Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Šajās 2019.gada februāra dienās nākas izjust dziļu profesionāli intelektuālo gandarījumu. Praktiski apstiprinās vairāki koncepti, analītiskie secinājumi un prognozes. Tā, piemēram, pilnā mērā praktiski apstiprinās koncepts par latviešu inteliģences dalījumu tautas inteliģencē un varas inteliģencē, kura ir Latvijas kriminālā kapitālisma enerģiska un pašaizliedzīga stutētāja – nacionāli reakcionārs un cilvēciski atbaidošs konglomerāts. Tāpat pilnā mērā praktiski apstiprinās koncepts par humanitātes noziedzību Latvijā. Jau agrāk minēju, ka noziedzībai var būt daudzas sejas: ekonomiskā noziedzība, kriminālā noziedzība, juridiskā noziedzība, noziedzība pret cilvēci, starptautiskā noziedzība. Iespējama noziedzība, kuru nākas dēvēt par humanitātes noziedzību. Tā ir noziedzība pret cilvēcību, cilvēkmīlestību, cilvēka cienīšanu, rūpēm par cilvēka labklājību tādos humānisma aspektos kā audzināšana, izglītošana, ideoloģiskā skološana, sociumam adresētā garīgā kultūra, sabiedrības morāli tikumisko vērtību un normu kodekss. Mūsdienu Latvijā ir sastopami visi noziedzības veidi. Vieni vairāk, citi mazāk. Taču noziedzības veidu hierarhijas virsotnē noteikti atrodas humanitātes noziedzība, par ko ir jāsoda tikpat bargi kā par ekonomiskajiem noziegumiem, kriminālajiem noziegumiem.Pie mums humanitātes noziegumi smagā formā ir paveikti izglītībā, zinātnē, garīgajā kultūrā, masu komunikācijā, ideoloģiskajā darbībā. Runa ir par izglītības šausmīgo izkropļošanu, zinātnes likvidēšanu un akadēmiskā šarlatānisma nostiprināšanu, mākslas un literatūras postmodernistisko izkropļošanu, neoliberālistiskās ideoloģijas uzspiešanu. Galvenie humanitātes noziegumu veicēji ir politiķi, skolotāji, pasniedzēji, garīgās kultūras institūciju darbinieki, bezsmadzeņu literāti, mākslinieki, valsts iestāžu darbinieki. Humanitātes noziedznieki ir pelnījuši tādu pašu augstāko soda mēru kā nacionālie nodevēji, nacionālie laupītāji. Un tas ir labi, ka viņi paši sastāda Latvijas humanitātes noziedznieku sarakstu, kā tas nupat atkal notika sakarā ar aptaurētā ebreja odiozo bīdīšanu Valsts prezidenta krēslā.

Atbildēt

»

pa 30 gadiem tā veļas mašīna nebūtu uzlabota...tak jau tehnikas progress būtu neizbēgams.

Atbildēt

»

cik cilvēkiem bija jāiznīkst un jāpamet savas mājas pie 4.maija režīma nostabilizēšanās?

Atbildēt

»

Nozīmē gan,man daiļā.1.V.Ļeņins mācīja,ka,lai iedibinātu stabilu režīmu,jānoslaktē vismaz 10% valsts iedzīvotāju.2.Līdztekus var risināt nacionālos jautājumus tādā pat veidā.Nu skaidrs taču,ka nekas nesanāks.Pat sarkanie khmeri,kurus sākumā PSKP un PSRS atbalstīja,apgura slepkavojot.

Atbildēt

»

jā, un jūs pirktu veļasmašīnu Rīga 10, nevis Elektroluksu, vai ne, brīvā tirgū???

