Iesaki rakstu:

Tā sauktā „Lemberga stipendiātu lieta” nav vienīgā, kura pēc 2010.gadā vasarā notikušās Ģenerālprokuratūras vadības maiņas un Ērika Kalnmeiera kļūšanas par ģenerālprokuroru „nolikta uz bremzēm”. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ar Kalnmeiera gādību tiesībsargājošās iestādes, tai skaitā KNAB, pielikušas punktu pārbaudei, kas savulaik tikusi uzsākta par tieslietu ministra Gaida Bērziņa (Visu Latvijai-TB/LNNK) iespējamo piekukuļošanu saistībā ar tā sauktajiem drošības likumu grozījumiem.

Šie likuma grozījumi tika veikti ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā, 2007.gada sākumā un izraisīja asu publisku nosodījumu. Pret tiem kategoriski iestājās toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tolaik Bērziņš tāpat kā pašlaik bija tieslietu ministrs, un tieši saistībā ar šiem grozījumiem, kuri medijos tika saistīti ar Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm, ministrs politikas kuluāros ieguva iesauku „Lemberga pastnieks.”

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas iestādēm, arī KNAB tolaik, 2007.gada pavasarī radušās nopietnas aizdomas, ka tieslietu ministrs, iespējams, jau ilgstoši iesaistījies koruptīvos darījumos ar Ventspils mēru Lembergu un par drošības likumu grozījumu virzību valdībā un pēc tam arī Saeimā no Lemberga, iespējams, pastarpināti saņēmis materiālu atbalstu, kuru varētu saukt par kukuli.

Tomēr, lai arī uzsākta, vēlāk pārbaude par iespējamo tieslietu ministra Bērziņa kukuļošanu „nolikta plauktā,” ar norādi, ka nav izdevies gūt apstiprinājumu faktiem par ministra iespējamo piekukuļošanu un finansiālo saistību ar Lembergu. Noprotams, ka pārbaude par Bērziņu izbeigta pēc tam, kad Kalnmeiers kļuva par ģenerālprokuroru un kad 2010.gada rudenī tika inventarizēta tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta.

Tieslietu ministra iespējamā piekukuļošana tikusi vētītā gan KNAB, gan prokuratūrā tā sauktās Lemberga stipendiātu lietas ietvaros, kas tiek izmeklētā Ventspils amatpersonu lietas kriminālprocesā. Līdz brīdim, kamēr mainījās prokuratūras vadība un amatu pameta iepriekšējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, izmeklēšana gan Lemberga stipendiātu lietā, gan par Bērziņu bija aktīvajā stadijā.

Pārbaude par tieslietu ministru tikusi nolikta uz bremzēm ap 2010.gada beigām vai 2011.gada sākumā. Ap to laiku esot nācis uzstādījums, ka minējumi par Bērziņa saistību ar Lemberga naudu vairāk līdzinoties baumām, nevis reāliem faktiem, Pietiek atzinuši vairāki avoti, kas saistīti ar izmeklēšanas iestādēm.

Tiesa, avoti Pietiek arī uzsvēruši, ka pārbaude par Bērziņu iespējamo korupciju vismaz saistībā ar skandalozajiem drošības likumu grozījumiem, varētu tikt atjaunota, ja vien nebūtu politiska uzstādījuma „neaiztikt” ministru un ja atklātos vēl papildu fakti par ministra finansiālo saistību ar Lembergu.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši ziņas par tieslietu ministra Bērziņa iespējamo piekukuļošanu saistībā ar skandalozajiem drošības likumu grozījumiem bija galvenais, uz ko pērn rudenī ticis norādīts drošības iestāžu ziņojumā Valsts prezidentam par pašreizējās Valda Dombrovska valdības ministriem. Tieslietu ministrs Bērziņš bija starp četriem pašreizējās Dombrovska valdības ministriem, pār kuriem krita aizdomu ēna.

Ar Bērziņa kā Kalvīša valdības tieslietu ministra gādību valdībā tika iesniegti un tālāk apstiprināšanai Saeimā virzīti grozījumi drošības likumos, kuri noteica tā saukto parlamentāro kontroli pār drošības iestādēm. Bija paredzēts, ka līdz ar likuma grozījumu veikšanu par parlamentāro uzraugu tiesībsargājošām iestādēm varētu kļūt ar Lemberga interesēm cieši saistītais bijušais Satversmes aizsardzības biroja šefs Lainis Kamaldiņš.

Par Bērziņa saistību ar Lembergu un drošības likuma grozījumiem rakstīts arī grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”. Grāmatā ekspremjers Kalvītis atzinis, ka likuma grozījumu, kas paredzēja skandalozo parlamentāru kontroli, valdībā ierosinājis tieslietu ministrs Bērziņš. Kalvītis grāmatā bija arī ļāvis noprast, ka tas noticis Lemberga interesēs.

Bērziņš līdz šim jebkādu saistību ar Lemberga interešu lobēšanu noliedzis. Viņš arī publiski nav apstiprinājis, kā tā sauktās Lemberga stipendiātu lietas ietvaros bijis izsaukts uz prokuratūru un ka ir viena no šajā lietā nopratinātajām augstām valsts amatpersonām. Saistību ar skandalozajiem drošības likumu grozījumiem un ietekmi uz Bērziņu līdz šim medijos noliedzis arī Lembergs.

Pietiek jau rakstīja, ka Kalnmeiera vadībā Ģenerālprokuratūra, visticamākais, izgāzusi Lemberga stipendiātu lietu un ka izmeklēšana šajā lietā pamazām ir nobremzējusies. Līdz ar to izskan minējumi, ka Kalnmeiers, 2010.gada vasarā pārņemot prokuratūras vadību no Jāņa Maizīša, visticamākais, ir paveicis galveno uzdevumu – „nolikt uz bremzēm” Lemberga stipendiātu lietu.

Pietiek avoti arī norāda: Kalnmeiers pats apzinoties, ka viņa mundieri nekādi nespodrinātu prokuratūras oficiāls paziņojums par izmeklēšanas izbeigšanu Lemberga stipendiātu lietā, tāpēc prokuratūra aizvien neesot gatava oficiāli paziņot, ka šai lietai faktiski ir pielikts punkts.

Tā saukto Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšana, kuras ietvaros tiek izmeklēta Ventspils mēra Lemberga vadībā, iespējams, īstenota politisko partiju, politiķu un valsts amatpersonu uzpirkšanu vairāku gadu garumā, tam tērējot vismaz 7,5 miljonus dolāru, prokuratūrā sāka 2007.gadā, laikā, kad Ģenerālprokuratūru vadīja Maizītis. Lembergs jebkādu savu saistību ar politiķu un partiju kukuļošanu ir noliedzis un savulaik nievājoši izteicies gan par Maizīti, gan viņa vadīto Ģenerālprokuratūru. 

Oficiālu lēmumu par kriminālprocesa, kura ietvaros tiek izmeklēta stipendiātu lieta, prokuratūra vēl pieņēmusi un norādījusi, ka šajā lietā aizvien tiekot turpināta pirmstiesas izmeklēšana.

Ventspils mērs tā saukto Lemberga stipendiātu lietu dēvējis par farsu un politisko pasūtījumu.

Stipendiātu lieta raisījusi aizdomas, ka ar Lemberga gādību, iespējams, pirktas tādas varas partijas kā Latvijas ceļš, TB/LNNK, Latvijas Pirmā partija, demokrātiskā partija Saimnieks, Zaļo un Zemnieku savienību veidojošās Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība. Tāpat, iespējams, arī Einara Repšes veidotā partija Jaunais laiks, kā arī vairākas sīkpartijas.