Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

No 1.janvāra Latvijā tiek aizliegta latgaliešu valodas lietošana radio, - ar šādu paziņojumu, kura pamatā ir pazīstama advokātu biroja veikta juridiskā analīze, vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai klajā nācis pēdējā laikā publiski bieži pieminētais AS SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis (attēlā). Pietiek publicē šo vēstuli un turpinās pārbaudīt tajā minēto satraucošo secinājumu:

"Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Dainis Mjartāns padomē ir atbildīgs par sabiedrisko un komerciālo radio staciju uzraudzību. Tas nozīmē, ka tieši D.Mjartāna atbildība ir apzināt radio nozarē esošās problēmas un piedāvāt tām risinājumus – vispirms NEPLP un pēc tam likumdevēja līmenī. Tāpēc ir pamats apgalvot, ka tieši D.Mjartāna darbības un iniciatīvu rezultātā 2016.gada 1.janvārī Latvijā spēkā stājas likuma norma, kas aizliedz radio ēterā lietot latgaliešu valodu.

Šādu apgalvojumu es izsaku, iepazinies ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkta juridisko analīzi, kuru pēc mūsu lūguma veica viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā Borenius. Lūk, citāts, uz kuru es atsaucos:

„Tāpat Latgales Radio, kas ir vienīgā radio programma, kurā 35% no radio programmas daļas tiek raidīts latgaliski, būs spiesta raidīt tikai un vienīgi valsts valodā – latviešu valodā (sk.: Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas studiju centrs. Radio apraide Latvijā - ekonomiskā analīze, Gala ziņojums. Rīga 2015.gada janvāris, 40.lpp. Pieejams: http://neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/Radio_apraide_Latvija_2015_Jaunaka_versija.pdf).

Kā atzinusi Augstākā tiesa, tad Satversmes 4.panta pirmajā teikumā ar jēdzienu „valsts valoda” tiek saprasta latviešu literārā valoda, par kādu nav atzīstama latgaliešu valoda (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 18.augusta lēmuma lietā Nr. SKA-596/2009 8.-10.punktu). Apstrīdētās normas radītās atšķirīgās attieksmes rezultātā Latvijā vairs nebūs nevienas radio programmas, kas raidīs latgaliski, un tādējādi likumdevējs ir radījis līdzekli, lai liegtu radio programmu veidot latgaliski.”

D.Mjartāna profesionālās nekompetences vai, iespējams, apzinātas rīcības rezultātā, sākot no 2016.gada 1.janvāra, Latgales Radio būs pilnībā jāpāriet uz latviešu literārās valodas lietošanu, kas saknē iznīcina Latgales Radio misiju sabiedrībā. Vēl vairāk. Atbilstoši šai likuma normai arī Latvijas Radio1 būs jāpārtrauc sava vienīgā raidījuma latgaliešu valodā Kolnasāta veidošana. Tāpēc es varu tikai pievienoties Latgales sabiedrisko organizāciju viedoklim, kas 1.jūlijā tika pausts atklātā vēstulē:

„Neskatoties uz to, ka tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 164 500 cilvēki ikdienā lieto latgaliešu valodu, Latgales mediju telpas stiprināšanas jautājumi, kā arī valodas lietojuma nodrošināšana plašsaziņas līdzekļos kopš neatkarības atgūšanas bija atstāti pabērna lomā.”

Ironiski, ka, tieši pateicoties latgalieša Daiņa Mjartāna iniciatīvai, latgaliešu valodai nākas atstāt radio ēteru Latvijā. Termiņš, kurā Latgales radio varēja vērsties Satversmes tiesā, jau ir pagājis. To gan Latgales radio vārdā varētu izdarīt 20 Saeimas deputāti. Varētu, protams, arī gaidīt iniciatīvu no paša D.Mjartāna, taču tas ir maz ticams, jo viņam, manuprāt, šobrīd ir svarīgāka misija: nodrošināt, lai deputātu iesniegums neapdraudētu krieviski raidošā Radio Skonto Plus nostiprināšanos Latvijas ēterā.

Es nezinu vai tam ir kāda saikne ar deputāta A.Kaimiņa televīzijā un Saeimā pausto apgalvojumu, ka D.Mjartāns un viens no Radio Skonto Plus līdzīpašniekiem Ivars Embrekts ir mācījušies kopā Minsteres latviešu ģimnāzijā, vai faktu, ka vienīgais cilvēks, kurš no visas komerciālo radio nozares 17.jūnijā  publiski iestājās pret NEPLP atlaišanu bija tieši Ivars Embrekts.

Taču es nešaubos, ka, ja D.Mjartāns turpinās pildīt NEPLP locekļa pienākumus, tad viņa nekompetences dēļ notikušo nejēdzību saraksts - nesodītās rupjības Latvijas Radio ēterā, latgaliešu valodas aizliegšana, latviešu stacijas pārtapšana par krievu staciju – tikai pieaugs, bet radio nozare Latvijā turpinās grimt arvien dziļākā degradācijas purvā.

Es ticu, ka komisijas locekļiem pietiks zināšanu un pieredzes, lai rastu šai problēmai tādu risinājumu, kas kalpotu sabiedrības un radio nozares interesēm. 

Novērtē šo rakstu:

0
0