Atbildēt

»

Tas nav svarīgi, kāda tieši pārvaldes forma ir un kā to kā nu kurš sauc. Kas ir svarīgi ir ilgtermiņa stabilitāte un ekonomiskā izaugsme - vēlams ātrāka nekā potenciāli naidīgiem citiem režīmiem, citādāk var neizdzīvot. Rietumu sistēma to ir konsekventi nodrošinājusi, un tas ir svarīgākais, ne jau specifiskās vairākuma un mazākuma, banku un indivīdu, bagāto un nabago attiecības. Ir izaugsme un nav vardarbības - "sistēma darbojassssss".
Tramps un Brexit nav esošās sistēmas ne kārtīgi pārdomāts ideoloģisks noliegums, ne arī faktiska sistēmas maiņa. Parasts, spontāns protesta balsojums. Reigans arī bija nestandarta kandidāts, un neko - nekas drastiski nemainījās, nākošie prezidenti atkal bija no standarta ASV politiskās nomenklatūras. Arī tagad nekādas kardinālas izmaiņas es neredzu - jo efektīvas alternatīvas esošajai rietumu pārvaldei taču neviens vēl nav izdomājis. Un anarhiju grib pārāk mazs cilvēku skaits, lai cik sūra un relatīvi nožēlojama (salīdzinājumā ar ļoti bagātajiem) būtu vairums pilsoņu dzīve.

Salīdzinājums ar Ķīnu bija vietā, lai demonstrētu, ka viņu sistēma, vismaz ekonomikas, tik ļoti neatšķiras no rietumiem un ir drastiski atšķirīga no PSRS un pirms 80. gadu Ķīnas. Plānveida ražošana tajos laikos, tajās valstīs deva golodomorus, deficītus un citas neefektivitātes, ne glābiņu no krīzēm. Labāk krīze šad tad nekā stagnācija un trūcība visu laiku. Ja mēs nebūtu pārgājuši uz kapitālismu, jā, mēs iespējams būtu vienlīdzīgāki viens otram savā valstī, bet vidēji daudz nabagāki. Ja pat mēs spētu saražot vienādas ar importu kvalitātes ne augsti tehnoloģiskus produktus, tie būtu dārgāki, jo ražošanas mērogs vietējam tirgum pārāk mazs.
Noteikti vajadzēja izvairīties no neoliberālas ekonomikas - diez gan mežonīga kapitālisma paveida - pārējās periodā, cenšoties vairāk līdzināties sociālu aizsardzību nodrošinošajām skandināvu sociāldemokrātijām, bet tas fundamentāli maz atšķiras no tā, jo jūs nosaucāt par "banku oligarhijām". Tāda pati banku oligarhija vien ir, tikai stabilāka - nav tik liela plaisa starp sociālajiem stratiem, tāpēc nav Brexitu un Trampu. Bet tāpat kapitālisms.


Beigu beigās, manuprāt, ar intelektuālo aristokrātiju ir mazāk auzās braukts nekā ar nacionālsociālismu. Tam vismaz ir funkcionējoši paraugi realitātē - atkal Singapūras un Ķīnas veidolā. Tur ir vienpartijas pārvaldes, kas it kā mērķē uz meritokrātisku iekšējo aristokrātiju izveidi. Pagaidām tas strādā, bet, protams, ne tik ilgus gadu simteņus, kurus pārdzīvojusi ASV demokrātija. Laiks rādīs. Pagaidām rietumi uzvar. Un sociālisms agonē (skat. Venecuēlu).

Atbildēt

»

Priedītis reizēm nonāk pretrunās. Kādreiz no vina rakstiem radās iespaids, ka, slavinot aristokrātiju, tiek stūrēts monarhijas virzienā. Tomēr nu ir nonākts pie citas atziņas.
Par stabilajām rietumvalstu demokrātijām - atļausiet apšaubīt. It kā tur nebūtu banku oligarhijas, it kā tur mazākums nenoteiktu tautas vairākuma likteni. Tautas sāk saprast, ka tiek mānītas,par to jau liecina Brexit un Trampa nākšana pie varas.
Salīdzinajums ar Ķīnu ir nevietā, jo 90.-to sākumā mūsu vadītājiem tika dots padoms neattīstīt ražosanu, jo ķīniešu mazās rociņas visu saražos. Grūti tagad pateikt, kā būtu, ja Latvijā nebūtu sagrauta ražošana un turpinātu iet pa sociālisma ceļu. Neatkarība nodrošinātu mūs ar saviem produktiem, importam uzliktu ievedmuitas, savu banku, plānveida ražošana pasargātu no krīzēm utt.

Atbildēt

»

Te tāds Gatis? Krūmiņš,pats neapzinoties,pierādīja,ka sociālistiskā? Latvija tīri labi tika darbojās,tikai PSRS to arvien aptīrīja,vai ne Antūn.

