Iesaki rakstu:

Tiem lasītājiem, kuri pārzina galda spēli Monopols, ir jāzina arī noteikums, kas attiecas uz "Izkļūt no cietuma bez maksas" kartīti. Tas - kad metamo kauliņu kombinācija novirza spēlētāju uz "cietuma" laukumu, kas ierobežo dalību spēlē, radot viņam spēles zaudējumus, un kad "Izkļūt no cietuma bez maksas"  kartītes esamība atļauj spēlētājam to apmainīt pret iespēju turpināt spēli, neizlaižot gājienus.

Diemžēl mēs dzīvojam valstī, kur ar pilsonisku sabiedrību absolūti nesavienojamus galda spēles noteikumus var redzēt darbībā gaišā dienas laikā. Labs, bet nebūt ne vienīgais piemērs tam ir tiesas spriedums, ko par grāmatvedības dokumentu viltošanu Rīgas pilsētas tiesa nupat piespeida bēdīgi slavenajam Artusam Kaimiņam.

Uzreiz pateikšu ka par šo noziegumu (217.pants 1.daļa) Latvijas krimināllikums paredz ne tikai sabiedriskos darbus vai  naudas sodu bet arī brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Savukārt Artuss par šo likumpārkāpumu principā dabūja pliķi pa labi noēsto pakaļu jeb sabiedriskos darbus. Tas neskatoties uz viņa nopietnām, visiem labi zināmām un nepārtrauktam problēmām ar likumu kas turpinās jau kādus gadus 20, - letāls ceļu satiksmes negadījums un mistiski iznīcināti pierādījumi, narkotiku krimināllieta, bez piecām minūtēm nāvējošs ugunsgrēks, kautiņi sabiedriskās vietās dzērumā, apsūdzības par vardarbību ģimenē un tagad arī grāmatvedības krāpšana.

Īsāk sakot, parastais mirstīgais ar Kaimiņa kriminālo "bagāžu" pagājušajā nedēļā par tādu pašu noziegumu neaizmuktu ar sabiedriskajiem darbiem, bet pilnīgi noteikti būtu saņēmis reālu brīvības atņemšanu un, visticamāk, tuvu maksimālajai. Bet Artuss pat naudas sodu nesaņēma. Jo viņam acīmredzot ir tā Monopola kartīte.

Un laikam galvenais jautājums, kas šobrīd būtu jāuzdod visiem, kas dzīvē cietuši no šī deģenerāta noziegumiem, ir - kāds Kaimiņa kartītei ir derīguma termiņš. Vai viņa imunitāte likuma priekšā ir pagaidu? Vai arī "Izkļūt no cietuma bez maksas" kartīte viņam tika dota uz mūžu ar nosacījumu, ka viņš nepārkāps noteiktas sarkanās līnijas?

Par to, ka derīguma termiņa nav, liek domāt tas upuris, ko Kaimiņš nesa, pirms ienira pisuārā, kuru prese dēvē par KPV LV. Runa ir par atteikšanos no visa, ko viņš dzīvē sasniedza pirms Sūņu Būdas, bez jebkādām garantijām upurētos sasniegumus atgūt atpakaļ.

Personīgā pieredze man saka, ka šāda mēroga upurus parasti kompensē ar ilgstošu patronāžu, ja ne uz mūžu, tad vismaz uz kādiem 15-20 gadiem. Tas notiek galvenokārt, lai valsts ienaidnieki, kuri pieņem darbā visādus "kaimiņus", varētu sev iegūt "savējos nepamet" reputāciju un arī nākotnē nolīgt izpalīdzīgus mutēņemējus (no krievu vārda вротберунчик), uz kuriem likuma burts attieksies ārkārtīgi reti.

Labi piemēri tam, ka soda par noziegumiem Latvijā var izbēgt ar vieglu izbīli vai vismaz sodu atlikt uz tālu nākotni, ir Vilkaste, Vaškevičs, Jurašs, Sparāns, Sozinovs, Guseļņikovs, Martinsons, Bondars, Lembergs, Truksnis, Maximas lietā apsūdzētie un simtiem citu korumpantu, zagļu, turīgo dzērājšoferu un vienkārši neliešu pie varas. Visi šie cilvēki pēc “tiesiskiem kritieniem” jau nolaidās vai vēl nolaidisies uz dažādām ķermeņa daļām, taču neviens no viņiem sodu, kāds bija paredzēts saskaņā ar likumu, vai nu pilnībā izcietis nav vai nav pat to saņēmis. Tāpat kā Kaimiņš.

