Iesaki rakstu:
Man ir paziņas Krievijā no mācībspēku un finansistu aprindām. Sekoju līdzi viņu diskusijai par notikumiem Ukrainā. Ielikšu tikai vienu repliku no garu garas diskusijas:
"Не знаю, кто и что воровал, но как финансист и управленец скажу одно - вопрос воровства - это вопрос менеджмента и пресекается в один день. Просто это очень большие деньги. Украина за газ платит больше, чем Германия, даже с учетом так называемой скидки от харьковских соглашений. А представляете - какая маржа возможна, когда этот газ вырывается из Украины в Европу, причем все газоизмерительные станции - российские и ни одной в Украине..."
Šis ir ekonomisks konflikts, kur tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar lielu naudu. Ne tikai gāzes jautājums, bet arī Ukrainas milzīgie dabas resursi ir likti uz spēles. Politiķiem neinteresē ukraiņu tauta, tiek spēlēta spēle, kurš un cik tālu atļausies aiziet, tiek zondētas pretējās puses iespējas un pacietība.
Lai nu kā, bet tik tiešām nu jau bijušais un bez ietekmes esošais prezidents Janukovičs ir juridiski faktiski vienīgais leģitīmais varas pārstāvis Ukrainā. Un Krievija to izmanto un izmantos, kamēr netiks izveidots jauns, juridiski leģitīms spēks, ko akceptēs pasaule.
Ekonomiskās sankcijas, ar ko biedē gan Krieviju, gan Krievija, ir polemika, lai iegūtu laiku un paskatītos, ko oponents atbildēs šoreiz uz kārtējo bezjēdzīgi nereālo priekšlikumu. Šai situācijā laiks ir galvenais, ko nepieciešams iegūt abām pusēm, lai nepaliktu par grēkāžiem. Man ir neatbildēts jautājums - kas ir otra puse?
Kā Latvijas pilsonim man tik tiešām ir bail, ka SC var iegūt parlamentāro vairākumu un tad ievēlēt prezidentu, kurš aizbēg uz Krieviju un lūdz palīdzību.
Ko mēs darām, lai tas nenotiktu? Darām pilnīgi pretējo, atkal runājam tikai par lielo politiku un biedējam cilvēkus, nemēģinot publiskā telpā analizēt notikumus.
Jebkurš militāra rakstura notikums ir naudas jautājums, tas ir liels, liels "bizness". Ja uz Ukrainas notikumiem raugās no ekonomiskā viedokļa, daudzi jautājumi kļūst nedaudz skaidrāki un ir iespējams prognozēt tālāko notikumu gaitu. Vai kāds no mūsu vadošajiem politiķiem vai ekonomistiem publiski ir mēģinājis šo konfliktu analizēt no ekonomiskā viedokļa? Vai kāds ir atļāvies paziņot, ka šis ir ekonomisks konflikts, nevis politisks?
Ja paņemam vienu no komponentēm - gāze. Kā rīkosies Vācija? Un šeit man prātā nāk 1939. gads. Nemēģināšu uzskaitīt visus tos saīsinājumus, ar ko mēs esam parakstījuši līgumus un vienošanās. Raugoties uz notikumiem Ukrainā, viss parakstītais ir "pupu mizas".
Tik tiešām, es nemāku ko ieteikt, kā mums rīkoties. Lai gan prieku rada, ka esam nabagi un Krieviju mēs ekonomiski neinteresējam. Ekonomiski raugoties, esam drošībā, jo no mums Krievija ekonomiski neko neiegūst. Mūsu ostas ir par mazu, rūpniecības nav, izrakteņu nav, meži jau zviedriem pieder, mūsu lauksaimnieki pat Piemaskavu pabarot nespēj. Vai plikas politikas dēļ krievi traci taisīs?Raugoties uz mūsu varas cilvēku izteikumiem, izskatās, ka arī viņi nesaprot, kas un kā notiek, arī viņiem nav nekādas nojausmas, ko un kā darīt. Protams, pastāv lieliska iespēja paklusēt, ko arī izmanto SC politiķi. Viņu vietā runā Krievijas vēstnieks.
Latviešu politiķi savukārt kā nu kurš mēģina sevi parādīt. Kā nekā tuvojas vēlēšanas. Paziņojums, ka Latvijai PAŠLAIK nekas nedraud, ir patiess. Vai šis apgalvojums būs patiess arī pēc vēlēšanām?
Ja pie varas esošie man neizskaidros šī konflikta būtību un savu nākotnes redzējumu, bet turpinās gvelzt par ekonomiskām sankcijām un parakstītajiem līgumiem, kas it kā mūs sargā, vēlēšanu dienā manu balsi viņi nesaņems.
Karte - RIA Novosti