Atbildēt

»

Ārprāts,bet diemžēl skumji.

Atbildēt

"XX gadsimta 70.-80.gados latviešu tauta dzīvoja lielā pārticībā. Latvieši nekad savā vēsturē masveidā tik pārticīgi nebija dzīvojuši. Materiālā labklājība bija masveidīga."

Jā, tā bija! To noliegt nav iespējams!

Atbildēt

»

Pietiekoši daudz kretīnus tagad var redzēt ilustrētos žurnālos. Kurš tik var trakāk izākstīties, tas lielāks varonis.

Atbildēt

Pasaulē tomēr ir kretīnu daudz,
Citi nāk vietā, ar mašīnām brauc!

Jā politikā ir ienākusi gopzdema paaudze. Latvijā tagad ir gopzdemokrātija.

Bet nekādi leiputrijas 1980.gadi nebija! Varbūt autoram, kura ģimene laikam piederēja pie PSKP VDK nomenklatūras, ja tā bija.

Vajag labot Satversmes kļūdas.

Atbildēt

»

Bravo !!!!!!!!!!!
Es izjutu to kognitīvo disonansi burtiski pēc dažiem šī stukača rakstiem, bet tik argumentēti preparēt šo, kā uz mikroskopa stikliņa un faktiski ļoti precīzi definēt un diagnosticēt pašpasludināto "izcilo zinātnieku" man nebija pa spēkam.
Es brīnos, kas "Pietiek" šķiet tik pievilcīgs šajos murgojumos, ka ļauj šim publicēties ik nedēļu.

Atbildēt

»

Trakais muļķi!

Atbildēt

kas liedz būt patiesiem???????????????????????

Atbildēt

»

Ir jābūt labi dresētam cionistu kalpam, lai muldot it kā par latviešu tautas interesēm, galarezultātā iegūtu pilnīgi pretēju efektu.

Atbildēt

Pirmkārt, par patiesības noliegšanas problematizēšanas diatribu, kas caurauž lielu daļu autora rakstu. Lielākoties tā ir izdomāta problēma. Neviens ikdienā nešaubās, ka patiesība ir viena, vai vismaz vienā virzienā. Tikai patiesību ir ļoti grūti loģiski korekti pamatot, ne fizika, ne loģika, ne filozofija nav pabeigtas zinātnes. Realitāte ir pārāk kompleksa un katra individuālā cilvēka prāts pārāk ierobežots, tāpēc visi arī strīdās. Patiesības noliedzēji, visādi Deridā u.c. dekonstruktīvisti ir tikai starp universitāšu beidzējiem, un arī tajās rindās viņi ir margināļi. Tā noteikti nav masveida rietumu kultūras problēma.
Vēl autors bieži piemin viedokļu plurālismu kā kaut kādu postmodernistisku bubuli. Viedokļu plurālisms ir saistīts ar runas brīvību, politisko plurālismu; tas nepieciešams, lai visas intereses tiktu pārstāvētas valsts pārvaldē, lai mazākuma grupas netiktu neloģiski un brutāli apspiestas vairākuma īslaicīga vājprātīga untuma dēļ, kā nereizi vien vēstures gaitā noticis. Viedokļu plurālisms nav patiesības plurālisms.

Otrkārt, FKU. Vidēji 1 no 10000, Latvijā 1 no 8000, Īrijā 1 no 4500, Turcijā 1 no 2600, Norvēģijā 1 no 14000, Somijā 1 no 200000 jaundzimušo. Tagad ej un uztaisi kādu sakarīgu secinājumu par tautas kvalitāti balstoties uz šiem datiem un, teiksim, IKP per capita vai HDI. Gribu redzēt rezultātus šādām centienam. Nemaz nerunājot vēl par to, ka FKU ir vienkārša aminoskābes samazināta metabolisma problēma, kuru, ar asins analīzēm detektējot, pēc tam ieturot atbilstošu diētu, var risināt tā ka ir nulle fizioloģisku vai neiroloģisku defektu, kas atšķirtu šos cilvēkus no pārējās populācijas.

