Menu
Pilnā versija
Foto

Vai Latvijas Republikas ģenerālprokurora izteikumi grauj tiesu varu?

Pēteris Kušners, zvērināts advokāts · 06.02.2014. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2014.gada 4.februārī Latvijas televīzijas raidījumā „1 pret 1” intervijas laikā Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, atbildot uz žurnālistes Ingas Spriņģes jautājumu par prokurora Edvīna Piliksera rīcību, brīvdienā ierodoties darba vietā un atstājot privāto automašīnu, kurai nebija attiecīgās atļaujas, prokuratūras stāvvietā, norādīja, ka „viņš izdarīja lielu kaitējumu prokuroru prestižam”.

Uz žurnālistes jautājumu par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama spriedumu, ar kuru tika atzīta par prettiesisku ģenerālprokurora pavēle par E.Pilikseram piemēroto disciplinārsodu, ģenerālprokurors atbildēja, ka spriedumā ir minēti normatīvie akti, kas neattiecas uz prokuratūru un, vārdu sakot, „tur ir pilnīgs sviests”.

Šī raksta autoram, kas atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likuma 5.pantam kā advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, šāda ģenerālprokurora rīcība izsauca, maigi izsakoties, lielu sašutumu. Jo saskaņā ar Prokuratūras likuma 1.panta pirmo daļu prokuratūra ir tiesu varas institūcija. Un konkrētajā raidījumā ģenerālprokurora nievājošie izteikumi par spēkā vēl nestājušos tiesas spriedumu, kas salīdzināts ar „pilnīgu sviestu”, tieši nodara kaitējumu ne tikai prokuroru prestižam, bet visai tiesu varai.

Latvijas prokuroru ētikas kodeksa „Prokuroru savstarpējās attiecības un uzvedības pamatprincipi” 4.punkts nosaka, ka prokurora oficiāliem mutiskiem paziņojumiem masu informācijas līdzekļos un publiskām uzstāšanām jābūt lietišķām, pārdomātām, apzinoties, ka tās var tikt vērtētas kā prokuratūras viedoklis.

Konkrētajā gadījumā ģenerālprokurora viedoklis, tiesas sprieduma argumentāciju nosaucot par „pilnīgu sviestu”, var tikt vērtēts kā prokuratūras viedoklis. Tāda ģenerālprokurora rīcība negatīvi ietekmē ne tikai prokuratūras, bet tiesu varu kopumā.

Latvijas prokuroru ētikas kodeksa „Godīgums, objektivitāte, taisnīgums” 2.punkts nosaka, ka - prokurors nedrīkst ar vārdiem vai rīcību radīt kļūdainu priekšstatu par savu aizspriedumainību. Ģenerālprokurors ar saviem nievājošiem izteikumiem par sprieduma argumentāciju, iespējams, ir radījis kļūdainu priekšstatu par viņa aizspriedumainību.

Latvijas prokuroru ētikas kodekss nosaka, ka ētikas kodeksa pamatprincipu neievērošanas gadījumus izskata prokuratūras Atestācijas komisija, kura izvērtē konkrēto rīcību, tās ietekmi uz prokuratūru, vai visu tiesu varas sistēmu kopumā. Konkrētajā gadījumā ģenerālprokurora rīcību neizskata neviens.

Tāpēc jācer, ka ģenerālprokurors ievēros Latvijas prokuroru ētikas kodeksa „Godīgums, objektivitāte, taisnīgums” 4.punktu, kurš nosaka, ka prokuroram jābūt paškritiskam, jāprot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību, un būs paškritisks un publiski Latvijas televīzijā atvainosies par savu neētisko rīcību, 2014.gada 4.februāra Latvijas televīzijas raidījumā „1 pret 1” intervijas laikā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 27.maija sprieduma lietā Nr. A420548311 argumentāciju nosaucot par pilnīgu sviestu.

Protams, ka spriedumos minētā argumentācija mēdz būt kļūdaina, piemēram, ja: tiek piemērotas tiesību normas, kuras konkrētā gadījumā nav jāpiemēro; netiek piemērotas tās tiesību normas, kuras bija jāpiemēro.

Tiesnesis ir cilvēks, kurš arī kļūdās, un tam var būt vairāki apstākļi, piemēram, liela noslogotība vai arī maza pieredze un neilgs darbs tiesneša amatā.

Autorprāt, konkrētajā gadījumā Administratīvās rajona tiesa 2013.gada 27.maija spriedumā lietā Nr. A420548311 ir kļūdījusies, proti, nav atsaukusies uz Prokuratūras likuma 43.un 44.panta normām par prokuroru disciplināro atbildību un disciplinārsodiem, bet kļūdaini ir atsaukusies uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumu un citējusi tā normas. Tāpat minētas lietas tiesnese līdz sprieduma taisīšanai lietā Nr. A420548311 tiesneša pienākumus bija pildījusi nepilnus trīs mēnešus.

Taču tas nekādā ziņā neļauj tiesu varai piederīgām personām, kas konkrētā gadījumā ir ģenerālprokurors, viņaprāt, kļūdaina sprieduma argumentāciju saukt par „pilnīgu sviestu”.

Aicinu ģenerālprokuroru būt paškritiskam un apzināties un atzīt, ka ir izdarījis lielu kaitējumu prokuroru prestižam un tiesu varai kopumā, un publiski atvainoties par saviem izteikumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0