Iesaki rakstu:
„Izlūkošana ar kauju,” - tā ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona pēkšņo vizīti Rīgā raksturo Latvijas amatpersonas. Vašingtona, kurā ir spēcīgs ebreju organizāciju lobijs, ir izvēlējusies nebūt diplomātiska un parādīt, ka Latvijas vilcināšanās risināt jautājumu par ebreju kopienai pirms kara piederējušo īpašumu atdošanu tai nav pieņemama. Ņemot vērā, ka 2012. gads ASV ir prezidenta vēlēšanu gads, sagaidāms, ka Baraka Obamas administrācija būs atvērta ebreju lobija raizēm un jautājums tiks skarts katrā sarunā starp ASV un Latvijas amatpersonām.
Lielākās bažas saistās nevis ar to, ka ebreju kopienas īpašumu jautājuma tālāka iesaldēšana varētu kaitēt Latvijas attiecībām ar stratēģisko partneri ASV, bet drīzāk ar to, ka publisku kritiku Latvijai varētu paust ietekmīgas starptautiskas ebreju organizācijas, Pietiek prognozēja kāds diplomāts. „Jautājums nekur nepazudīs,” viņš uzsvēra. Neskaidrs ir, kā Latvijas politiskā elite varētu šo problēmu risināt, izvairoties no ārpolitiskām sekām un vienlaikus apejot iekšpolitiskos riskus, kas saistīti ar sabiedrisko domu, kas jau iepriekš nav bijusi labvēlīga ebreju kopienas zaudējumu kompensēšanai.
Kuluāros dzirdēta versija, ka diplomātisks gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski būtu risinājums strīdīgos īpašumus un simbolisku finansējumu no valsts budžeta ieguldīt jaunizveidojamā fondā, kura mērķis būtu visu mazākumtautību, ne tikai ebreju kultūras mantojuma saglabāšana. „Nosaukumā noteikti nedrīkst būt vārdi „ebreju” un „kompensācija”,” uzsvēra kāds ar ārlietu dienestu saistīts avots, paužot savu personisko viedokli.
2006. gadā, kad problēma bija vistuvāk savam risinājumam, runa bija kopumā par 14 nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Kandavā, Kuldīgā un Ventspilī. Šie īpašumi nav atgūti denacionalizācijas ceļā, jo to mantinieki gājuši bojā holokaustā. Tas iepriekš raisījis vēsturnieku, juristu un politiķu diskusijas, vai, kompensējot šos īpašumus, Latvijas valsts neriskē ar vēsturiski juridiska precedenta iedibināšanu, ko kāds varētu interpretēt kā līdzatbildības uzņemšanos par Hitlera Vācijas okupācijas režīma laikā šajā teritorijā pastrādātajiem noziegumiem pret ebrejiem.
No politiķu izteikumiem izriet, ka panākt vienošanos par īpašumu kompensēšanu pašreizējai koalīcijai būtu gandrīz neiespējami. Zināms, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl pirms vairāk nekā četriem gadiem iepriekšējā reizē, kad bija mēģinājums atrisināt šo jautājumu, bijusi pret, vadoties pēc īpaši pasūtīta socioloģiskā pētījuma, kas parādījis sabiedrības kritisko attieksmi pret kompensāciju izmaksu ebreju kopienai. Kritisks pirmdien pret šādu risinājumu bija arī ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) atzinis, ka šis jautājums būs koalīcijas izšķiršanās. Pietiek zināms, ka koalīcijas sadarbības padomes sēdē pirmdien šī tēma nav skarta. Viedokli nav noformulējusi arī katra no koalīcijas partijām, lai gan izskanējuši īpašumu kompensācijai kritiski viedokļi no Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa. Ļoti piesardzīgs izteikumos ir bijis ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība).
Šis nebūs pirmais mēģinājums atrisināt vēsturisko problēmu, un ikreiz tas noticis ar ASV iejaukšanos. Pirms vairāk nekā četriem gadiem Saeima noraidīja vēl premjera Aigara Kalvīša (TP) laikā tapušu īpašu likumu, kas paredzēja šo īpašumu pakāpenisku kompensēšanu, 10 gadu laikā Latvijas ebreju kopienai izmaksājot 32 miljonus latu. Pret to Saeimā nobalsoja arī pati Tautas partija, un toreiz tas tika saistīts ar Andra Šķēles ietekmi, ar kuru saistītais advokāts Andris Grūtups uzstājās kā idejas publiskais kritizētājs.
Šis nebija pirmais mēģinājums atrisināt problēmu – vēl Induļa Emša (ZZS) valdības laikā pēc ASV mudinājumiem ar premjera rīkojumu tika izveidota darba grupa, bet toreiz darbs apstājās, jo tika apšaubīts, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kas ir tikai viena no pārdesmit Latvijā reģistrētajām ebreju organizācijām, ir tiesīga visas ebreju kopienas vārdā saņemt šo kompensāciju. Arī pēc Kalvīša valdības neveiksmīgā mēģinājuma jautājums tika atjaunots pēc ASV vēstniecības mudinājumiem un tika izveidota darba grupa. Avoti valdībā toreiz neoficiāli norādīja, ka tas darīts tikai darbības imitācijai, lai izpildītu ASV vēlmi.