Treškārt, atskatīsimies uz citātu no iepriekšējā autora raksta: "Politika ir kultūras elements. Spriest par citas tautas politiku ir tikpat nepieklājīgi kā spriest par citas tautas jebkuru citu kultūras elementu." (https://pietiek.com/raksti/geopolitika_un_musu_neapskauzamais_stavoklis)
Tad blakus šī raksta citāts: "Turpretī idejiski nepatstāvīgus, neracionālus prātus un sociāli skaistas demagoģijas fanus tracina kritika. Viņu ieskatā kritika esot vēlēšanās pazemot, apkaunot u.tml. Ja tiek kritizēta tauta, tad tā vispār esot nacionālā nodevība - kangarisms."
Ja autors nejūt pamatīgu kognitīvo disonansi, tad kaut kas nav kārtībā kā minimums ar intelektu.

Ceturtkārt, autors vēljoprojām nav pietiekami pamatojis latviešu relatīvo vājumu pret citām, bagātākām un stabilākām rietumu demokrātijām, lai ņemtu nopietni ieteikumu pāriet uz nacionālsociālismu. Ar nesakarīgu izmuldēšanos par FKU un KP pārstāvēs citātu ir stipri par īsu. Un, ja pat mēs varam mēģināt uzbūvēt anti-demokrātisku argumentu izmantojot Ķīnas un Singapūras piemērus, nav iespējams uzbūvēt kaut nedaudz vilinošu, faktos balstītu domu gājienu par labu valsts kontrolētai ražošanai un ekonomikai. Tas ir nožēlojami neefektīvi, PSRS to saprata sabrūkot, Ķīna to saprata ieviešot kapitālismu un tā nodrošinot ātrāko un ilgstošāko izaugsmi cilvēces vēsturē. Jebkas cits bez brīvā tirgus kapitālisma ir pierādījies neefektīvs, līdz ar to kaitīgs cilvēka izdzīvošanai. Izdzīvošana nedraudzīgā vidē ir viena patiesība par kuru reti kurš, pat postmodernisma laikos, strīdētos.

Atbildēt

Socialisms-katram pēc nopelnītā! Komunisms- katrs pēc spējām,katram pēc vajadzībām!
Stukač! Tu taču domā komunismu!
Sociālismā un kapitālismā taču pēc nopelnītā! Par ko bazārs?
Stukač! Tev galvā vate. Antilatviskā galvas putras vate. Grūti taču bez iemaksas no čekas. Bet maksāja tikai pēc nostučītā!

Atbildēt

»

Ko niekojies , es ikdienā pārvietojos ar Bentley,tāpat ka pārējie , kas vēl te palikuši. Visi te esam miljonāri,bet ne katram to saprast.

Atbildēt

»

Ak tad tev,lauķi,Jaguar Sport šogad neiznāca?

Atbildēt

»

Nu,b.A.Prieditis šodien var justies gandarīts.Specpaket no specbufet nopelnīts.Nākošnedēļ-vēl!Lai būtu!

Atbildēt

»

murgo kā slikts rietumdeŗmolyberastu propagandas zombētājs no izskaloto smadzeņu centra.

Atbildēt

»

Latviešu tauta XXI gs. sākumā ir kļuvusi tauta, kura nav spējīga adekvāti apzināties realitāti un realitātes diskursīvās izpratnes vietā tautu apmierina simulācijas, simulakri, ideoloģiskās zombēšanas manipulācijas, meli, hipnotizējošas ilūzijas. Tauta masveidīgi nesaprot tāda stāvokļa atbilstību jēdzieniem “agonija”, “katastrofa”, “neattīstība”, “degradācija”, “deģenerācija”, “pagrimums”, “noriets”, “tumsonība”, “mežonība”, “bojāeja”. Latviešu tauta ir kļuvusi neadekvāta pamatā pateicoties savai “elitei” – varas inteliģencei, kura ir vēsturiski bezperspektīva un vēsturiski neadekvāta. Varas inteliģences neadekvātums kļūst par visas tautas neadekvātās mīmikas liecību.

Atbildēt

“Negaidītais secinājums” ir šāds: problemātiskā sociālajā vidē (turpinu maigi izsacīties) piemērotākā pārvaldīšanas forma ir sociālistiskais valstiskums..."
Bravo, profesor, bravo! Kā tādās reizēs izsakās - labāk vēlāk nekā nekad. Tagad tikai atliek izaudzināt tādu paaudzi, kas to sociālistisko valstiskumu varētu dzīvē īstenot - ne tikai uz papīra. Noder atcerēties Raiņa paveikto - un vismaz profesora mentora Viļa Samsona paaudzes izdarīto.