Ejot tālāk, nevajadzētu novērtēt par zemu to ieguldījumu, kuru Kaimiņš palīdzēja saviem patroniem sasniegt mūsu valsts izlaupīšanas un iznīcināšanas ietvaros. Atšķirībā no kāda vidējā līmeņa vadītāja, kuram  90. gados par vidējā līmeņa komerciālo korupciju visādi Aināri, Aivari un Andri caur rokas puišiem uzdāvinātu dzīvokļi, Kaimiņš ir pavisam cits gadījums. Cits tāpēc, ka zaudējumi, ko ar viņa palīdzību valstij nodarījuši viņa darba devēji, ir diezgan grūti naudā novērtējami, un tāpēc droši vien Kaimiņam ar kaut kādu tur dzīvokli atmaksāt nav nemaz tik vienkārši.

Runājot par tiesisko imunitāti, mēs nedrīkstam ignorēt arī Kaimiņa CV. Viņš ir politiskās partijas dibinātājs, divu Saeimas sasaukumu deputāts, daudzu Saeimas komisiju loceklis un īpatnēja prezidenta apbalvojuma turētājs. Ja tādas regālijas vispār ir iespējams nodzert, tad noteikti ne trīs un ne pat piecu gadu laikā. Šādas lietas pašas par sevi var nodrošināt savam saimniekam ja ne to skaistāko dzīvi, tad vismaz ļoti dāsnu darba algu kādā no cienījamu kungu pārraudzītām struktūrām.

Domājot par Kaimiņa izredzēm nākotnē, ir vērts arī atzīmēt to, kā sabiedrība uztvers viltošanas lietas tiesas spriedumu. Tas ir svarīgi, jo reālo/taisnīgo sodu, kuru paredz likums, šis krāniņš saņēmis nav, un to saprot pilnīgi visi. Pēc nelielas daļas valstī dzīvojošu adekvātu cilvēku loģikas šis spriedums ir juridiska patvaļa, un tās cēlonis ir korupcija.

Taču pēc šokējoši daudzu citu cilvēku loģikas sanāk, ka, ja nav pelnīta soda, tad, iespējams, pats noziegums arī netika izdarīts. Droši vien Kaimiņš ir politisko represiju upuris, kuru iesēdināt neizdevās, un tāpēc lai viņu vismaz pazemotu sabiedrības acīs, viņam piesprieda sabiedriskus darbus, domās lohi, kā arī noziedznieki, kas izdarījuši Kaimiņam līdzīgus noziegumus.

Lai panāktu maksimālu atbalstu savu fanu vidū, pats Kaimiņš, protams, arī pieliks pūles, lai nostiprinātu sabiedrībā upura tēlu. To apliecināja viņa advokāts Normunds Duļevskis, sakot, ka tiesas lēmums noteikti tiks apstrīdēts. Tikai iedomājieties – caur un cauri nejēga, stāvot gandrīz uz ceļiem, ar asarām acīm lūdz tiesnešus neatņemt viņam brīvību, jo nabagam ir vecmāmiņa, bērns un viss kas cits. Tad pilnīgi brīnumainā kartā viņa čīkstēšana tiek ņemta vērā, un recidīvists Kaimiņš saņem sodu, par kuru cits viņa vietā pat sapņot nevarēja.

Un tad, tiklīdz tie, kuri uz 100% apmierinājuši viņa lūgšanas, atstāj tiesas zāli, Kaimiņš spļauj viņiem mugurā, nosaucot tiesniešus par nekompetentiem idiotiem. Jo šie idioti godīgam cilvēkam piemēroja netaisnīgu sodu, kuru viņš taisās apstrīdēt tāpēc, ka viņš laikam cerēja uz pilnīgu attaisnošanu. Neikdienišķs p*darass, vai ne.

Nu un raksta galvenais jautājums – ko tik ļoti labvēlīgi apstākļi politiskās karjeras noslēgumam var nozīmēt pašam Kaimiņam? Visticamāk, nekas tev labs, cienījamais lasītāj. Visticamāk, viņu gaida ierastais politiskā autsaidera ceļš, kurš ar viltības un noziedzības palīdzību nolīdzināja ar zemi vēlētāju uzticību.

Visticamāk, Kaimiņš tāpat kā daudzi citi politiskie atkritumi pirms viņa nākamos 20-25 gadus raustīsies pa “savējo” uzņēmumu valdēm un padomēm. Visticamāk, viņš arī turpmāk baudīs gandrīz bezrūpīgu dzīvi, turpinot tieši vai netieši iznīcināt un izlaupīt valsti. Tas viss, protams, ar nosacījumu, ka dzērumā nesadegs kārtējā ugunsgrēkā.