Iesaki rakstu:
Budžeta konsolidācijas nodrošināšanai valdība izvēlējusies palielināt virkni tā dēvēto „netikumu” nodokļu – alkoholam, cigaretēm, azartspēlēm, arī nu jau teju pie netikumiem pieskaitītiem patēriņa kreditētājiem un lombardiem, un droši vien vēlētāju lielākā daļa pilnībā atbalstīs, ka šīs jomas ir tās, kur nodokļus ne tikai drīkst, bet pat vajag celt. Taču tie, kuriem šie nodokļi būs jāmaksā, pat bez lieliem aprēķiniem, tikai vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, prognozē, ka realitātē nodokļu ieņēmumi nevis palielināsies, bet vēl vairāk saruks.
Edmunds Demiters, Jaunalko valdes priekšsēdētājs:
„Valdība rēķina, ka, paaugstinot akcīzes nodokli alkoholam, iekasēs papildu 4,5 miljonus latu. Nezinu, kā viņi rēķina, bet iepriekšējo reizi, kad pacēla akcīzi par 40%, nodokļu ieņēmumi samazinājās par 15%. Pērn iekasēja par 17 miljoniem latu mazāk nekā gadu iepriekš. Es varu droši teikt, ka šogad akcīzes nodokļu ieņēmumi būs vēl mazāki nekā 2010.gadā. Nezinu, kāds ir valdības mērķis, palielinot nodokļus, viņiem laikam ir svarīgi aizpildīt ailītes excell tabulās. Es nedomāju, ka tur vispār kāds domā par to, cik tiks iekasēts nodokļos. Ka tikai skaistas tabulas!
Naudas izteiksmē nodokļa palielinājums nozīmē, ka pudele degvīna maksās par 20 santīmiem dārgāk. Ņemot vērā pašreizējo iedzīvotāju pirktspēju, esmu pārliecināts, ka tie nedaudzie, kuri vēl iegādājas alkoholu likumpaklausīgi, vienkārši mazāk pirks.
Un nevajag jau valdībai nemaz ieklausīties, ko saka uzņēmēji. Viņiem pietiktu tikai ieskatīties pašiem savās tabulās, lai redzētu, ka nekāds budžeta papildinājums ar šiem nodokļiem nesanāks.”
Arnis Marcinkēvičs, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks:
„Jau vienu reizi izmēģināja, kas notiek, kad paceļ nodokļus. 2009.gadā visiem azartspēļu veidiem, kuri bija rentabli, pacēla nodokļus – totalizatoriem, bingo, veiksmes spēlēm pa tālruni. Tikai naudas budžetā no tā vairāk nekļuva. Gandrīz uz pusi samazinājās spēļu zāļu skaits, veiksmes spēles pa tālruni bija populāras īsu brīdi, totalizatori pamazām pārcēlās uz ārzemēm. Uzlika interneta azartspēlēm lielus nodokļus, bet rezultātā mums Latvijā neviena kompānija nav izņēmusi licenci azartspēlēm internetā, un visas šīs spēles Latvijā notiek nelegāli no ārzemēm. Nauda aizceļo uz ārzemēm, tur arī nāk klāt nodokļi, bet pie mums – nekā. Ja mērķis ir iekasēt vairāk nodokļos, tad šis gājiens ir pilnīgi absurds. Apgrozījums nozarē katru gadu samazinās, tas nozīmē, ka slēgs zāles, būs mazāk kazino un spēļu automātu, bet nevis vairāk naudas budžetā.
Mēs piedāvājām reālu risinājumu, kā palielināt nodokļu ieņēmumus no azartspēlēm. Ja interneta azartspēlēm samazinātu nodokļus, liegtu iespēju piekļūt ārvalstu interneta kazino mājas lapām un aizliegtu pārskaitīt naudu uz citu valstu azartspēļu uzņēmumiem, kā to izdarīja Igaunijā, tad interneta kazino būtu ieinteresēti oficiāli reģistrēties un maksāt šeit nodokļus. Tās ir reāli paveicamas lietas, ja interesē nodokļu ieņēmumi. Bet pašreizējais gājiens ir vairāk populistisks. Šie ir kārtējie budžeta ieņēmumi uz papīra.”
Marita Jansone, SIA British American Tobacco Latvia korporatīvo attiecību vadītāja:
„Lai gūtu papildus ienākumus, valdība uzņemas ļoti lielu risku, paaugstinot akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Jau tagad valsts budžets zaudē tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumos vairāk nekā 80 miljonus latu cigarešu kontrabandas dēļ. Trūkst pārliecības, ka akcīzes celšana tabakas izstrādājumiem varētu palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus – gluži pretēji, tas kalpos par papildus stimulu nelegālā tirgus darboņiem, kas jau šobrīd savā labā izmanto nesakārtoto likumdošanu, minimālos sodus un ierobežotos valsts resursus kontrolējošās institūcijās.
Ja atceramies minimālās akcīzes paaugstināšanu 2010.gada sākumā, cerot uz plānotajiem papildus ieņēmumiem budžetā vairāku miljonu latu apmērā, notika pretējais - ieņēmumi dramatiski samazinājās un tirgu pārpludināja kontrabandas cigaretes. Kā liecina VID dati, 2010.gadā realizācijai nodots par 23% mazāk cigarešu nekā 2009.gadā un par 54% mazāk nekā 2008.gadā.
Ja valdība patiešām cer gūt ienākumus no nodokļu celšanas, tad jābūt reālam, izpildāmam plānam, kas mazinātu nelegālo tirgu. Problēma slēpjas tur, ka nodokļu paaugstināšanu un ieņēmumus var pamatot starptautiskajiem aizdevējiem, bet ieņēmumus no nelegālā tirgus izskaušanas diemžēl ir daudz grūtāk. Šādi valsts budžeta grozījumi būs lozungveidīgi, bet praksē nepiepildāmi. Atbalstot šādus lēmumus tiek darīts viss, lai atbalstītu ēnu ekonomiku un grautu legālo biznesu.”