Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat tad, ja esmu Aināra Kadiša līdzjutējs un vairākumam viņa izvirzīto prasību nevar nepiekrist, es nevaru spriest, kam ir patiesība, nezinot faktus, kas kalpoja par pamatu viņa izvēlei sākt badastreiku iepretim valdības ēkai, tomēr visā šajā drāmā šokējošs ir kas cits, - Valsts attieksme.

Pat tad, ja esmu Aināra Kadiša līdzjutējs un vairākumam viņa izvirzīto prasību nevar nepiekrist, es nevaru spriest, kam ir patiesība, nezinot faktus kas kalpoja par pamatu viņa izvēlei sākt badastreiku iepretim valdības ēkai, tomēr visā šajā drāmā šokējošs ir kas cits, - Valsts attieksme.

Nav šaubu, ka Aināra Kadiša bada streiks pie valdības ēkas ir jāuztver kā reāls apdraudējums cilvēka dzīvībai, jo tas ir nepārprotams pašnāvības mēģinājums.

Normāli būtu, ja pašnāvības mēģinājuma gadījumā valsts atbildīgās institūcijas rīkotos nekavējoties un darītu visu iespējamo un dažkārt pat nespējamo, lai palīdzētu cilvēkam, - organizētu pārrunas, nodrošinātu mediķu uzraudzību, utt.

Kā pie mums? Pie Aināra bija ieradies jaunais iekšlietu ministrs, kurš iecelts ar KPVLV svētību, un līdzjūtīgi solījās Aināram sniegt palīdzīgu roku. 

Izskatās, ka situācijā ministrs ir iedziļinājies, jo nākamajā naktī pēc viņa vizītes policija ar vēl lielāku pārliecību nekā iepriekš, acīmredzami saņemot spēcīgāku mandātu, izmanto pašnāvnieka stāvokli un, veicot ar budžeta pildīšanu saistītās darbības, ierosina administratīvo lietu, lai cilvēku, kura dzīvība tiek apdraudēta, varētu sodīt.

Kādu iespaidu mūsu valsts var atstāt, ja policijai, un citām iestādēm, kurām jārūpējas par cilvēku, kura dzīvība ir reāli apdraudēta, ir pilnīgi vienalga pat tad, ja pašnāvības akts ir publisks un notiek valdības durvju priekšā.

Manuprāt, konkrētajā situācijā valsts rīcība ir nožēlojama, jo valsts ieskatā nevietā aizmidzis cilvēks ir noziedznieks, no kura ir iespēja iegūt līdzekļus soda veidā, un šo izdevību nedrīkst laist garām, pat tad, ja šis cilvēks iet bojā, nevienam netraucē, - kamēr vēl ir dzīvs, viņš jāizmanto.

Valsts policija, kas šajā gadījumā uzņēmusies pārstāvēt valsti, redzot reālu dzīvības apdraudējumu, rīkojās pretēji savām funkcijām, - tā vietā, lai palīdzētu cilvēkam, stimulē pašnāvnieku uz pašnāvību, liedzot gulēt, kas ir dabiska cilvēka vajadzība.

Tāda rīcība ne vien kaitē cilvēka veselībai un policijas reputācijai, bet nopietni tracina tautu un parāda valsts vienaldzību pret pilsoņiem. 

Kāds gan mērķis ir liegt gulēt cilvēkam, kurš nevienam netraucē un nav redzams, jo atrodas mākslas darba iekšpusē – teltī? Vai policija visus mākslas darbus naktī pārbauda? Varbūt arī kādā citā mākslas darbā vai piemineklī kāds guļ? Vai tiešām arī mūsu valstī politiķiem un ierēdņiem ir vienaldzīga viena cilvēka dzīvība?

Bet varbūt kāds cenšas ātrāk sagaidīt, kad mākslas darbs mainīs savu nozīmi no aizmigušā politiķa uz politisko līķi?

Foto no jauns.lv

Novērtē šo rakstu:

144
27