Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdībai ir trīs notikumu attīstības scenāriji situācijai ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic pēc tam, kad krahu piedzīvojušas divas ar kompānijas privātajiem akcionāriem cieši saistītās bankas Snoras un Latvijas Krājbanka. Lidsabiedrības pārņemšana ir ticamākais no scenārijiem, ko otrdien vairāk nekā trīs stundas aiz slēgtām durvīm apsprieda valdība. Vienlaikus nav skaidrs, vai valdībai nāksies airBaltic ieguldīt papildu 37,7 miljonus latu, kas tiek gaidīti no privātajiem akcionāriem. 

Valdība apspriedusi trīs scenārijus. Saskaņā ar pirmo airBaltic privātais akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) kompānijā līdz 15. decembrim iegulda 37,7 miljonus latu, kā to paredz vienošanās par lidsabiedrības glābšanu. Šis scenārijs šobrīd neoficiāli tiek vērtēts kā maz ticam pēc tam, kad krahu piedzīvoja BAS kreditējusī Krājbanka. Tomēr pilnīga skaidrība tiek solīta tuvāko dienu laikā.

Otrajā scenārijā privātais akcionārs savas saistības neizpilda, un tās kopā ar BAS daļām airBaltic pārņem Latvijas valsts. Tādā gadījumā valstij, kam saskaņā ar pēdējo vienošanos airBaltic līdz 15. decembrim jāiegulda 41,6 miljoni latu, sava daļa būtu jāpalielina līdz 79,3 miljoniem latu. Līdz šim valsts un privātie akcionāri pēc pēdējās vienošanās par airBaltic glābšanu kompānijā ieguldījuši kopumā aptuveni 30 miljonus.

Tomēr ir arī trešais scenārijs, kad valsts izmanto vienošanās dotās tiesības pārņemt airBaltic privāto akcionāru daļu, ja BAS neizpilda savas saistības, tomēr privātā akcionāra vietā neiegulda 37,7 miljonus.

Ja BAS 15. decembrī lidsabiedrībā neieguldīs 37,7 miljonus latu, tas neapdraudēs airBaltic maksātspēju, bet var nozīmēt lidojumu skaita un galamērķu samazināšanu, Pietiek uzsvēra Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Pietiek jau rakstīja, ka Latvijas Krājbankas krahs ar valdības vai vismaz premjera Valda Dombrovska (Vienotība) un nu jau bijušā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) ziņu tikai par laika jautājumu kļuva jau oktobra sākumā, reizē ar vienošanos par aviokompānijas airBaltic glābšanu. Tas izriet no valdības līdz šim rūpīgi slēptās „Vienošanās par AS Air Baltic Corporation turpmāko finansējumu un pārvaldību”, ko Pietiek pirmdien publiskoja pilnībā.

Kā zināms, vienošanos, kurai vajadzēja atrisināt bankrota priekšā esošā AirBaltic finanšu problēmas, pēc ilgām diskusijām noslēdza Latvijas valsts satiksmes ministra personā, aviokompānijas privātais akcionārs - BAS, kā arī airBaltic finansētāji – Latvijas Krājbanka, Snoras banka un Krievijas Investbank (visas pārstāvēja Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis), ofšori Taurus Asset Management Fund Limited un Transatlantic Holdings Company S.A., kā arī SIA KD Jet.

Cita starpā šī līdz šim slēptā vienošanās paredz drastiskus nosacījumus airBaltic kreditētājiem – pirmkārt Latvijas Krājbankai un Snoras bankai. Ja „iestājas BAS pienākums pārdot valstij BAS piederošās sabiedrības akcijas saskaņā ar augstākminēto kārtību, finansētāji katrs individuāli apņemas nekavējoties cedēt un nodot par labu valstij vai tās nozīmētai kapitālsabiedrībai par kopējo cenu LVL 1.00 (viens lats) visus prasījumus, kas izriet no neatmaksātās aizdevuma līguma Nr. 2 kā attiecināmā finansējuma summas un to nodrošinājuma pret katru no finansētājiem datumā, kad saņemts valsts pieprasījums par cesiju”, nosaka vienošanās.

Novērtē šo rakstu:

0
0