Atbildēt

»

Baruhi un Rokfelleri mainās vietām ar Rotšildu klanu. Pārējā pasaule izjūt tikai sekas, kuras varētu būt visai dramatiskas, lai neteiktu pat traģiskas.

Atbildēt

»

Rīgas tirgū ar tā laika aldziņām gaļu varēja atļauties nopirkt labi ja reizi mēnesī!
Priedīšpaps kā kārtīgs stukačs varbūt bija priviliģēti situēts. Mani abi vecāki bija proletariāta izcelsmes.

Lai nu ko, bet runāt par pārticību tajā laikā ... . Izlasot šos Priedīšpapa apgalvojumus, tā vien šķiet, ka onkuls rakstot bija tā pavairāk ieņēmis. Vai apzināti dzen zosis savas propagandas virzienā.

Atbildēt

Patiesība ir vissubjektīvākais jēdziens. Gandrīz vienmēr piemīt katram sava, sava vairākumam, sava mazākumam.
Tāpēc vajadzīga kritika (strīdi), kuru rezultātā parasti tiek iegūts labākais risinājums.
Uzspiesta patiesība, kura saskatāma pat te, Pietiek publikācijās, ved uz dogmatismu un totalitārismu.
Pašreiz sajūta, ka Austrumi šajā ziņā mainās ar Rietumiem.
Nekas jau nav mūžīgs!

Atbildēt

»

te jābrīnās? Kà rakstīja Bulgakovs romānā "Baltā gvarde", ar zildzelteniem karogiem kādreiz gāja Petļuras ukraiņu nacionālistu armija. Kad Petłuras labi bruņotais karaspēks tuvojās Kijevai, balto komandieri pameta savu atlikušo karaspēku, aizlaidās uz ārzemēm. Bet Petļura, bez cīņas ienācis pilsētā, sāka vajāt ebrejus. Tad nāca sarkanā armija, un Petłura aizbēga uz ārzemēm, kur viņu vēlak sameklēja un nošāva.
Bet zem zildzelteniem karogiem tagad ir visādi...

Atbildēt

»

Pilnībā pievienojos teiktajam, ne jau nosaukumā - "nacionālsociālisms" ir vaina, bet termina degradācijā un augļotājiem apsolūti neizdevīgā valsts iekārtā.

Atbildēt

»

Tādus pantiņus varbūt Krievijas nomalēs skaitīja :) Rīgas tirgū varēja visu atrast.

Atbildēt

"XX gadsimta 70.-80.gados latviešu tauta dzīvoja lielā pārticībā. Latvieši nekad savā vēsturē masveidā tik pārticīgi nebija dzīvojuši. Materiālā labklājība bija masveidīga."

Priedīšpap, Tu šo nopietni??

Atceros Brežņevlaika jaungada skaitāmpantiņu (atvainojos, ka bez kirlicas burtiem):

Masla ņet
I mjasa ņet;
Jaica možno viģeķ toļko v baņe,
S Novim Godom vas, rižaņe!

Atbildēt

»

Nacionālsociālisma ideju, tāpat kā senu simbolu - ugunskrustu - kāds fanātiski ir degradējis, izkropļojis, bet tas nenozīmē, ka ideja pamatā būtu slikta.

Atbildēt

Piemērotāks varētu būt, teiksim, valsts nacionālais sociālisms. Pārbaudīta vērtība,herr Artur?

Atbildēt

»

Piekrītu , Latvija nav neizdevusies valsts , Latvija vispār nav valsts , latviešu tauta skan lepni , tomēr 54% nobalsoja par saviem vergturiem.

Atbildēt

Atkal čekists raksta rakstus un tajos nogāna gan latviešu tautu, gan Latviju. Čekista mērķis ir panākt, lai latvieši sāk domāt, ka Latvija ir neizdevusies valsts.

Atbildēt

Uzurpēju sev tiesības kritizēt.Izplūdis.Pārāk garš.Pēdējās rinkopas secinājums - pretrunā ar izklāstīto.FKU sekas?

Atbildēt