Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz šo ierakstu mani pamudināja periodiski komentāros lasāmā doma “Gobzems neko nedara”. Esmu par šo tēmu jau izteicies un ne reizi vien, bet, acīmredzami jautājums kādam, kurš nesaprot, ir aktuāls, kas arī ir saprotami.

Sākšu ar savu pamatdarbu, un tas ir – es esmu Saeimas deputāts, pie frakcijām nepiederošs. Par to, kā šāda situācija izveidojās, esmu jau rakstījis, neatkārtošos. Pēc manis vadītās partijas “Likums un Kārtība” nodibināšanas un vēlāk sekojošajām izmaiņām partijas valdē Saeimā šo partiju pārstāv divi deputāti.

Tajā pat laikā mūsu partija biedru skaita ziņā ir skaitliski lielākā mūsu valstī kopš Tautas frontes laikiem. Tā ir vienīgā šobrīd izveidotā partija, kura dod iespēju konservatīvajam, vārda un domas brīvību cienošajam, kristīgās vērtības godājošajam elektorātam būt politiski pārstāvētam nākamajās Saeimas vēlēšanās. Un šis ir darbs, kurš, pateicoties jūsu - manu atbalstītāju un domubiedru - atbalstam, ir izdarīts. To esmu izdarījis es ar Jūsu atbalstu, citiem vārdiem.

Šī partija nav “Gobzema partija”, šī partija ir mūsu. Un es ar saviem atbalstītājiem šo partiju veidojam, attīstām, lai līdz nākamās Saeimas vēlēšanām vēlētājiem būtu vēl viena izvēle. Kvalitatīva izvēle ar saprotamu ideoloģiju un principiem. Tas ir darbs. Tas paņem laiku un enerģiju. Un tā rezultātus varēs redzēt pēc vēlēšanām.

Atgriežoties pie mana darba Saeimā un gari neizplūstot, varu pateikt sekojošo. Var vainot manu raksturu, var izteikt jebkādus citus apgalvojumus, bet es pilnīgi droši varu apgalvot vienu – es vienmēr esmu balsojis par savu vēlētāju, par savas tautas interesēm. Es nekad neesmu nodevis savu vēlētāju un savus principus. Es šajā ziņā esmu retums starp deputātiem. Mani zākā, velta aizskarošus vārdus, vēršas pret mani ar varas rīcībā esošo resursu, bet tas nekad nav mainījis manu nostāju balsojumos un godīgā pozīcijā jebkurā jautājumā.

Vairāk kā opozīcijā esošs deputāts es pašlaik neko pasākt nevaru, jo man ir 2 balsis. Tie, kuri prot skaitīt līdz 51, sapratīs, kuri tik daudz neprot, nesapratīs neko. Tas nozīmē - es nevaru atcelt Kariņa rīkojumus, kā to komentāros mēdz norādīt mani FB sekotāji. Kāpēc nevaru? Teorētiski varu un to daru, rakstot šos garos rakstus, kuriem ir publiska ietekme. Un vēl ir jāņem vērā sekojoši momenti.

Sāksim ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT). ECT ir skaidri devusi signālu, kāds tiesiskums, kāds politiskais uzstādījums šobrīd ir modē. Tiesiskums gan Eiropā, gan Latvijā kļūst aizvien fragmentārāks. Kamdēļ es tā domāju? Ir precedents, kad Čehijas pilsoņi zaudēja ECT it kā mums pašsaprotamā situācijā.

Ir precedenti arī pie mums. Par šo sīkāk. Kamdēļ es uzskatu, ka tiesiskums mūsu valstī ir fragmentārs un uz manu, manu domubiedru redzējumu, pamattiesībām acīmredzami vairs neattiecas, piemēru varētu būt daudz. Sākot ar Satversmes tiesas veikto Satversmes “tulkojumu”. Bet es gribētu pieminēt ko citu.

Es personīgi esmu iesniedzis sekojošas prasības: 1. Pret masku valkāšanu - Satversmes tiesā. Divās dienās viņi izlēma, ka tas nav viņu kompetence. 2. Administratīvajā tiesā - tur paies gadi, jo mūsu tieslietu sistēma visu skata gadiem. 3. CVK par izmaiņām Satversmē, kas aizliedz piespiedu vakcināciju. Jūs jau zināt - viņi meklēs ieganstu, kamdēļ tauta nevar grozīt Satversmi, kā grib. Lai gan tauta var nomainīt pat to, ka Latvija ir demokrātiska republika. Jo demokrātiska tā sen vairs nav tāpat.

Lai lasītāji manu nostāju par tiesāšanās neefktivitāti saprastu labāk, pateikšu, cik apmēram izmaksā viens pieteikums Satversmes tiesai. Un cik laika tas paņem. Pieteikums par maskām izmaksā aptuveni ap 7 tūkstošiem. Un šo summu Satversmes tiesas tiesneši atsvieda atpakaļ 48 stundās, norādot, ka masku valkāšana ir administratīvās tiesas kompetence, kura lietu skatīs gadiem.

