Iesaki rakstu:

Iepazīstoties ar Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāta Vladislava Šafranska kārtējo Ventspils pilsētas domi nomelnojošo rakstu, rodas jautājums – vai deputātam jāprot lasīt jeb pietiek tikai ar demagoģiju? Šafranska gadījumā šķiet, ka deputātam ir problēmas ar lasīšanu vai uztveri, jo deputāts, lai gan sakās izlasījis pašvaldības un SIA Ventspils siltums sagatavoto informāciju medijiem, tomēr nav to sapratis.

Protams, visvieglāk ir bārstīt apvainojumus par meliem un riebeklībām. Taču fakti ir fakti, un tie runā paši par sevi. Tāpēc atļaujiet par to atgādināt arī godājamajam domes opozīcijas deputātam.

Budžetā – pārpalikums

Patiešām žēl, ka, lasot skaidrojumu par Ventspils pilsētas pašvaldības 2013.gada budžetu, V.Šafranskis nepamanīja rindkopu, kurā teikts, ka budžetā ir pārpalikums 0,2 milj.latu apmērā pirms iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Iespējams, tad izpaliktu muļķīgi apvainojumi par domes speciālistu nekompetenci. Tāpat iesakām deputātam beidzot sākt apmeklēt Finanšu komitejas sēdes – ja viņš tajās piedalītos, viss būtu skaidrs. Taču lielāko daļu sēžu deputāts neapmeklē, nepiedalījās arī sēdē, kad izskatīja jautājumu par pašvaldības 2013.gada budžetu. Ja tā rīkotos citi deputāti, domes darbs būtu paralizēts.

Jāatzīmē, ka opozīcijas deputāti arī iepriekšējos gados ir izteikuši pārmetumus par to, ka dome pieņem budžetu ar deficītu – fakti gan liecina, ka, piemēram, uz 2012.gada beigām pašvaldības kontos ir 9 milj.latu, kas ir 24% pret 2012.gada pašvaldības izdevumiem. Šāds naudas līdzekļu atlikums nav nevienai citai republikas nozīmes pilsētai Latvijā. Arī pašvaldības saistības (ņemtie kredīti un sniegtie galvojumi) ir vieni no zemākajiem starp republikas nozīmes pilsētām Latvijā – 2,2% pret kārtējā gada pamatbudžeta ieņēmumiem. Piemēram, Rīgas pilsētas saistības ir 11,29%, Jelgavas pilsētas saistības ir 12,49%, bet Jūrmalas pilsētas saistības ir 15,18%.

Vēlreiz par siltumu

Deputāts nav izlasījis arī pašvaldības SIA Ventspils siltums sagatavoto informāciju, kurā detalizēti tika izklāstīts, kāpēc maksājums par siltumu 2012.gada decembrī palielinājās, kas ietekmē siltuma tarifu, ko darīt iedzīvotājiem, lai samazinātu siltuma patēriņu un attiecīgi arī izmaksas, kā iespējams saņemt pašvaldības palīdzību maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, kā arī to, kāpēc netika īstenots iecerētais TEC projekts. Nav arī skaidrs uztraukums par pašvaldības SIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētāja Arņa Uzara personību – galu galā pats deputāts domes sēdē balsoja par A.Uzara iecelšanu amatā. Lai kliedētu šaubas, siltumapgādes uzņēmums vēlreiz sniedz informāciju par neskaidrajiem jautājumiem.

Par tarifu un maksājumiem

Šafranska un viņam līdzīgo absolūti nekompetentie apgalvojumi, ka tieši Ventspilī procentuāli un absolūtos rādītājos esot visvairāk paaugstinājušies siltuma tarifi un rēķini, neatbilst patiesībai. Ventspilī joprojām ir otrs zemākais siltuma tarifs starp lielākajām Latvijas pilsētām – 44,42 Ls/MWh. Pārējās pilsētās siltuma tarifi janvārī bijuši augstāki – Jēkabpilī siltuma tarifs bijis 44,52 Ls/MWh, Rīgā – 44,77 Ls/MWh, Liepājā – 45,78 Ls/MWh, Daugavpilī – 46,46 Ls/MWh, Jelgavā – 49,01 Ls/MWh, Jūrmalā – 55,18 Ls/MWh, Rēzeknē – 55,23 Ls/MWh.

Kā esam skaidrojuši jau iepriekš, apkures izmaksas patērētājiem ietekmē divas komponentes - siltumenerģijas tarifs un patērētais siltuma daudzums. Siltumenerģijas tarifu nosaka valsts regulators, bet siltuma patēriņu fiksē ar uzskaites mēraparātu. Siltuma ražošanā galvenās izmaksas – ap 70% – sastāda kurināmais, kas Ventspils gadījumā ir mazuts, ogles un šķelda. Mazuta cena kopš 2009.gada septembra, kad tika apstiprināts iepriekšējais tarifs, ir dubultojusies, ko sekmējis naftas cenas pieaugums, kā arī valūtas kursa svārstības. Dome mazuta cenu biržā ietekmēt nevar. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka kurināmais Ventspilī tiek iepirkts atklāta konkursa kārtībā par viszemāko cenu. Piesaistot ES līdzfinansējumu 6 milj.latu apmērā, pašvaldība ir uzsākusi abu centrālo katlu māju rekonstrukciju, kuras ietvaros kurināmo – mazutu – pilnībā aizstās ar šķeldu. Jau pēc jauno šķeldas katlu iedarbināšanas Brīvības ielas katlu mājā sagaidāms, ka būs iespējams tarifu samazināt.

