilna ar aizspriedumiem? Kaut gan tādi apgalvojumi būtu nevietā: neskatoties uz vairāku gadu centieniem apstulbot iedzīvotājus, iezemiešu vidū ir pietiekoši daudz zinātnieku, pedagogu, juristu, ārstu, mākslinieku, režisoru un vispār domājošu cilvēku, kas nepieder pie tā saucamās elites.

Vai šī tauta vienkārši drīkst negribēt rīkot kaut kādu apšaubāmu pasākumu? Bet ja tā varēs sniegt pārliecinošus argumentus par labu savam viedoklim, pie kam, loģiskus un bez naida un diskriminācijas? Ak nē, jums nevajag ne iezemiešu viedokli, ne viņu nekur nederīgos spriedumus. Jums ir jāpilda tā programma, par ko jums maksā, pacenšoties pielāgojot tai sabiedrības viedokli, lai pēkšņi nerastos kādi nevēlami tautas protesti. Bravo, Vēveres kundze! Jūs paudāt šo pozīciju visā krāšņumā.

Tikumība kā drauds demokrātijai

Bet tas vēl nav viss. Tālāk sekoja bikls iebildums no sabiedriskās organizācijas "Lauku sieviešu apvienība". Diezgan kautrīga dāma atzīmēja, ka, pirmkārt, viņai ir ne visai labi saprotams, kāpēc vairākuma viedoklis tiek nosaukts par radikālu. Vai nav radikāls pats plānotais sabiedrības neakceptētais gājiens. Otrkārt, latvieši no seniem laikiem ir balstījušies uz tikumību. Tikumība nav bīstama, jo nekurina naidu, nav virzīta uz kādas grupas personu iznīcināšanu un neapspiež cilvēku pamattiesības.

Kas tad sākās! Nabaga sievietei tā īsti neļāva līdz galam izteikties. Vēvere visu laiku mēģināja viņu pārtraukt ar kaut kādām dusmu pilnām replikām — labi, ka sanāksmes priekšsēdētājs viņu nomierināja. Kāds minēja par piemēru konservatīvo Lietuvu, kurai tieši geju parāde tās ES prezidentūras laikā it kā līdzējusi kļūt tolerantākai. Kāds pilnīgi nevietā ierunājās par pārāk lielo reliģijas varu mūsu sabiedrībā. Šeit reliģijas iepīšana, starp citu, liecina par noturīgu asociatīvu saikni "tikumība = reliģija", kas arī ir attiecināms uz stereotipiem un aizspriedumiem, kuros pastāvīgi apvaino tikumības aizstāvjus.

Sanāksmes priekšsēdētājs Ingus Aliks no Labklājības ministrijas sāka rāt "lauku" sievieti, kura uzdrošinājusies paust — ko jūs domājat? — personīgo pārliecību šajā sanāksmē. Jūs, lūk, šeit nesēžat kā privātpersona, bet kā sabiedriskās organizācijas pārstāve. Jūsu pārliecība nevienu te neinteresē, jums ir jāpauž noteiktas sabiedrības daļas viedoklis. Šis aizrādījums bija pilnīgi nesaprotams un izskatījās kā mēģinājums ierobežot vārda brīvību. Jo sieviete neuzsvēra, ka tas ir viņas personiskais viedoklis - tātad viņa arī izteica savas organizācijas viedokli. Pie tam viņa nebija ne agresīva, ne kategoriska un nekādā veidā ne pret ko neizrādīja nepatiku. Un, pat ja būtu izrādījusi, vai tas būtu kāds noziegums? Acīmredzot, problēma bija citur: viņa vienkārši pateica vārdu "tikumība" un tas radīja granātas sprādziena efektu. Šis nevainīgais vārds izraisīja uzbrukumus un apvainojumus neobjektivitātē, reliģiozitātē, radikālu viedokļu paušanu un citos grēkos.

Kontrargumentu plūdums "Lauku sieviešu apvienības" pārstāves virzienā kļuva arvien karstāks un tad atgriezās pie praida tēmas. "Mēs labprātīgi iestājāmies Eiropas savienībā," lepni pasludināja viena no klātesošajām dāmām. "Un mums ir jāievēro visas cilvēktiesības! Tajā skaitā sanāksmju brīvību un viedokļu izteikšanu. Kā mēs varam aizliegt praidu?"

Visbeidzot, sanāksmes priekšsēdētājs pēkšņi pārtrauca debates, norādot, ka nav jēgas velti tērēt laiku un spēkus. Jautājums par praida rīkošanu sen jau ir izlemts bez mums. Pasākums notiks neatkarīgi no pretinieku skaita, par cik tas ir sanāksmju brīvības jautājums un viss, un punkts.

Estrelas rezolūcija

Nākošais ziņojums – no Veselības ministrijas. Izredzes saņemt finansējumu palielinājušās, jo ministrija ir gatava īstenot jauno projektu — par tā saucamo reproduktīvo veselību Estrellas ziņojuma "Par seksuālo un reproduktīvo veselību un citām ar to saistītām tiesībām", kontekstā, kas ne visai sen radīja tik daudz skandālu.

Šis jaunums izskanēja Veselības un Izglītības ministriju ziņojumos par abortu pieejamību un bērnu informēšanu par kontracepciju un abortiem. Noklusēts gan tika tas, ka tēmas par reproduktīvo veselību un dzimstības kontroli ir aktuālas un ir ietvertas UNFPA mērķos par iedzīvotāju skaita samazināšanu, it īpaši mazattīstītajās valstīs, pie kurām, bez šaubām, pieskaitāma arī Latvija.

Tāpēc esošai pozitīvajai brošūrai grūtniecēm "Es būšu mamma!", nākošgad pievienosies vēl cita — "Kas ir aborts", kas aicina meitenes atbrīvoties no aizspriedumiem un vainas sajūtas. Eiroparlamentā taču pastiprināti tiek virzīts jautājums par sievietes tiesībām uz abortu ietveršanu cilvēka pamattiesībās. Pagaidām tam traucē daudzskaitlīgie bērnu tiesību uz dzīvību aizstāvji.

Sanāksmes kopsavilkums

Kopējais priekšstats par sanāksmi parādīja neiedomājamo līšanu Briseles priekšā, kas vīdēja cauri visiem priekšnesumiem. Visspilgtāk šo pielīšanu raksturoja frāze par Estrellas rezolūciju: "Un, lai gan Estrellas ziņojums netika pieņemts rezolūcijas veidā, tas ietver sevī daudz laba un mēs esam gatavi to īstenot dzīvē," nodeklamēja Veselības ministrijas pārstāve.

Tas nozīmē — esiet sveicināti, konfidenciālie aborti nepilngadīgajām (t.i. slepus no vecākiem) un seksapgaismība skolās. Bet, pats galvenais, ne vārda par ģimeni, tās būtību un jēgu. Ar ko arī jūs apsveicam.

Vai ir vērts uzticēties Latvijas eirodeputātu iemidzinošajām runām par tikai rekomendējošo rezolūcijas raksturu, ja vietējā vara tā vien raujas īstenot to, ko no viņiem pat neprasa saimnieki?

Ir laiks mosties no hipnotiskā miega un pievienoties atbrīvojošajai cīņai par tiesībām uz bērnību un dvēseles skaidrību, tiesībām uz mīlestību un dzimtas pastāvēšanu.

* J. Korņetovas vērojumu ”Dzimumu līdztiesības komitejas sanāksmē” pārstāstījums. (Dzimta.lv)