Iesaki rakstu:

Vairākiem demisionējušās Valda Dombrovska valdības ministriem var neatrasties vieta jaunajā Ministru kabinetā, kura aprises citādi vēl ir neskaidras. Starp ministriem, kuriem potenciālo koalīcijas partiju vai Valsts prezidenta iebilžu dēļ var neizdoties turpināt darbu, nākamās valdības veidošanas sarunās iesaistīti avoti pirmām kārtām min ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija), tieslietu ministru Jāni Bordānu (Demokrātiskie patrioti) un labklājības ministri Ilzi Viņķeli (Vienotība).

Visi trīs nosauktie ministri savās nozarēs uzsākuši reformas, kas vai nu aizskārušas kādu ietekmīgu ekonomisko grupējumu intereses, vai nav bijušas populāras sabiedrībā un nav viennozīmīgi atbalstītas pašu partijās.

Tieslietu ministrs Bordāns gada beigās pieteica reformas, kas skar maksātnespējas administratoru biznesu un nomainīja ietekmīgās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Sandru Strenci. 19. decembrī Bordāns pēc savas iniciatīvas tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai apspriestu tieslietu jomas aktualitātes, bet no prezidenta nav dzirdējis uzmundrinājumu, ka Bērziņš viņu vēlētos redzēt jaunās valdības sastāvā, Pietiek pirms gadu mijas atzina ministrs.

Ja to no prezidenta puses var uztvert kā simpātiju trūkumu pret tieslietu ministru, tad viņš šādā attieksmē pret Bordānu nav viens – ja nākamajā valdībā būs arī Nacionālā apvienība, tā nevēlēsies tajā redzēt ministru, kuru atsaukusi no amata.

Līdz šim nav izskanējis juristu un advokātu aprindās gada nogalē apspriestais, ka ar Bordāna vēršanos pret Strenci nav bijuši apmierināti arī ietekmīgi Vienotības spēlētāji, jo Rīgas apgabaltiesa Strences vadībā radījusi komfortablus apstākļus Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībai. Pietiek zināms, ka Vienotības spicē tieslietu ministres amatam apspriesta partijas valdes locekle Karīna Korna.

Par Danielu Pavļutu, kurš ekonomikas ministra amatā daudz galvassāpju radījis līdz tam politiski aptekalētajam zaļās enerģijas biznesam, no nākamās valdības sarunās iesaistītiem avotiem dzirdams, ka viņš nav simpātisks partijas dāsni sponsorējošiem biznesmeņiem. Par Pavļutu, kurš tā arī neiestājās RP, sarunās par amatu pārdali jaunajā valdībā vēl aizvadītajā nedēļā stingri iestājusies partija, tomēr avoti Vienotības valdē Pietiek izteikušies, ka tiks meklēts cits kompromiss, piemēram, atbalsts Pavļutam kāda starptautiska amata iegūšanai, bet – ne palikšanai Ekonomikas ministrijas vadībā.

Valdības kuluāros runā, ka Pavļutam nav piedota arī iesaistīšanās politiski jutīgajā strīdā, kad ar ekonomikas ministra pārraudzītās Konkurences padomes iznīcinošu atzinumu valdībā pirms vairāk nekā gada tika nobremzēti noteikumi par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz Austrumu robežas, aiz kuriem bija saskatāmas Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīra biznesa intereses. Antipātijas no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras laikiem, kurā abi darbojušies, pret Pavļutu esot arī prezidentam Bērziņam, un tās viņš dažādos formātos paudis ne vienam vien, tā ļaujot runām izplatīties.

Pret labklājības ministri Ilzi Viņķeli (Vienotība) iebildes ir kā potenciālajiem koalīcijas partneriem Nacionālajai apvienībai (NA) un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), tā pašas partijas Vienotība konservatīvo politiķu spārnam, kam nav pieņemamas Viņķeles liberālās idejas un politiskās ambīcijas. Viņķele, jautāta, vai zina par šīm iebildēm un, vai jūt Vienotības atbalstu, Pietiek atzina, ka „sajūta ir 50:50”. No viņas teiktā izriet, ka labklājības ministre ir vīlusies šīs valdības neizmantotajā reformu potenciālā.

No NA un ZZS puses papildus nepatikai pret Viņķeles liberālajiem uzskatiem, spriežot pēc ietekmīgu politiķu neformāliem izteikumiem, ir arī dusmas par Viņķeļu ģimenes īpašajām attiecībām ar nu jau bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.

Lai gan no ietekmīgiem politikas spēlētajiem nākamās valdības izveides sakarā dzirdētas nopietnas iebildes par visiem demisionējušās valdības ministriem, tiek uzskatīts, ka ministru portfeļus varētu nosargāt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija), bezpartejiskais satiksmes ministrs Anrijs Matīss un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kozlovskim un Matīsam izdevies izlavierēt starp dažādu ekonomisko grupējumu interesēm, un, vērtējot ministru darbu, to var gan tulkot kā plusu, gan vērtēt negatīvi, jo laipots ap shēmām, kurās samanāmas koruptīvas pazīmes. Savukārt Rinkēvičam bijis liels nopelns Vienotības un Reformu partijas (RP) politiskā bloka izveidē, no kā lielākā ieguvēja būs Vienotība, jo palielinājusi ietekmi Saeimā no 20 uz 34 balsīm, un atsevišķi vadošie RP politiķi.