Iesaki rakstu:

Bijušās Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis izanalizējis ministriju un citu atbildīgo institūcijas paveikto komisijas gala ziņojumā ietverto priekšlikumu normatīvo aktu uzlabošanā ieviešanā un secinājis, ka vairākums priekšlikumu formāli “paslaucīti” zem būvniecības plānošanas dokumenta izstrādes, kam jāfinišē tikai šā gada beigās, bet lielu daļu citu priekšlikumu vai nu atzinušas par nelietderīgiem, vai arī ieviesušas formāli. Lielākie pārmetumi tiek veltīti Ekonomikas ministrijai kā par būvniecību atbildīgajai iestādei.

Uz priekšlikumu, ka Ekonomikas ministrijai (EM) jāpalielina metodiskās palīdzības apjoms pašvaldību būvvaldēm, vienkārši paziņots, ka metodiskās palīdzības apjoms netiks palielināts. Tāpat ar formālām atrunām noraidīts priekšlikums, ka EM jāizstrādā pasākumi, lai veicinātu apvienoto būvvalžu veidošanu. EM ieskatā jautājums par apvienotajām būvvaldēm nav nošķirams no administratīvi teritoriālās reformas, turklāt apvienotās būvvaldes neesot viegli izveidot, jo katrā pašvaldībā ir savi plānojumi.

Tāpat formāli EM atrakstījusies par nepieciešamību attīstīt Būvniecības informācijas sistēmu (BIS). Lai gan būvniecības nevalstiskās organizācijas norāda, ka BIS nestrādā tā, lai tās datus varētu izmantot būvvaldes, iepirkumu komisijas, pasūtītāji un sertificēšanas institūcijas, EM atbildējusi, ka BIS turpmāka attīstība jau bijusi ieplānota, tādēļ no Ministru kabineta aktīvu rīcību nevajagot.

Komisijas rosinājumu EM izstrādāt kvalitatīvu politikas plānošanas dokumentu būvniecības jomā ministrija ir ņēmusi vērā, un līdz šā gada beigām dokumentam jābūt gatavam, tomēr būvniecības nevalstiskās organizācijas nav pārliecinātas par šī topošā dokumenta kvalitāti, jo analīze par neprecizitātēm un kļūdām jaunajā būvniecības regulējumā joprojām nav bijusi. Turklāt komisijas identificētās neatbilstības projektēšanā, būvprojektu ekspertīzē un būvuzraudzībā pagaidām nav novērstas.

Komisija arī rosināja, ka normatīvajos aktos nepieciešams skaidri noteikt būvniecības procesa dalībnieku – gan fizisko, gan juridisko personu, tai skaitā īpašnieka, valdītāja, pasūtītāja, būvniecības ierosinātāja – atbildību. Būvniecības nevalstiskās organizācijas norāda, ka joprojām nav definētas atbildības starp būvniecības procesa dalībniekiem, lai sevi aizsargātu no iespējamām nākotnes kataklizmām, būvvaldes pēc savas nesakārtoto likumdošanas aktu izpratnes pieprasa atšķirīgus dokumentus no būvniecības ierosinātājiem, birokrātija ir daudzkārt palielinājusies, taču lielas jēgas no tā nav. Turklāt tos priekšlikumus, ko pēc būvnieku ierosinājuma iekļāva komisijas gala ziņojumā, EM vienkārši “paslaucījusi” zem uzdevuma izstrādāt politikas plānošanas dokumentu.

Nozarē ir liela neapmierinātība ar EM paveikto būvspeciālistu sertificēšanā. Komisijas gala ziņojumā bija teikts: “Gan spēku zaudējušais, gan spēkā esošais būvspeciālistu sertifikācijas normatīvais regulējums paredz, ka persona, kas saņēmusi būvspeciālista sertifikātu, ir tiesīga veikt savu patstāvīgo praksi attiecībā uz visu veidu objektiem. Tomēr, pastāvot iepriekšējai būvspeciālistu sertifikācijas kārtībai, sertifikācijas institūcijām bija tiesības sašaurināt kompetences jomu, kurā sertificētais būvspeciālists drīkst darboties. Šīs tiesības tika plaši izmantotas tajos gadījumos, kad persona bija pietiekami kompetenta, lai darbotos kādā specifiskā jomā, bet vienlaikus pārējās sertifikāta darbības sfērās tās darbība bija nepieļaujama.

Piemēram, Latvijas Būvinženieru savienība ugunsdrošības risinājumu ekspertiem piešķīra sertifikātu “Ēku konstrukciju projektēšana” ar piebildi, ka atļautās darbības sfēra ir “Ugunsdrošības konstrukciju projektēšana”. Taču šāds mehānisms vairs nepastāv, jo Ekonomikas ministrijas un sertifikācijas institūciju noslēgtajos deleģēšanas līgumos ir noteikts aizliegums veikt šādas darbības. Tas nozīmē, ka visiem šiem speciālistiem, kas gadiem ilgi ir sekmīgi darbojušies kādā specifiskā jomā, sava darbība tajā būs jāpārtrauc.

Tādēļ, īstenojot Izmeklēšanas komisijas priekšlikumu par būvspeciālistu sertifikācijas deleģēšanu ar Būvniecības likumu, ir jānosaka sertifikācijas institūciju tiesības sašaurināt kompetences jomu, vienlaikus normatīvi paredzot kritērijus un kārtību, kādā sertifikācijas institūcijas veic prakses sašaurināšanu.” Tomēr šis priekšlikums pilnībā tiek ignorēts.

Vienīgais, ko sertificēšanas jomā EM ir ieviesusi normatīvajos aktos, ir tiesības par rupjiem profesionāliem pārkāpumiem sertifikātu anulēt.

Izmeklēšanas komisija arī rosināja EM izstrādāt datubāzi internetā, lai nodrošinātu sarežģīta normatīvā regulējuma lietošanu būvniekiem, taču EM paziņojusi, ka datubāzi neveidos, bet centīsies darīt vairāk. Turklāt jautājumā par būvizstrādājumu tirgus uzraudzību izpildvara citus komisijas priekšlikumus vispār nav vērtējusi, jo priekšlikumu ieviešanai nepieciešami grozījumi Būvniecības likumā, bet tie jāizdara Saeimai un Saeimas Tautsaimniecības komisijai. Pēc Zolitūdes izmeklēšanas komisijas galaziņojuma Būvniecības likums Saeimas darbakārtībā nav parādījies.

Arī priekšlikumi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā joprojām nav iedzīvināti, lai gan MK apgalvojis, ka visi priekšlikumi ņemti vērā jaunajā Publisko iepirkumu likuma projektā. Tomēr Balodis secina, ka novērtēt, vai tas ir izdarīts, nav iespējams, jo likumprojekts vēl nav iesniegts Saeimā, neskatoties uz to, ka ar šo likumu bija plānots ieviest Eiropas Savienības direktīvas un tas bija jāizdara līdz šā gada 17.aprīlim.

Joprojām nav arī ieviestas identifikācijas kartes būvniecībā nodarbinātajiem, lai celtu celtnieku kvalitāti un apkarotu ēnu ekonomiku. Būvniecības nevalstiskās organizācijas secinājušas, ka ideja par ID kartēm celtniekiem tiek kustināta no valdības puses, bet valsts koncentrējas uz ēnu ekonomikas apkarošanu, bet tas, ka ar kartēm varētu prasīt būvnieku kvalifikāciju, nevienu neinteresējot.