Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz pat 20 tūkstošiem eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, - šādu summu Valsts kanceleja grasās iztērēt par absurdu sabiedrības informēšanas kampaņu, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Šīs kampaņas ietvaros cittautiešus, kuri lielākoties nelieto latviešu auditorijā izmantotos sociālos tīklus, plānots informēt ar šo tīklu palīdzību.

Saskaņā ar drudžainā steigā - visam jānotiek līdz šā gada decembrim - organizētās un īstenojamās kampaņas nolikumu uzdevums būs "veikt kampaņu interneta portālos un sociālajos tīklos (Facebook, draugiem.lv, Twitter vai tamlīdzīgi) ar mērķi informēt iedzīvotājus par Latvijas pienesumu Eiropas Savienībai (piemēram, pozitīvo pieredzi un piemēriem) un Prezidentūras ieguvumiem".

Būtiski tas, ka nolikumā norādīts - īpaša uzmanība jāvelta "tām Latvijas sabiedrības grupām (mērķa auditorijām), kas ir vismazāk informētas par Prezidentūru (atbilstoši SKDS 2014.gada jūlija Latvijas iedzīvotāju aptaujai "Uzskati par Latvijas dalību ES un informētība par prezidentūru ES Padomē")".

Šī aptauja saskaņā ar pašas Valsts kancelejas atzinumu savukārt rāda, ka par prezidentūru ir vismazāk informēti līdz ar cilvēkiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem ir Latvijas krievvalodīgie, kā arī respondenti bez Latvijas pilsonības u.c. Tieši šīm auditorijām saskaņā ar Valsts kancelejas uzstādījumu būtu jāpievērš īpaša uzmanība, izmantojot kampaņu interneta portālos un nolikumā minētajos sociālajos tīklos.

Pietiek aptaujātie sociālo mediju eksperti šādu kampaņu, kuras mērķis esot krievvalodīgo informēšana ar norādīto kanālu starpniecību, bez aplinkiem sauc par absurdu valsts naudas šķiešanu.

"Ja ir jāuzrunā minētā auditorija, tad, protams, ka kādu ļoti niecīgu daļu var sasniegt ar interneta sociālajiem tīkliem, bet ļoti nelielu. Tas ir mīts, ka tad, ja ir maz naudas, tad vajag izmantot sociālos medijus, jo tas ir lēti. Ja tā būtu mana personīgā nauda, man būtu žēl to iztērēt tur, kur vispār nevienu gandrīz nesasniegs," uzskata sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis.

"Vienīgais veids, kā uzrunāt šo auditoriju, ir reklāma krievu televīzijās. Turklāt pat nevis tajās, kas tiek retranslētas, bet pa tiešo likt reklāmas Krievijas medijos, kā to darīja Ždanoka. Sociālajos medijos var sasniegt daļu latviski runājošu, piemēram, draugiem.lv ir iemācījušies lietot daudzi, jo to lieto viņu bērni. Krieviski runājošiem tie būs Odnoklassniki un Facebook, jo Twitter krieviski runājošai auditorijai nav īpaši izplatīts," piebilst uzņēmuma Mediju tilts pārstāvis Filips Rajevskis.

Tikmēr Valsts kancelejas pārstāve Signe Znotiņa-Znota paliek pie sava - Valsts kancelejai esot jāpilda Ministru kabineta rīkojums, un, "ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu un izmaksu efektivitātes principu komunikācijas aktivitātes tiks koncentrētas interneta un sociālo platformu resursos".

Savukārt komunikācija ar mērķauditorijām, kuras netiks sasniegtas, izmantojot internetu un sociālās platformas, tikšot nodrošināta "citu Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta un atbildīgo valsts iestāžu komunikācijas pasākumu ietvaros".

Kaut gan eksperti norāda, ka tieši sociālo tīklu lietotāji ir tie, kas jau ir lietas kursā par gaidāmo prezidentūru, saskaņā ar Valsts kancelejas pārliecību cittautiešus, kuri līdz šim neko nav zinājuši par gaidāmo Latvijas prezidentūru, tagad noteikti izdošoties informēt tieši ar sociālo tīklu palīdzību un šādiem līdzekļiem:

"- Informācijai jābūt par Latvijas pienesumu Eiropas Savienībai un Latvijas iedzīvotājiem Prezidentūras prioritārajās jomās.

- Pretendents kampaņas izstrādes un ieviešanas laikā ievēro Pasūtītāja prasību, ka kampaņa tiek īstenota interneta portālos un sociālajos tīklos.

- Pretendents kampaņas izstrādes un īstenošanas laikā izmanto Pasūtītāja sagatavotos komunikācijas materiālus – infografikas, video un interneta bannerus.

- Pretendents īsteno Latvijas un citu valstu ekspertu un sabiedrībā atpazīstamu personu viedokļu publicitāti par gaidāmo Prezidentūru: sagatavo un izplata publikācijas interneta portālos, nodrošinot vismaz 10 publikācijas vismaz divos dažādos portālos latviešu valodā (t.i. vismaz piecas publikācijas katrā portālā), kā arī vismaz 10 publikācijas vismaz divos dažādos Latvijas portālos krievu valodā (t.i. vismaz piecas publikācijas katrā portālā). Informācijai jābūt publicētai portālos ar vislielāko auditoriju (atbilstoši jaunākajiem pētījumu datiem), kas vienlaicīgi visefektīvāk nodrošinās sabiedrības informēšanas kampaņas mērķa sasniegšanu.

- Pretendents nodrošina sabiedrības informēšanu un iesaisti sociālajās platformās, īstenojot 2 kampaņas sociālajos tīklos:

1) plāno un īsteno iedzīvotāju līdzdalības kampaņu sociālajos tīklos, piemēram, draugiem.lv, Facebook, Twitter u.c.

2) pretendents izstrādā kampaņu sociālajos tīklos par Pasūtītāja iesniegto tēmu, t.sk. izstrādā radošo ideju un galvenos vēstījumus; to īsteno sabiedrības uzmanību, interesi un iesaistīšanos rosinošā veidā, piemēram, zibakcija tādos kanālos kā draugiem.lv, Facebook, Twitter u.c. sociālajos tīklos."

Tikai pēc ilgākas stomīšanās Valsts kanceleja Pietiek atklāja, ka atbildīgās personas par šo iepirkumu ir Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes komunikācijas jautājumos Laine Kučinska un Eiropas prezidentūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone.

Novērtē šo rakstu:

0
0