Iesaki rakstu:
Atbilde tam, kāpēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vadītā Satiksmes ministrija (SM) līdz šim saudzējusi valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdi, skaidrojama ar „nepatīkamiem pavērsieniem,” kas attiecībā uz LDz vadību pēc divām, trim nedēļām esot gaidāmi no izmeklēšanas iestādēm.
Politiskajos kuluāros runā, ka pēc tam arī LDz vadībā notikšot izmaiņas līdzīgi tām, kādas ar Ventspils mēra Aivara Lemberga atbalstu saistītais Augulis jau īstenojis vairākās SM pārraudzībā esošajās valstij piederošajās kapitālsabiedrībās.
Izmeklēšanu jau ilgāku laiku veicot Valsts policijas struktūras, un aizdomu ēna, kas krīt pār LDz vadību, ļaujot vilkt paralēles ar bijušajiem Latvenergo vadītājiem, kurus pērn jūnijā KNAB aizturēja saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Oficiāli komentāri par šādu iespējamo pavērsienu netiek sniegti. LDz vadītājs Uģis Magonis Pietiek atzina, ka neko nezinot par izmeklēšanu, kas varētu būt saistīta ar LDz augstāko amatpersonu darbību.
Vienlaikus ar runām par drīzumā gaidāmajiem „nepatīkamajiem pavērsieniem” tiek izteiktas arī pretrunīgas prognozes par Magoņa iespējām saglabāt LDz šefa amatu. Proti, kamēr vieni avoti norāda, ka izmeklēšana būtiski skars arī Magoni, kuram ar skandālu nākšoties pamest šo amatu, citi to apšauba, atzīmējot, ka Par labu Latviju līderim Aināram Šleseram tuvais Magonis LDz vadītāja krēslā varot justies droši.
Tas tā esot, jo Magonim izveidojošās draudzīgas attiecības ar Lembergu un pēdējo divu mēnešu laikā, kopš par satiksmes ministru kļuva Augulis, LDz šefs, kā pats to Pietiek atzina, vairākkārt neformāli ticies ar Lembergu.
Ņemot vērā Magoņa un Lemberga „saprašanos”, izskan versija, ka viņš varētu būt viens no retajiem tā sauktajiem „Šlesera zēniem”, kuru ZZS saudzēs un kuru krēsla zaudēšana neskars. Turklāt neoficiāli ar tranzīta biznesu cieši saistītu personu lokā izskan, ka iemesls tam, kāpēc Magonis amatu LDz varētu arī saglabāt, tiek saistīts ar viņa piekrišanu kādas jaunas dzelzceļa tranzīta pārvadājumu starpniekfirmas veidošanai.
Šī firma varētu darboties starp LDz un tranzīta uzņēmumiem, slēdzot līgumus par dzelzceļa kravu pārvadājumiem un nosmeļot arī daļu peļņas. Sarunvalodā šāda starpnieka izveidošanu dēvē par tā saukto otkata shēmu.
Pieredze starpniekfirmu veidošana ir arī Lembergam, jo, kā liecina Lemberga krimināllietas materiāli, tieši starpniekfirmas gadiem ilgi tika izmantotas Ventspils tranzītbiznesā un to ārzonu kontos pazuda tranzīta biznesa miljoni.
Sarunā ar Pietiek Magonis kategoriski noliedza jebkādu LDz iesaistīšanos jaunu starpniekfirmu veidošanā. Viņš atzina, ka arī esot šādas runas dzirdējis, ka kaut kas jauns tiekot veidots, taču „pie mums neviens vērsies nav”.
Magonis apstiprināja, ka pēdējos mēnešos vairākas reizes ticies ar Lembergu. „Tiekamies, bet mēs jau arī agrāk ar Lembergu tikāmies. Runājam par tranzītu, par dzelzceļa attīstību, par infrastruktūras maksu, bet par konkrētām, individuālām lietām gan ne.”
LDz šefs noraidīja runas, ka Lembergs viņu mudinājis uz jaunu starpniekfirmu veidošanu: „Tas absolūti tā nav. Lemberga kungs nekad neko tādu nav prasījis, un tas arī nevar būt nosacījums. Es vispār nedomāju, kas tas ir saistīts jautājums, ka man kaut kas būtu jāizdara Lembergam, lai es paliktu amatā.”
Pietiek rakstīja, ka runas par Magoņa krēsla šūpošanos politiskas kuluāros izplatījās jau pirms vēlēšanām. Oktobrī atklājās, ka KNAB jau kopš pavasara uzsācis padziļinātu pārbaudi par Magones 2009.gada amatpersonu deklarācijā norādītājiem vērienīgajiem darījumiem.