Iesaki rakstu:

Turpinoties atkārtotajai 2007. gada 21. maijā notikušās Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas uzspridzināšanas un viņa slepkavības mēģinājuma krimināllietas izskatīšanai, Rīgas apgabaltiesā parādās aizvien jauni fakti, kas liecina, ka izmeklētāji šai lietai ar dažādām metodēm "piemeklējuši" vēlamos grēkāžus, kamēr īstie spridzinātāji joprojām ir brīvībā.Pietiek šodien publisko viena liecinieka stāstījumu tiesā, aprakstot, ar kādām metodēm no viņa iepriekš mēģināts iegūt "pareizās" liecības.

Pietiek jau vairākkārt informējis - kaut gan virkne faktu norāda uz drošības iestāžu darbinieku un uzticības personu tiešu un netiešu līdzdalību Vaškeviča spridzināšanas organizēšanā un īstenošanā, šo cilvēku "jumts" Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Satversmes aizsardzības birojā (SAB) ir izdarījis visu iespējamo, lai patiesie vainīgie tā arī netiktu sodīti.

2010. gadā, trīs gadus pēc automašīnas uzspridzināšanas, kurā tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ Vladimirs Vaškevičs netika nogalināts, prokuratūra sabiedrību pēkšņi pārsteidza ar lēmumu saukt pie kriminālatbildības saistībā ar šo noziegumu iepriekš publiski pat nepieminētus cilvēkus - uzņēmēju Mārtiņu Putniņu un divus viņa kompanjonus no Lietuvas.

Citiem viņu, iespējams, izdarītiem noziegumiem tika "piekabināts" arī Vaškeviča slepkavības mēģinājums. Saskaņā ar oficiālo apsūdzības versiju šie trīs cilvēki esot nolēmuši uzspridzināt toreizējo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku, lai šādā veidā panāktu, ka tiek noņemts aizliegums viņiem arestēto naudas līdzekļu izmantošanai.

Par spīti virknei acīmredzamu pretrunu un nesakritību oficiālajā apsūdzībā un konstatētajos faktos 2011. gada 18. martā Rīgas apgabaltiesa tikai viena tiesneša personā visiem trim piesprieda mūža ieslodzījumu. Tika ignorēts pat eksperta atzinums, ka videoieraksts skaidri rāda - spridzekļa novietotājs zem Vaškeviča automašīnas ir bijis augumā būtiski garāks nekā cilvēks, kas par to tika apsūdzēts un notiesāts.

Tikmēr virkne faktu viennozīmīgi liecina, ka šie trīs "grēkāži" ir tikuši izvēlēti, lai, izmantojot pierādījumu falsificēšanu un pat iznīcināšanu, no atbildības būtu iespējams pasargāt patiesos šī nozieguma organizētājus un veicējus no tiesībsargāšanas un drošības iestādēm.

Informācijas pieprasījumu izdrukas rāda, ka tikai trīs stundas pirms notikušās sprādziena - 21. maijā pulksten 14.21 KNAB darbinieks Vilis Arājs ar lietotājvārdu "varajs1637" ir pieprasījis GPRS datus par Vladimira Vaškeviča atrašanās vietu. Izmeklēšanā šis fakts ir ticis ignorēts.

Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš ir sniedzis oficiālas liecības, ka jau dažas minūtes pēc sprādziena notikuma vietā parādījies Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns, kurš nekavējoties iegājis zem policijas lentām norobežotajā teritorijā.

Taču izmeklēšanā ir ticis izdarīts viss iespējamais, lai Sparāns varētu izvairīties no atbildības - Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde viņu laikus pabrīdinājusi par interesējošajiem jautājumiem, devusi laiku versijas sagatavošanai un pieņēmusi "izrediģētu", paša Aigara Sparāna piegādātu izziņu par viņa atrašanās vietu sprādziena laikā.

Izmeklētājiem nav bijis arī nekādas intereses par Sparāna oficiālo versiju - viņš sprādziena vietā esot ieradies pēc tam, kad viņu palūdzis "pārliecināties, vai tiešām ir noticis sprādziens" pašlaik jau bēdīgi slavenais premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš, kurš pašlaik ir atstādināts no amata sakarā ar noziedzīgām darbībām lidostā Rīga.

