Iesaki rakstu:

Visi ir sašutuši par jaunā Saeimas sastāva sociālo konservatīvismu, bet tikpat briesmīga ir ievēlēto deputātu vairākuma izpratne par nodokļiem, industriālo politiku un ekonomikas politiku kopumā. Pamēģināšu paskaidrot.

Latvijas nodokļu politikas vadmotīvs jau ilgus gadus ir race to the bottom — jo zemāki nodokļi, jo labāk. Te ir trīs problēmas. Pirmā, acīmredzamā — šādi nevar piepildīt valsts kasi, un valsts nevar atļauties ne kvalitatīvu izglītību, ne veselības aprūpi, ne aizsardzību.

Otrā lieta — ja nodokļu slogu neiznes bizness, tad tas jāiznes kādam citam. Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, daudz mazāk apliek ar nodokļiem uzņēmumus un daudz vairāk — algu saņēmējus. Vislielākie zaudētāji ir nelielu, bet baltu (ne aplokšņu) algu saņēmēji.

Trešā, vismazāk acīmredzamā lieta. Zems nodokļu slogs ir izdevīgs „noteikta veida” biznesam. Tādam, kura produkts ir ar zemu pievienoto vērtību. Jo inovatīvāks ir bizness, jo mazāk tas domā par nodokļu likmēm, un jo vairāk — par kvalificēta darbaspēka pieejamību. 4/6

Te mēs atgriežamies pie pirmā punkta — ar zemiem nodokļiem nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt biznesam kvalificētu darbaspēku, jo tam vajag kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi.

Turpinot zemo korporatīvo nodokļu politiku, Latvijas atpalicība pastiprināsies vēl vairāk. Vienā brīdī to vairs nebūs iespējams ignorēt un aizlāpīt ar patriotiskiem saukļiem. Bet pagaidām izskatās, ka vēl vismaz četrus gadus tiks turpināta tieši šī pieeja.