Iesaki rakstu:
Sandis Ģirģens ar brāli dibinās jaunu partiju. Kā redzams, šis cilvēks vispār neapjēdz kas ir politiskā partija un kādai tai jābūt. Viņš ir izlasījis Politisko partiju likumā, ka vajag vien sadabūt savā brandžā 200 „brekšus” un partija gatava. Bet vēlētājus var pievilināt pēc principa „solīt katram to, ko viņš grib”.
Šinī gadījumā – ja sabiedrība grib atklātu, godīgu politiku, solīsim atklātu, godīgu politiku. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepatīk lielie nodokļi, solīsim mūsdienīgu nodokļu politiku, tādu, lai nodokļu maksātājiem pašiem arī kaut kas pāri paliek. Un, protams, tautai jāpasola arī tiesiskums, jaunu uzņēmumu veidošana, korupcijas mazināšana, izglītības pieejamība… Vien aizmirsuši medicīnas jomā tautai kaut ko pasolīt, bet to jau vēl var labot.
Vai tad pēc šāda principa veidotas „brandžas” var saukt par politiskajām partijām? Tāpēc jau mēs esam tur, kur mēs esam, ka Politisko partiju likums mūsu valstī ir izstrādāts tā, lai normālas politiskas partijas šeit vispār neveidotos. Un tās arī neveidojas. Veidojas tikai mafiozi ekonomiski grupējumi, kas sevi dēvē par politiskajām partijām, tirgojas savā starpā un kopīgi, dzenot postā tautu, izlaupa Latviju.
Īstai politiskai partijai vispirms jau ir jābūt savai ideoloģijai, no kuras tad izriet visa šīs partijas politika, partijas programma, nospraustie mērķi un veidi, kā šos mērķus sasniegt. Partijai savā darbībā ir stingri jāievēro pašas sludinātie ideoloģiskie principi, bet valsts likumdošanā būtu jābūt iestrādātai normai, kas paredz, ka partijai, no kuras ievēlētie deputāti savā darbībā novirzās no partijas ideoloģijas, tiek atņemts politiskās partijas statuss, tā zaudē tiesības turpmāk izvirzīt deputātu kandidātus, bet no šis partijas ievēlētie deputāti zaudē savus deputātu mandātus. Līdz ar to būtu beidzies tukšo solījumu un vēlētāju muļķošanas laiks.
Vēlētājiem svarīgi ir nevis vaļā mutēm klausīties, ko kurš partijas ampelmanis viņiem kārtējo reizi stāsta, bet gan zināt, pēc kādiem ideoloģiskajiem principiem kura partija piedāvā pārvaldīt valsti. Un starp šiem principiem tad arī izdarīt savu izvēli balsojot. Jāsaprot, ka ideoloģiskās nostādnes ir primārās, bet visas valsts sfēras, panākumi attīstībā un labklājībā ir sekundāri, no šīm ideoloģiskajām nostādnēm izrietoši un atkarīgi. Šodien partijām Latvijā nav savas ideoloģijas. Ir tikai no dažādām ideoloģijām patapināti saukļi vēlētāju pievilināšanai, kas pēc vēlēšanām tiek aizmirsti.