Iesaki rakstu:

Tiek gatavoti jauni grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai atvieglotu iespēju Aivara Lemberga tā dēvētās Londonas tiesas slēgtajās sēdēs sniegtās liecības par viņa īpašumu patieso apjomu izmantot apsūdzību pierādīšanai prāvā, kas Rīgas apgabaltiesā tiek iztiesāta jau kopš 2009. gada februāra, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pašlaik apspriesti tikai šaurā juristu un politiķu lokā, paredzams, ka šie likumgrozījumi izraisīs juristu diskusijas un var ietekmēt politisko dienaskārtību, kur Lemberga ietekme caur Zaļo un zemnieku savienību vēl ir jūtama.

Paredzams, ka grozījumi, ja tie pārvarēs juridiskas un politiskas diskusijas un tomēr tiks virzīti, skars Kriminālprocesa likuma 455. pantu, kas regulē procesuālās tiesības lietu iztiesāšanā. To galvenā ideja ir paredzēt, ka valsts apsūdzības uzturētājam jau krimināllietas iztiesāšanas fāzē ir tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus, ja kopš apsūdzību uzrādīšanas brīža un tiesvedības sākuma ir parādījušies jauni pierādījumi, Pietiek skaidroja Saeimas deputāts, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (Vienotība). Vienlaikus tādas pašas tiesības iecerēts dot arī aizstāvības pusei.

Ar Lemberga aizkulišu spēli savulaik Saeimas balsojumā par ievēlēšanu Augstākās tiesas senatora amatā izgāztais Judins kopā ar valsts apsūdzības uzturētāju grupas Lemberga prāvā vecāko prokuroru Juri Jurisu (attēlā) tiek uzskatīts par šo likuma grozījumu „tēvu”. Deputāts apstiprina, ka pirms pāris nedēļām ar Jurisu apspriedis šādu grozījumu nepieciešamību Krimināllikumā, bet šobrīd vēl neesot noformulēta grozījumu redakcija, esot skaidrs tikai to virziens.

Tā dēvētajā a/s Latvijas kuģniecība kuģu fraktēšanas lietā, ko iztiesā britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa, Lembergs pēc ilgas pretošanās ir spiests liecināt par savu īpašumu patieso apmēru, un apsūdzības uzturētājiem Latvijas tiesvedībā šīs liecības un citi tā dēvētās Londonas tiesas atklātie fakti būtu svarīgs papildinājums esošajai pierādījumu bāzei.

Teorētiski prokurori jau pašlaik var vērsties pie tiesas ar lūgumu izprasīt jaunu informāciju un dokumentus, tomēr esošais Kriminālprocesa likuma regulējums ir neskaidrs un būtu nepieciešama speciāla norma, uzskata Judins. Ar pašreizējo regulējumu valsts apsūdzības uzturētājiem var rasties sarežģījumi, jo, pirmkārt, izprasot jaunatklāto informāciju caur tiesu, aizstāvības puse jau tobrīd uzzinātu par prokuroru taktiku. Otrkārt, krimināllietas iztiesāšanas stadijā procesa virzītājs ir tiesa, tādēļ pastāv varbūtība, ka trešā puse, šajā gadījumā – britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa – varētu nerespektēt Ģenerālprokuratūras lūgumu par informācijas sniegšanu, prokuroru apsvērumus skaidro Judins.

Lai gan Judins aicina šos iespējamos Kriminālprocesa likuma grozījumus nesaistīt ar Lemberga prāvu, šaurā juristu un politiķu lokā, kas par tiem ir informēts, tie tiek diskutēti tieši šajā kontekstā. Kriminālprocesa likums jau pašlaik ir atvērts grozījumu izdarīšanai, tomēr līdz otrdienai, kad Saeimas Juridiskā komisija pabeidza to gatavošanu pieņemšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā, Ģenerālprokuratūra nepaguva noformulēt un iesniegt savu priekšlikumu.

Saeimas Juridiskās komisijas šonedēļ pabeigtie Kriminālprocesa likuma grozījumi paredz virkni uzlabojumu, kas paātrinās krimināllietu iztiesāšanu, tādēļ izskan arī versija, ka tā dēvētie Lemberga Londonas liecību grozījumi šoreiz nav virzīti, jo disonētu. Proti, nosakot iespēju iztiesāšanas fāzē apsūdzības pusei turpināt pierādījumu vākšanu, automātiski tiktu radīts pamats tiesvedību ieilgšanai. Judins piekrīt, ka šāds risks pastāv un tā būšot viena no galvenajām diskusijām, jo „būtu muļķīgi neizmantot jaunus pierādījumus, ja tādi parādās”.

Krimināllietā, kuru iztiesā Rīgas apgabaltiesa. Lembergs apsūdzēts sevišķi smagos noziegumos, tostarp kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, jo būdams Ventspils mērs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumu par uzņēmumiem, kuros, pēc apsūdzības pārliecības, caur ārzonu kompānijām bijis patiesā labuma guvējs.

Apsūdzības uzturētājiem tā dēvētajā Lemberga prāvā, kas tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā, ir aizdomas, ka laikā pēc 1999. gada maija Lembergs pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus, Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes sēdēs pieņemot lēmumus par firmām, ar kurām saistīts, caur ārzonu firmām būdams to labuma guvējs. Runa ir par tādiem uzņēmumiem kā Kālija parks, Ventbunkers, Ventamonjaks, Ventspils nafta, Ventspils tirdzniecības osta, Noord Natie Ventspils termināls, LatRosTrans, Baltic Coal terminal, Ventbetons, Ventplac, Venceb, Ventminerālis, Naftas parks, Latvijas naftas tranzīts, Ventrans Rīga, Ostas flote, Trans-serviss, VenTopaz, Ventspils zivju konservu kombināts, Ventshoes Baltic Juice terminal, Ventall Terminals, Seastar, Transventa, Mineral, Solvtrans, Vent Company, Naftas filtrs.