Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Andris Bērziņš apliecinājis savu Latvijas vislielākās pensijas saņēmēja statusu, - kā rāda viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2011. gadu, pērn viņš kopā pensijā saņēmis 54 995 latus. Tātad prezidenta vidējā mēneša pensija pērn ir bijusi aptuveni 4583 lati.

To, ka bijušais baņķieris Bērziņš, visticamākais, ir vislielākās pensijas saņēmējs Latvijā, Pietiek informēja jau laikā, kad viņš tika nosaukts kā pretendents uz Valsts prezidenta posteni.

Līdzīga pensija Bērziņam bijusi arī iepriekšējos gados. 2007. gadā Bērziņa gada pensija bijusi 58 352 lati (4862 lati mēnesī), bet 2008. gadā tās kopapjoms bijis 54 718 lati (4559 lati mēnesī).

Kā zināms, Bērziņš lielās pensijas saņemšanai veikli izmantojis 1996. gadā darboties sākušā Pensiju likuma pretrunīgās normas. Lielāko daļu no šīs pensijas viņam ir nodrošinājis darbs uzņēmumos ar Latvijas valsts kapitāla daļu, galvenokārt – bijušajā Unibankā, tagadējā SEB bankā.

1997. gadā, kad Bērziņa vadītā Unibanka neapdomīgi ieguldīja milzīgus līdzekļus Krievijas valsts vērtspapīros, kuru dēļ 1998. gadā cieta tiem laikiem fantastiskus zaudējumus (vismaz 15 miljonus latu) un Latvijas valsts šo banku bija spiesta faktiski atdot zviedru Skandinaviska Enskilda Banken, kopējais triju valdes locekļu – tostarp Bērziņa - gada atalgojums bija 652 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka tolaik Bērziņa mēnešalga bija vismaz 18 tūkstoši latu mēnesī.

Savukārt 2003. gadā, kad Bērziņš paziņoja par aiziešanu no bankas, tās jaunie saimnieki skandināvi jau bija pamatīgi apcirpuši viņa atalgojumu: tad pieci valdes un pieci padomes locekļi kopā bankā atalgojumā saņēma summu, kas uz desmit cilvēkiem bija tikai nedaudz lielāka kā pirms sešiem gadiem tikai trīs valdes locekļu kopā saņemtā summa.

Pagājušā gada martā Neatkarīgā Rīta Avīze ar atsauci uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ziņoja, ka Latvijā lielākā pensija esot aptuveni 4500 latu. Tik lielas pensijas izveidošanos jeb aprēķināšanu esot noteikuši vairāki faktori - īpaši jau tas, ka, tā kā liela daļa pensijas saņēmēja darba mūža nostrādāta padomju laikos, tad pensijas kapitāls rēķināts pēc darba algas apmēra no 1996. gada līdz 1999. gadam - tātad tieši laikā, kad Bērziņš saņēma īpaši iespaidīgos ienākumus daļēji Latvijas valstij piederošajā Unibankā.

"Kā zināms, 1996. gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kas noteica, ka, aprēķinot pensiju, tiek ņemtas vērā cilvēka individuāli veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr pārejas periodā un par darbu padomju laikā tika noteikti četri gadi, kura laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Tā šajā gadījumā personai bijusi ļoti liela alga 1996.–1999. gadā, kas būtiski ietekmēja pensijas kapitālu, jo tā tika attiecināta uz visu iepriekšējo padomju laika darba periodu. Turklāt 1996. gadā vēl nebija sociālo iemaksu griestu, tas ir, nodokli varēja maksāt no visas algas, kas nozīmēja, ka arī sociālās apdrošināšanas pakalpojumu varēja saņemt pilnā apmērā. Konkrētais pensionārs aizgājis pensijā 2007. gadā, kad kapitāla indekss bija virs 1 (šo indeksu ņem vērā, aprēķinot pensijas, un tieši 2007. gadā tas bija lielākais visos pēdējos gados), pašlaik pēdējos divus gadus indekss ir sarucis zem 1," rakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.