Menu
Pilnā versija
Foto

Tuvojoties 17. jūnijam - Friča Celmiņa piemiņai

Ex-seržants (literārs pseidonīms) · 20.05.2012. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Naktī pirms komunistu ienākšanas Rīgā Kara ministrijā sadedzināja ļoti daudz dokumentu, to starpā Armijas štāba informācijas daļas dokumentu. 1940. gada 17. jūnija rītā visa Kara ministrijas apkārtne bija kā melnas sēru segas pārklāta. Gaisā kā tumšas sniega pārslas vēl lidinājās drūmās pelnu plēnes.

Armijas štāba informācijas daļas priekšniekam, pulkvedim L.k.o.k. F. Celmiņam, protams, bija skaidrs, kāda atbildība uzgūlās uz viņa pleciem par to dokumentu iznīcināšanu, kas Padomju Savienībai no Latvijas armijas štāba bija visvairāk vajadzīgi - izlūkošanas un pretizlūkošanas materiāli, kas skāra Padomju Savienību vai arī tās militāro interešu sfēras.

Šo dokumentu, kas varētu pazudināt daudzus latviešu patriotus un latviešu draugus ārpus Latvijas robežām, vairs nebija. Bet bija palicis viņš pats, pulkvedis Celmiņš, kura rokās pēdējos godus atradās visi neredzamie pavedieni, kas saistīja Latvijas armijas štābu ar uzticīgiem darbiniekiem tuvumā un tālumā.

Papīru vairs nebija, bet bija pulkveža Celmiņa galva, un tā zināja daudz. Pulkvedis zināja, ka krievi neatteiksies ne no viena līdzekļa, lai viņu piespiestu pateikt to cilvēku vārdus, kas viņa vadībā strādājuši Latvijas drošības labā. Ko tas nozīmētu šiem cilvēkiem, par to pulkvedim nebija nekādu šaubu.

Izmantotie materiāli

Alberts Jekste: "Mana Latvija-okupācija"

http://www.lacplesis.com/PIRMAS_VIRSNIEKU_PASNAVIBAS_UN_DEPORTACIJAS.html

Novērtē šo rakstu:

0
0