Iesaki rakstu:

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde strādā aizvien sliktāk, pēdējos divos gados no darba iet prom aizvien vairāk darbinieku, organizētās noziedzības grupējumi pēc pārmaiņām kontrabandas apkarošanā jūtas tikai komfortablāk, tāpēc šajā valsts galvenajā kontrabandas apkarošanas struktūrā nepieciešamas jaunas reformas, - šāda satura ziņojumu VID ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai nosūtījis pārvaldes direktors, Vladimira Vaškeviča un Marjana Burija pēctecis šajā amatā Edijs Ceipe.

Ceipes ziņojumā, kura konstatējošā daļa ir Pietiek rīcībā, atzīts, ka, neraugoties uz Muitas kriminālpārvaldes vadībā pēdējos gados veiktajām pārmaiņām, situācija kontrabandas apkarošanā un kriminālpārvaldes darbībā ir nevis uzlabojusies, bet tieši pretēji – būtiski pasliktinājusies.

„Salīdzinot gada rezultatīvos rādītājus, jāsecina, ka nosūtīto kriminālvajāšanai lietu skaits samazinās, t.i. krītas viena no galvenajām MKrP darbības rezultātu rādītājiem. Rezultatīvie darba rādītāji visos tiesībaizsardzības iestādes darbības pamatkomponentos – krītas,” pašreizējo situāciju Jezdakovai raksturo Ceipe, kurš pārvaldes vadītāja amatu pilda jau vairāk nekā pusgadu.

No Ceipes ziņojuma arī izriet, ka Muitas kriminālpārvalde pēc tajā veiktajām pārmaiņām, kuras sabiedrībai tikušas pasniegtas kā nepieciešamas kontrabandas labākas apkarošanas nolūkos, ir devušas pretēju efektu un kriminālpārvalde pašlaik ir faktiski bezspēcīga organizēto grupējumu priekšā.

„MKrP darba rezultātā tiek izņemtas preces, nodarīts materiāls zaudējums kontrabandas veicējiem, taču organizētās noziedzības grupējumi turpina darboties, un tendences norāda uz to darbības aktivizēšanos sabiedrības pirktspējas krituma apstākļos un pieprasījuma pieaugumā pēc lētākas (kontrabandas) preces,” Jezdakovai ziņo Ceipe.

Pārvaldes vadītājs arī atzīst, ka „jau no 2010. gada ir notikušas un notiek MKrP darbinieku (īpaši izmeklētāju) aiziešana no darba nesamērīgi lielās noslodzes dēļ, kā arī labāku motivācijas iespēju un labāka atalgojuma dēļ citās tiesībaizsardzības iestādēs”.

Ceipes ziņojumā arī atzīts, ka problēmas, kuru uzskaitījums prokuratūras atzinumā bija par pamatu, piemēram, viņa priekšgājēja Burija pārcelšanai uz formālu posteni, ir tikai augušas:

„Lielās darba slodzes dēļ izmeklēšanas darbā tiek pieļautas kļūdas vai arī ilgstoši netiek veiktas mērķtiecīgas procesuālās darbības tādējādi izraisot uzraugošo prokuroru kritiku par procesu virzības neatbilstību un zemo kvalitāti. Par atsevišķām lietām uzraugošie prokurori pieprasa veikt dienesta pārbaudes un pat ierosināt disciplinārlietas pret izmeklētājiem. Šāda situācija vēl vairāk rada iespējamu izmeklētāju aiziešanu no darba nesamērīgi augstas intensitātes apstākļos.”

Tāpat Muitas kriminālpārvaldes vadītājs norāda arī uz nepareizu darba organizāciju pārvaldes struktūrās: „Operatīvo darbinieku skaits MKrP ir nepietiekams organizētās noziedzības darbības apkarošanai, noziegumu novēršanai un atklāšanai. Liels pārvaldes darbinieku resurss (91 darbinieks) faktiski veic tikai atsevišķus kriminālprocesuālos atbalsta uzdevumus, piedalās Muitas pārvaldes organizētos muitas kontroles pasākumos vai veic līdzdalību citu tiesībaizsardzības iestāžu organizētos un iniciētos kontroles pasākumos, lielā mērā dublējot Muitas pārvaldes muitas kontroles punktu amatpersonu darbu, veicinot citu tiesībaizsardzības iestāžu darba rezultātus kā ērts darba spēka resurss.”

Visā notiekošajā Ceipe vaino gan valsts ekonomisko stāvokli, gan kriminālpārvaldes nepareizo struktūru, bet izeju no pašreizējās situācijas saskata Muitas kriminālpārvaldes reformās: „Steidzami, izmantojot strukturālo izmaiņu veikšanu un štatu saraksta izmaiņas un optimizāciju, ir jāpanāk būtiska izmeklēšanas procesa un operatīvās darbības pasākumu procesa kapacitātes paaugstināšana, uzlabojot darba kvalitāti, veicamo uzdevumu savlaicīgu un efektīvu izpildi.”

Taču vienlaikus atklāti tiek norādīts arī uz nepieciešamību ciešāk „strādāt” ar prokuratūru, kura līdz šim aizvien asāk kritizējusi pārvaldes darbu: „Jāveic viss iespējamais, lai mazinātu prokuratūras sūdzības un kritiku par neatbilstošu darbu, veicot kriminālprocesu izmeklēšanu un operatīvo darbību.” Par to, kādā veidā plānots šo kritiku mazināt, ziņojumā nekas nav teikts.

Pašlaik Pietiek rīcībā nav ziņu par to, kādas tieši reformas Ceipe ierosina veikt, lai situāciju Muitas kriminālpārvaldē un līdz ar to kontrabandas apkarošanā būtiski uzlabotu.

Ceipe VID strādā jau kopš 1995. gada, 2010. gadā kļuva par VID Muitas pārvaldes direktora vietnieku, bet pagājušā gada augustā – kā tiek uzskatīts, ar KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes tiešu atbalstu – par Muitas kriminālpārvaldes direktoru. Līdz ar Ceipes iecelšanu amatu zaudēja neformāli par "Vaškeviča cilvēku" uzskatītais Burijs, kas tika "aizrotēts" par Nodokļu piedziņas pārvaldes direktoru (ar vienu darbinieku).