Iesaki rakstu:

Draudi valdības krišanai balsojumā par valsts budžetu 2013. gadam ir novērsti, jo Nacionālā apvienība (NA) pirmdien ir pieņēmusi Vienotības piedāvāto kompromisu par papildu pasākumiem dzimstības veicināšanai. Neoficiāli šis kompromiss tiek saistīts ar NA bažām, ka tā dēvētais "saimnieciskais spārns" premjera partijā un citi ietekmju pārbīdē ieinteresēti spēki ārpusē varētu ar apvienības rokām panākt izmaiņas valdībā, par ko politisku atbildību nestu NA.

Gala summā NA tā dēvētajā "demogrāfijas ultimātā" izvirzītā prasība no aptuveni 31 miljona latu sarukusi līdz aptuveni 13 miljoniem latu, ko apvienības līderi Pietiek atsakās atzīt par piekāpšanos vai kompromisu. "Mēs jau no paša sākuma koncentrējāmies uz rezultātu, nevis summu. Mūsu skatījumā visas prasības ir izpildītas, kā tās aprēķina – tas ir cits jautājums," Pietiek norādīja NA līderis Raivis Dzintars. Viņš arī vēlētos, lai attiecīgos demogrāfijas priekšlikumus, kuri tiks iesniegti budžeta projekta otrajām galīgajam lasījumam, parakstītu visu koalīcijas partiju frakciju vadītāji, tā sniedzot politiskas garantijas. Balsojums par 2013. gada budžetu galīgajā lasījumā paredzēts 15. novembrī.

Aizvadītajā nedēļā atsevišķi NA vadoši politiķi Pietiek atzina, ka jūtas "uzdzīti kokā", jo premjera partija neizrādīja gatavību piekāpties apvienībai ideoloģiski svarīgajā jautājumā, radot pat spekulācijas, ka daļa Vienotības vēlas panākt izmaiņas valdībā ar "nacionāļu" rokām. Tādēļ tika meklēts risinājums, kā NA no vienas puses "nezaudēt seju" un neatteikties no politiskajam spēkam ideoloģiski svarīgajām rūpēm par demogrāfijas problēmām, bet no otras puses neļauties kļūt par instrumentu ministru portfeļu pārdalē.

Par demogrāfijas tēmu NA atbildīgais Imants Parādnieks kompromisu saista ar vienošanos par 100 latu bērna kopšanas pabalsta iedalīšanu bērniem līdz 1,5 gadu vecumam, bet tikai pēc vairākkārtīgi Pietiek atkārtota jautājuma, cik miljonus latu nākamā gada budžetā varētu atvēlēt šim mērķim, politiķis nosauca summu ap 13 miljoniem latu. Tas ir vairāk nekā divreiz mazāk par NA pirms trim nedēļām nosauktajām vēlamo demogrāfijas pasākumu kopējām izmaksām, kas bija aptuveni 31 miljons latu.

Politiķis skaidro, ka savus sākotnējos aprēķinus, saskaņā ar kuriem NA piedāvātie demogrāfijas pasākumi tika lēsti aptuveni 31 miljona latu apmērā, balstījušies Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas (abas vada Vienotības ministri) sniegtajos aprēķinos, un panāktais kompromiss bāzēts uz jaunām, pavisam citām aplēsēm. "Kādus man ciparus dod, pēc tādiem es vados!" saka Parādnieks, aicinot "nemest visu vienā katlā" un par NA piekāpšanos vai Vienotības kompromisu spriest vadoties pēc demogrāfijas pasākumu klāsta, nevis to fiskālās ietekmes uz budžetu.

Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka NA valde 1. oktobra vakarā pieņēma lēmumu nebalsot par valsts nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā, ja pārējā koalīcija neatbalstīs tās priekšlikumus demogrāfijas problēmu risināšanai, kuru kopējās izmaksas būtu ap 31,6 miljoniem latu. Balsošana pret valdības sastādīto budžetu koalīcijas līgumā pēc būtības tiek pielīdzināta aiziešanai no valdības.

Tas, ka kāds koalīcijas partneris, lai panāktu savu mērķu realizēšanu, pauž publisku gatavību nenobalsot par to vai citu valdības lēmumu, nav neierasta parādība un nereti ir saistīts ar šantāžas taktiku sarunu vešanā. Tomēr nervozu fonu koalīcijā šim NA lēmumam radīja politikas kuluāros jau nedēļām cirkulējošās runas par iespējamām pārmaiņām valdībā.

NA ar 14 deputātu mandātiem Saeimā ir tikai divi ministru portfeļi, kamēr Reformu partijai ar nedaudz vairāk - tikai 16 deputātu vietām - ir pieci ministru portfeļi. Tādēļ jau pirms laika izskanēja versijas, ka NA izmantos sev ideoloģiski svarīgo demogrāfijas tēmu, lai panāktu pārmaiņas valdībā un neproporcionālā ministru portfeļu sadalījuma pārskatīšanu.