Iesaki rakstu:

Vai jaunais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns savu iepriekšējo amatu aģentūrā nav ieņēmis, pateicoties amata konkursa blēdībām? Par to liek domāt Pietiek šodien publicētā vēstule, kas 2016. gadā tikusi nosūtīta toreizējam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un uz kuru ministrs, cik zināms, tā arī nav reaģējis.

„Ņemot vērā faktu, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešā pārvaldes iestāde, vēršos pie Jums ar lūgumu izvērtēt Aģentūras lēmumu pieņemt darbā Kasparu Rožkalnu, šobrīd LIAA pārstāvniecības Ķīnā vadītāju Šanhajā uz sākotnējo, pagaidu vietu pagājušā gada, proti, 2015. gada, sākumā.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, minētā persona ir pieņemta darbā, neatbilstot publiski izsludinātā atklātā konkursā izvirzītajām prasībām, kā arī tā ir lūgusi Latvijas uzņēmēju ietekmēt Aģentūras lēmumu par darbā pieņemšanu.

Savu pieņēmumu balstu uz Kaspara Rožkalna saraksti ar mani Ķīnas wechat platformā, kurā viņš 2015.gada 23.janvārī raksta, ka izsludinātais konkurss uz pagaidu pārstāvja vietu Ķīnā (bez konkrētas vietas nozīmēšanas) ir beidzies bez rezultātiem.

Viņa kandidatūra, pēc K.Rožkalna rakstiski apliecinātā, nav atbildusi prasībām un Aģentūra plāno taisīt jaunu atlases konkursu ar citām prasībām kandidātiem. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, K.Rožkalna ķīniešu valodas zināšanas neatbilda konkursā noteiktajam prasībām pēc labas ķīniešu valodas pārzināšanas.

Nākamajā dienā, 2015.gada 24.janvārī saņēmu ziņu no K.Rožkalna, ka tomēr viņš esot dabūjis minēto pozīciju LIAA. Tiekoties, personīgā sarunā uz jautājumu, kas konkrēti mainījās vienas dienas laikā saistībā ar LIAA lēmumu, K.Rožkalns man mutiski atbildēja, ka esot lūdzis vienam uzņēmējam aizlikt labu vārdu par sevi LIAA direktoram Andrim Ozolam.

Par šo 2015.gada 31.janvārī informēju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktori Aiju Jaunzemi, bet atbilde par konkursa norisi man netika sniegta.

Uzskatu, ka šajā gadījumā ir pārkāptas manas un personu, kuras pieteicās iepriekšminētajam konkursam, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā, kā arī pārkāptas darbā pieņemšanas tiesību normas, kas noteiktas Latvijas Republikas darba likumdošanā.

Turklāt, ņemot vērā faktu, ka K.Rožkalns zināja par savu neatbilstību konkursā izvirzītajām prasībām un sekojošu sev negatīvu konkursa rezultātu un to centās ietekmēt ar lobisma metodēm, uzskatu, ka šāda K.Rožkalna darbība nav Latvijas Republikas ierēdņa cienīga un ierēdniecības ētikai atbilstoša.

Papildus, stājoties darba attiecībās ar LIAA, valsts pārvaldes iestādi, un pildot pagaidu pārstāvja vietu Šanhajā, 2015.gadā K.Rožkalns Ķīnā uzturējās uz darba vīzas, kura tika viņam piešķirta esot darba attiecībās ar privātu institūciju, Latvijas kompānijas Linearis biroju Pekinā, pamata.

Pārstāvot Latvijas uzņēmumu interesi Ķīnā, bet uzturoties Ķīnā uz darba vīzu, kas saistīta ar vienu konkrētu privātu Latvijas uzņēmumu, šāda rīcība ir uzskatāma par klaju interešu konfliktu, kas nav pieļaujama pildot valsts pārstāvības funkcijas.

Ņemot vērā manu kā Latvijas pilsoņa pienākumu ziņot par man zināmām iespējami pretlikumīgām darbībām, lūdzu izvērtēt to, vai Kaspara Rožkalna pieņemšana darbā atbilda atklātā izsludinātā konkursa prasībām un spēkā esošajām Latvijas tiesību normām, un vai viņa darbības, apzinoties, ka neatbilst konkursā noteiktajiem kritērijiem un ietekmējot Aģentūras lēmumu, atbilst Latvijas valsts pārvaldes darbinieku ētikas normām.”