Iesaki rakstu:

Vai zinājāt, ka pie Saeimas nama piketēt vairs nedrīkst? Ar demokrātiju Latvijā ir cauri. Likumdošanas nams pat PSRS laikos bija pieejams. Viss ir noticis slepenībā. Žurnālistiem būtu bijis jāsaceļ pamatīga vētra, uzzinot, ka ir noticis šāds fakts. Nekā. Visi noklusējuši.

Gribi piketēt, ej piketē nostāk, lai deputāti neredz. Mūsu politiskās kultūras vieta Saeimas nams kā politiskās tradīcijas izteiksmes telpa ir aizsista ciet.

Neaprakstīšu sīkumos visu. Pārliecinieties paši. Nesen visa pasaule noskatījās, kā Baltkrievijā policija aizver mutes piketētājiem. Ar mani notika tieši tas pats. Uzzinādams, ka pie Saeimas nama piketēt ir aizliegts tagad, es nolēmu nepiketēt. Jēgas nav. Kaut kur Rīgā piketēt neredzu jēgu, jo iznāk, ka tu atrādies rīdziniekiem, nevis deputātiem ar savu viedokli.

Kāds Vienotības blogeris mani Facebook tā arī apkaunoja - ko ta tu nebiji piketa vietā, nedziedāji, es gribēju paklausīties tevi, ko dziedāsi… Lūk, uzdevums izpildīts. Vara ir novirzījusi viedokļu paudējus, lai tie izlādējas savā starpā aiz Saeimas ēkām, nevis izsaka viedokli deputātiem.

Nolēmu staigāt pa Rīgu dziedādams un noiet gar Saeimas namu pie reizes. Man pienāca klāt policists, kad es skaņoju ģitāru, pateica, ka es esot Facebook ielicis, ka piketēšu, ka piketa vieta ir citur, te nevar. Es pateicu - vai viņš manā profilā ir pamanījis arī atteikumu? Nē, neesot. Tātad, mīļie, policija sēž Facebook darba laikā un skatās cilvēku profilus. Un tos, kuri grib palīdzēt valstij iziet no šīs stagnācijas... arestēt!

Jā jā. Es paņēmu ģitāru, gāju gar Saeimas namu un dziedāju. Nevis piketēju, bet dziedāju repa stilā… sapratu, ka policists man ir atļāvis dziedāt. Jo, nu, neaizturēja, nerāva aiz rokām kā vēlāk. Es norepoju vienu dziesmu gar Saeimas durvīm un sapratu, ka kaut kas nav te labi. Iedomājos skriet prom. Sadzirdēju soļus aiz manis. Mani sagrāba policists, tad otrs.

Policisti neteica man apstāties, neuzrunāja mani. Bet vienkārši kā Baltkrievijā sagrāba, pie tam stipri aiz abām rokām. Mana dārgā koncertģitāra varēja nokrist uz bruģa, man rokās bija ass mediators, policists stipri spieda roku, mediators dūrās rokā. Es teicu, man sāp, atļaujiet nolikt mediatoru... policists beidzot izdvesa - jūs pretojaties policijai, nepretojieties... vēlāk Nacionālās apvienības telpās man tika uzrakstīts protokols par nepakļaušanos policijai, kas draud ar lielu naudas sodu.

Saprotat?! Paradokss. Principā policija bija priecīga, ka dziedu pie Saeimas nama, to atļāva darīt, tiklīdz beidzu, skrienu prom, sākas nepatika, aizturēšana, paliec uz vietas!

Kas notika tālāk… sākās cilvēku konfrontācijas ar policiju. Policistu bija, ka biezs. Es nepakļāvos provokācijām. Pārsvarā policisti uzvedās pret mani pieklājīgi, izņemot to vienu, kurš jau no paša sākuma mani uzrunāja. Viņš izmainīja faktus, apvainoja, ka nepakļaujos policijai, provocēja, lai es kļūstu pret viņu agresīvs.

Man pienāca klāt ļoti interesants policists. Citi tā kā bija draudzīgi. Tas bija, varēja saprast, kaujas uzdevumu vienības vīrs, protams, ar pistoli un maskā, centās ar mani runāt. Nesapratu, par ko. Domāju, ka arī... lai es kļūtu agresīvs un… nezinu, lai varbūt, nezinu, piekautu mani vai ko... pārējie policisti mani lenca, bet izrādīja draudzību.

Man ir aizdomas, ka pie Saeimas nama kaut kādi policijas spēki speciāli rada provokācijas. Es to izjutu. Visu šo varēja izdarīt, piemēram, policijas koledžas meitene. Viena. Pateikt - jūs tiekat aizturēts. Es, protams, pakļautos un ietu līdz. Kāpēc mūsu laikos, kad tu zini, ka policijai jāpakļaujas, policija pielieto vardarbību? Tas ir kaut kādu policijas nodaļu uzdevums. Kā Baltkrievijā. Pārkāpt savas tiesības un izprovocēt vardarbības scēnu.

Kas to darīja? Man interesē atbilde no tās amatpersonas, kura atbild par Saeimas drošību. Kāpēc šādas policijas provokatīvas metodes notiek demokrātiskā valstī? Es vairākkārt policijai lūdzu mani pasargāt no provokatoriem, kuri provocēja nesaskaņas ar mani un policiju. Policija to nedarīja. Principā palīdzēja, iespējams, Kremļa aģentiem taisīt bardaku pie Saeimas nama.

Vēlāk es apskatījos dažu provokatoru Facebook profilus. Atbalsta Ukrainas okupāciju. Nu, smird notiekošais ap Saeimas namu pēc naftalīna!

Jā, un... interesanti, ka Saeimas policijas iecirknis, kur man bija ilgi jāsalst, kad rakstīja visādus dokumentus, atrodas Nacionālās apvienības telpās, pie kuras dibināšanas kā LNNK biju es. Toreiz, 80. gados, kad aicināju uz Latvijas neatkarību caur LNNK kustību… man pat sapņos nebūtu rādījies, ka mani aizturēs šīs organizācijas telpās.

Es par tādu Latviju necīnījos. Tas viss velk uz Baltkrievijas modeli, kur izteikties vari tikai tukšai sienai. Viss, televīzija, radio ir nobloķēts. Veci telefonu numuri, e-pasti nedarbojas, protams, speciāli. Demokrātija Latvijā strauji beidzas. Ir vajadzīgas pārmaiņas! Valsts ir jārestartē. Šāds vēlēšanu modelis izvirza bezatbildīgus deputātus, kuri nolaiž valsti ekonomiskā krīzē, pēdējā vietā Eiropā, iznīcina demokrātiskas valsts pamatus. Tas ir ļoti nopietni!

(Foto... esmu aizturēts. Nacionālās apvienības telpās atrodas Saeimas policijas iecirknis. Ļoti zīmīgi.)