Par Hāgas tribunālu es labāk neizteikšos. Cilvēki bez juridiskām zināšanām nesaprot, ne kad, ne cik, ne kas un ne kā.

Mūsu sabiedrībai ir izveidojies priekšstats, ka mēs varam vārda, domas, izvēles brīvību izcīnīt tiesiskā ceļā. Mums ir politiķi, kas veido darba grupas, patērē visu savu emocionālo un fizisko enerģiju un beigu galā tiek iesviesti procesā, kurš ilgs gadiem! Latvijā tiesvedības ilgst gadiem! Pat daudz vienkāršākos un varu nekaitinošos jautājumos!

Piemēram, mana advokatūras lieta trīs gadus, lai gan tur vispār viss ir viens teikums - varēju domāt, ka bandīts vai man aizliegts būt ar savām domām. Tamdēļ es saku – lai viss šis murgs pie mums beigtos, ātrāk un efektīvāk ir uzvarēt vēlēšanas. Bet šeit ir vajadzīgs visas tautas atbalsts. Ja Gobzems krīt uz nerviem vairāk nekā Kariņa, Pavļuta, Levita realizētā politika, tad neko… tad ir jāturpina balsot par viņiem, viņu politiku un jāturpina tieši tàpat, kā līdz šim.

Ja auditoriju vairāk nodarbina, kādu potenciālo bīstamību nākotnē nes Gobzems un viņa komanda, nekā pie varas daudzus gadus esošie un valsti uz iznīcību vedošie spēki, tad es te palīdzēt nevaru neko. Un pat nevajag. Tad latvju tauta ir pelnījusi viņus ar visu zagšanu un stabiņiem vai vakcīnloterijām un lielo naudas atmazgāšanu piāros un it iepirkumos.

Nedaudz par “iesim ielās”. Es esmu PAR iešanu ielās. Bet ne par mazskaitlīgu un vāji organizētu. Ja vara redz, ka var zaudēt 1/3 pedagogu situācijā, kad to jau tā trūkst un tai ir vienalga, kamdēļ, lai viņa uztrauktos par to, ko uz ielas stāvošie 2 tūkstoši cilvēku tur pieprasa? Esmu aicinājis ielās vairākkārt - 10.oktobrī un citos datumos. Tad par vēlu, tad par aukstu, tad par karstu, tad dibens sāp, un tad “nekas jau nemainīsies”. Gribat, lai aicinu ielās? Es aicinu!!! Vai Jūs tur būsiet, vairums nebūs, jo šērot ir vieglāk.

Mani patiesi nodarbina jautājums – cik tad patiesībā ļoti, cik lielai daļai mūsu sabiedrības viss notiekošais krīt tā uz nerviem, ka tā ir gatava pieprasīt pārmaiņas? Nevis FB pieprasīt ar share. Uz ielas pieprasīt. Mēs domājam, ka vēl mēs neesam nobrieduši. Vēl ir silts, vēl ir darbs, vēl laiž mūs lielveikalos, un bērniem ir brīvlaiks. Viss ir mierīgi.

Bet es saku – parunāsim rudenī. Kad nevakcinētos sāks atlaist no darba, kad mēs visi saņemsim jaunos elektrības un gāzes rēķinus, kad mūsu bērnus vai nu nebūs, kas māca, vai tos vienkārši nelaidīs skolā, jo ir taču tik bīstamais apkārt… Vai mums sāks zīmēt statistiku...

Starp citu, padomājiet – visu vasaru robežas ir vaļā. Visu vasaru pie mums mierīgi ieplūst bīstamā “delta”. Cik, lūdzu, ir vīrusa inkubācijas periods? Mums vajadzētu būt pilnīgi pārslogotām slimnīcām. Bet nav. Un kā jūs domājat, ko valdošie darīs rudenī, ja šāda tendence saglabāsies un kārtējie pastardienas sludinātāji būs kļūdījušies? Manam domubiedram Marekam Nemmem ir fantastisks visādu varas trubadūru prognožu apkopojums. Pameklējiet. Piepildījies nav precīzi nekas, bet nu un?

Tamdēļ, mīļie draugi, taupiet spēkus, mīliet tuvākos un krājiet drosmi un apņēmību. Tā būs vajadzīga. Paldies, ka izlasījāt līdz galam. Lai jums izdevusies diena! Laimes lāča nav. Ir Gobzems. Godīgākais mūslaiku politiķis. Godīgākais, jo ned…š un neizskaistina, bet saka, kā ir. Pat, ja tas nepatīk.

Novērtē šo rakstu:

52
20