Savukārt ēkas siltumenerģijas patēriņš ir atkarīgs no āra gaisa temperatūras, iedzīvotāju vēlamām komforta prasībām, kā arī no iedzīvotāju paradumiem un ēkas tehniskā stāvokļa. Lai samazinātu siltuma maksājumus, Ventspils pilsētas dome aicina iedzīvotājus kopā ar ēkas apsaimniekotāju rūpēties par siltuma padeves regulēšanu ēkā, kā arī aktīvi iesaistīties ēku siltināšanas pasākumos, kuriem iespējams saņemt līdzfinansējumu gan no ES fondiem, gan pašvaldības. Siltināšana šobrīd jau pabeigta 25 daudzdzīvokļu mājās, un šo māju iedzīvotājiem siltuma rēķini ir samazinājušies pat uz pusi. Tāpat Ventspils siltums piedāvā saviem klientiem iespēju veikt dalītos maksājumus – daļu rēķina apmaksāt vēlāk, pēc apkures sezonas beigām.

Par izmeklēšanu

Tieši pašvaldības SIA Ventspils siltums vadība savulaik vērsās tiesībsargājošajās institūcijās par uzņēmumā konstatēto zādzību, un uzņēmums ir patiesi ieinteresēts ātrākai lietas izskatīšanai, tomēr ne procesa ilgumu, ne gaitu nevar ietekmēt. Valsts policija nesniedz uzņēmumam informāciju par izmeklēšanas gaitu, līdz ar to uzņēmuma rīcībā ir vien laikrakstos publicētā informācija. Latvijā spēkā esošie likumi nedod uzņēmumam tiesības noskaidrot vainīgos, noteikt soda mērus un piedzīt nozagto naudu. Kā jau esam vairākkārt informējuši, zādzība nekādā veidā neietekmē ne siltuma maksājumus iedzīvotājiem, ne tarifu.

Par TEC

Pašvaldība jau ir vairākkārt detalizēti informējusi iedzīvotājus par ogļu TEC projektu. Tas netika īstenots, jo konkursa kārtībā izvēlētais stratēģiskais investors (to, ka tāds nepieciešams, noteica ES projekta nosacījumi) Stadtwerke Flensburg GmbH neizpildīja savas konkursā nosolītās saistības piesaistīt projekta īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. Vācieši ne tikai nespēja novadīt projektu līdz sekmīgam rezultātam, bet arī neizprotamā spītībā atteicās pārdot sev piederošo kopuzņēmuma daļu pašvaldības atrastajam somu uzņēmumam Fortum, kurš bija gatavs stāties viņu vietā. Ne SIA Ventspils siltums, ne pašvaldība nekādus zaudējumus šajā projektā necieta – pašvaldība atguva visu savu kopuzņēmumā ieguldīto īpašumu un vēl ieguva 260 tūkstošus latu, kas palika uzņēmuma kontā. Vācieši cieta būtiskus zaudējumus, un uzņēmuma vadītājs zaudēja savu amatu.

Redzot, ka vācieši netiek galā ar projekta īstenošanu, pašvaldība jau kopš 2010.gada strādāja pie alternatīva projekta īstenošanas, lai kā kurināmo izmantotu atjaunojamos resursus un nebūtu jāiegādājas CO2 kvotas. Projekts par pāreju uz šķeldu, ko Ventspils siltums īsteno pašlaik, ir labāks risinājums. Uzņēmums ir pārliecināts, ka tas ļaus jau drīzumā samazināt siltuma tarifus.

Par Graudu termināli

Lai ko arī mēģinātu iestāstīt Šafranskis, kurš ir ne vien deputāts, bet arī Graudu termināļa jeb SIA Ventspils Grain Terminal vadītājs, pašvaldības rīcībā ir neatkarīgas pētījumu kompānijas veiktas socioloģiskās aptaujas, kurā par Graudu termināļa turpmāko attīstību aptaujāti 200 m rādiusā ap termināli dzīvojošie iedzīvotāji, rezultāti. 77% aptaujāto tuvējās apkārtnes iedzīvotāju ir pret šo ieceri. Ventspilī ir pieņemts, lemjot iedzīvotājiem svarīgus jautājumus, ņemt vērā iedzīvotāju intereses.

Jāatgādina, ka Šafranskis un kazahu investori pirms termināļa izveides solīja, ka graudu iekraušana kuģī notiks noslēgtā veidā. Diemžēl praksē tā nenotiek – graudi pārkraušanas laikā ļoti put, kas rada saslimšanas bīstamību apkārtējo māju iedzīvotājiem. Jāatzīmē arī tas, ka SIA Ventspils Grain Terminal kopš darbības uzsākšanas 2005.gadā joprojām nav sasniedzis pat pusi no plānotās pārkraušanas jaudas gadā – ja plānotā jauda ir 1,5 miljoni tonnu, tad pērn terminālī pārkrauti tikai 690 tūkstoši tonnu. Nav saprotams, kāpēc uzņēmumu nepieciešams paplašināt, ja tas neizmanto jau pašreiz pieejamās jaudas.