Iesaki rakstu:

Kamēr vienus Latvijas iedzīvotājus epidēmija ir iedzinusi trūkumā un izmisumā, citiem šis ir īstais shēmošanas un iedzīvošanās laiks. Pastāstīšu par kādu salīdzinoši jaunu metodi, kuru izmanto ļoti naudīgi cilvēki, kas spēj „motivēt” vietējo varu, lai tiktu pie iespējas būvēties daudzu tik kārotajā Rīgas jūras līča 300 metru aizsargjoslā, - jo viņiem, lūk, vienkārši ļoti, ļoti gribas. Vārdus un uzvārdus pagaidām neminēšu, - tam vēl pienāks laiks.

2020. gada vasarā Ventspils Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona – nosauksim viņu par Jāni –, pildot savus dienesta pienākumus, uz vietas apsekoja divus zemes īpašumus, kas atrodas Engures novada, Engures pagasta Apšuciemā.

Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieks pēc pārbaudes beigām secināja, ka abi īpašumi atrodas Baltijas jūras Rīgas jūras līča 300 metru aizsargjoslā un tajos vēsturiski nekad nav bijusi apbūve. Līdz ar to atbilstoši normatīvajiem aktiem tāda nebūtu pieļaujama arī šobrīd, un zemes īpašniekiem būtu jāpaliek gribot.

Taču... zemes īpašnieki tā nedomāja un ķērās pie būtībā noziedzīgām – un tāds ir mans viedoklis - darbībām ar tiešu Engures pašvaldības amatpersonu piedalīšanos. Nauda atļāva, neformāli kontakti arī. Roka roku mazgā...

Ko darīt ar zemi, uz kuras nav nekādu vēsturisku būvju atlieku? Tika izdomāta inovatīva metode – ierakt būvgružus, kurus vēlāk amatpersonu izveidota komisija varētu “atklāt” un atzīt par vēsturiskas apbūves pierādījumu (attēlos). Līdz ar to arī „likumīga” iespēja ķerties pie būvēšanas aizsargjoslā būtu rokā.

Šāda rīcība manā izpratnē ir traktējama kā apzināta krāpšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, par ko būtu jāieinteresējas gan Valsts policijai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan, protams, vietējiem un arī centrālajiem medijiem.

Jo interesantāka šī situācija ir tāpēc, ka abi zemesgabali pieder nevis kādam vietējam bodniekam, bet gan Latvijā labi zināma miljonāra ģimenei, kuras galvam patīk runāt par pareizu Eiropas fondu sadali un citām valstiskām lietām.

Tiesa, šajā gadījumā miljonārs ir nolēmis pats palikt ēnā, līdz ar ko par zemesgabalu oficiālo īpašnieku ir „nozīmēta” viņa sieva. „Ja nu kas”, tieši viņai tad arī vajadzētu tiesībsargāšanas iestādēm atbildēt par kriminālajām darbībām.

Viss augstāk aprakstītais ir viegli pierādāms. Dokumentācija noteikti ir atrodama pašvaldībā un Dabas aizsardzības pārvaldē, konkrētos nekustamos īpašumus ir viegli noskaidrot, un nekas arī netraucētu uz vietas aplūkot, kā tad īsti izskatās „vēsturiskās apbūves atliekas”.

Savukārt pēc tam jau darbs būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš, kā izskatās, neraugoties uz saņemtajiem signāliem, nevēlas „strīdēties” ar Kurzemes pusē ļoti ietekmīgo miljonāru, kam savu „galu” pietiek arī Rīgā.

Tad nu jautājums – vai tiešām mediji atstās bez ievērības šādu klajas krāpniecības gadījumu? Vai arī ķersies pie lietas apstākļu noskaidrošanas? Lai turīgi blēži neiedomātos, ka šeit ir Krievija, kur tādiem kā viņi ir atļauts un iespējams viss?