Papildus tam ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes izmeklētājas Anitas Ringo lēmumu ir tikuši iznīcināti būtiski pierādījumi Vaškeviča slepkavības mēģinājuma lietā. Pēc sprādziena ir tikusi iznīcināta gan videokasete, kurā fiksēta bijušā māklera Raimonda Štālberga un viņa partnera Edgara Gulbja kompanjona Aleksandra Belova slēptā novērošana, gan Raimonda Štālberga telefonsarunu ierakstus. Tikai nejaušības dēļ ir atklāti lēmumi par šo pierādījumu iznīcināšanu.

Liecībās, ko Pietiek šodien publisko, liecinieks - vairākkārt tiesātais Rolands Babris tiesai ir apliecinājis, kā cietumā viņu izsaucis operatīvais darbinieks Andris Savko, kurš "man prasīja, kādas ir manas attiecības ar M.Putniņu, kā arī prasīja, vai es varēšu sniegt liecību pret M.Putniņu. Ja es sniegšu liecības pret M.Putniņu, man tiks samazināts termiņš. Uz to brīdi man nebija noteikts konkrēts termiņš, un es atteicos liecināt pret M.Putniņu".

Babris tiesā arī liecinājis:

"- Es nezinu, kas man būtu jāliecina pret M.Putniņu. Andris Savko teica, ka atnāks cilvēks un pateiks, kas man ir jāsaka, iespējams, par to, ko M.Putniņš it kā ir darījis kamērā, tas ir, runājis pa telefonu, varbūt vēl kaut ko.

- Man neteica par ko konkrēti man būtu jāliecina pret M.Putniņu, taču tas būtu par to, ka M.Putniņš, esot kamerā, ir runājis pa telefonu, vai ari par to, ko viņš man ir stāstījis.

- Man nebūtu jāstāsta man zināma informācija. Man būtu jāliecina policijas darbinieku izdomātās liecības, taču es nesadarbojos ar operatīvo dienestu.

- Man arī agrāk ir bijuši līdzīgi piedāvājumi no policijas puses. Esmu tiesāts vairākas reizes. Kopā apcietinājumā esmu atradies aptuveni 10 gadus. Viens kameras biedrs pats bija atzinies, ka viņam ir līgums ar Valsts policiju.

- Bija vēl viens apsūdzētais, kas sniedza liecību narkotiku lietā. Neilgi pēc tam viņus pārvietoja uz citu kameru. Viens no šīm personām bija notiesāts uz 18,5 gadiem par slepkavības mēģinājumu, taču pēc liecību sniegšanas viņa sodu samazināja uz 10 gadiem.

- Zinu ari citas personas, kas ir slēgušas vienošanās ar Valsts policiju. . Personas, kurām ir samazināti sodi par nepatiesu liecību sniegšanu, ir Igors Pavļuks un Viktors Aleksejevs. Zinu, ka arī V.Aleksejevam tika piedāvāts variants liecināt pret M. Putniņu.

- Esmu dzirdējis, ka operatīvais darbinieks A.Savko arī M.Putniņam piedāvāja sniegt nepatiesas liecības, pretim solot nevis mūža ieslodzījumu, bet gan 20 gadu cietumsodu.

- M.Putniņš man pats ir stāstījis, ka operatīvie darbinieki viņam ir piedāvājuši sniegt nepatiesas liecības.

- Kad ilgāku laiku biju sēdējis kopā ar Mārtiņu, vienu vakaru mani izsauca pie sevis drošības daļas darbinieks, tur bija vēl viens, kas uzdevās par kriminālpolicistu, bet tagad neatceros uzvārdu, vārdu un amatu. Man tika izteikts piedāvājums sniegt nepatiesas liecības par Mārtiņu Putniņu apmaiņā pret to, ka mani ātrāk izlaidis ārā.

- Es atteicos, jo kā varu liecināt nepatiesību?! Tad, kad atteicos nepatiesi liecināt, mani no Matīsa cietuma aizveda uz Jēkabpils cietumu.

- Man teica, ka no manis nekas nav vajadzīgs, ka man iedos kaut ko izlasīt un tiesā jāatbild. Jāiemācās konkrētas atbildes un tas būs jāsaka.

- Saturu neatceros, bet apmēram tā, ka esmu dzirdējis no Mārtiņa, ka viņš pasūtījis slepkavības saviem padeļņikiem, nekas konkrēts nebija, ne vārdi, nekas, bet tam bija jāizklausās tā, ka es to būtu dzirdējis pa ausu galam vai telefonu viņš runājis, vai es kaut kur noklausījies sarunu. Tam bija jāizskatās tā, ka tas ir dzirdēts. Man teica, ka uztaisīs tā, ka es tikšu izlaists ārā, jo es tad biju zem izmeklēšanas."