Iesaki rakstu:

Lai gan starptautisko aizdevēju nepiekāpīgā pozīcija pašlaik nedod pamatu optimismam, ka tie piekritīs Latvijas valdības piedāvātajam budžeta deficīta samazinājumam kopumā par 122 miljoniem latu, valdošajai koalīcijai izšķirošo sarunu priekšvakarā nav plāna B - ko darīt, ja aizdevēji uzstāj, ka samazinājumam jābūt 150 līdz 180 miljonus latu lielam. Tas nozīmē: ja trešdien vienošanās netiks panākta, kārtējo reizi var atkārtoties situācijā, kādā Valda Dombrovska valdības jau bijušas - pēdējā brīdī var nākties veikt sāpīgus samazinājumus jomās, kurās atrodami vislielākie finanšu līdzekļi, piemēram, jāķeras klāt pensiju piemaksām.

Vairāki Pietiek otrdien aptaujātie valdības ministri, liekot roku uz sirds, apgalvoja, ka vienīgais scenārijs, pie kura tie strādā saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvājumu, esot valsts izdevumu samazināšana 2012. gadā kopumā par aptuveni 110 miljoniem latu. Pāris stundas vēlāk premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks (abi Vienotība) paziņoja, ka samazinājuma apjoms, ko valdība piedāvās aizdevējiem, būs 122 miljonu latu apjomā.

Tomēr ar aizdevējiem nav saskaņoti visi taupības pasākumi, ar kuriem valdība cer iegūt šādu finanšu efektu, un abu pušu viedokļi par to, kuri no pasākumiem būs ar ilgtermiņa efektu, atšķiroties. Tāpat aizdevēji ir tradicionāli piesardzīgi valdības prognozēm par nodokļu ieņēmumiem un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu efektu. Izskan cerības, ka valdībai šoreiz izdosies salauzt aizdevēju pozīciju, ņemot vērā citus - par Latviju daudz nelabvēlīgākus - piemērus, kā Eiropas valstis, nonākušas finanšu krīzē, nelabprāt ķeras pie taupības pasākumiem. 

Izšķirošās sarunas ar aizdevējiem gaidāmas trešdien, un, ja vienošanās par Latvijas valdības piedāvāto budžeta deficīta samazinājumu netiks pieņemta, var atkārtoties iepriekšējo gadu scenārijs, kad Dombrovska valdībai jāķeras pie sāpīgiem pēdējā brīža griezieniem. Pie tādiem tiek pieskaitīts pensiju piemaksu samazinājums vai pilnīga atteikšanās no tām, sākot no noteikta pensijas lieluma. Oficiālā līmenī tas, ka uz sarunu galda būtu pensiju piemaksas, netiek apstiprināts.

Valdība arī līdz šim ir izmantojusi taktiku to vai citu budžeta deficīta samazināšanas pasākumu dēvēt par starptautisko aizdevēju prasību. Tikmēr ar politiskajām partijām nesaistīti avoti, kas citos formātos piedalās sarunās ar aizdevējiem, Pietiek daudzkārt uzsvēruši, ka konkrētie pasākumi ir valdības izvēle. 

Izskan, ka starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules Bankas (PB) - pārstāvji ir informēti par Latvijas politiskajos kuluāros valdošo pārliecību: drīz pēc pēdējās aizdevēju misijas beigām, jau nākamā gada sākumā savilktās jostas tiks atlaistas, un valdība atvērs budžetu grozījumiem, palielinot budžeta deficītu.

Pēdējos mēnešos tikai kuluāros apspriestos plānus kā jau reālu iespēju pirms pāris nedēļām LTV raidījumam de facto oficiāli apstiprināja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība). Šie nepārdomātie izteicieni esot apgrūtinājuši vienošanās panākšanu ar aizdevējiem.