Iesaki rakstu:

Domāju – pašlaik, kad no viesnīcas reiderisma gadījuma Vecrīgā pagājušas jau gandrīz divas nedēļas, ir pienācis laiks pateikt skaidri un gaiši: 12. maijā plkst. 7.28 sākās pasūtījuma kratīšanas četros ar uzņēmēju Gulamu Mohammadu Gulami saistītos objektos vienlaikus, un nu jau ir nepārprotami skaidrs, kas ir pasūtītājs un kurš ir starpnieks atklātam reiderismam no Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja darbinieku puses pēc bēdīgi slavenās Allas Jurašas (attēlā) un viņas partnera Aleksandra Berezina pasūtījuma.

Mērķis un uzdevums 3.biroja izmeklētājiem un tās vadībai bija – izpildīt bijušā Gulami uzņēmuma darbinieka Ulda Skudras un viņas grupas pasūtījumu sagrābt viesnīcu Garden Palace, neskatoties uz to, ka tiesa saistībā ar šo objektu turpinās un nav tiesas nolēmuma. Bet Alla Juraša un viņas līdzgaitnieki gaidīt negribēja un faktiski paši pieņēma lēmumu tiesneša vietā. Tas, izmantojot prettiesiskas metodes, arī tika izdarīts.

Policijas darbinieku patvaļa pēdējā laikā, izmantojot epidēmijas apstākļus, kļūst aizvien biežāka un nekaunīgāka, tomēr situācija, kad uz procesuālām darbībām kādā objektā ierodas pretējā puse un tās advokāts (Skudra un Berezins), kas turklāt vēl acīmredzami komandē policistus, ir kaut kas iepriekš neredzēts.

Uzņēmuma darbinieki tika izdzīti no viesnīcas, bet reideristiem tajā atļāva rīkoties kā pa savu kabatu, un policijas darbinieki bez iebildumiem izpildīja Jurašas un viņas līdzdalībnieku komandas viesnīcas ieņemšanai pretēji visām Civillikuma un Krimināllikuma normām un punktiem. Šīs darbības ir fiksētas, un agri vai vēlu ar to varēs iepazīties arī sabiedrība, par to šaubu nav.

Par ko tad īsti ir runa? Lietu saistībā ar viesnīcas īpašumtiesībām sāka 2013. gadā, un policija to turpināja izmeklēt septiņus gadus. Taču tad pēc Tieslietu ministrijas vadības maiņas, sajūtot jaunas iespējas (Jurašas vīrs Juris Jurašs ir ministra Jāņa Bordāna tuvs kompanjons) 2019.gada vidū policijai tika „paskaidrots”, kā jāstrādā „pareizi”, un izmeklēšanas virziens „nejauši” nomainījās par 180 grādiem, Allas Jurašas un Ulda Skudras interešu labā.

No 2017.gada oktobra līdz 2020.gada janvārim SIA 966 kapitāla daļām bija uzlikta komercķīla, taču tad biroja izmeklētāja Inese Lasmane dod pamatu noņemt komercķīlu un pēc tam arestu no īpašuma, - šīs prettiesiskās darbības notika uz falsificētas ekspertīzes pamata, kuras jau pieminētais Skudra bija pasūtījis Ukrainā. Ekspertīze šajā korupcijas lielvalstī bija izdarīta uz dokumentu kopiju pamata, oriģinālus nemaz neredzot, taču izmeklētājai ar to

Acīmredzami neizpalika bez tieslietu ministra Bordāna palīdzības. Savulaik, kad komercķīla tika uzlikta, jau pieminētais Skudra uzreiz administratīvajā tiesā iesniedza prasību pret Uzņēmumu reģistru un tā lēmumu. Tiesvedībās viņš zaudēja, un Uzņēmumu reģistra pārstāvji abās instancēs apstiprināja komercķīlas likumību un aizstāvēja savas darbības.

Un tad pēkšņi vienā dienā, nesagaidot Augstākās tiesas lēmumu, proti, pēdējo instanci, komercķīla bez tiesas lēmuma tiek noņemta, - nav nekādu šaubu, ka pēc Tieslietu ministrijas vadības spiediena uz Uzņēmumu reģistru. Nav jau pirmā reize, - pēc Olainfarm sāgas šis ceļš Uzņēmumu reģistram un „bezkompromisa tiesiskuma” pārstāvjiem jau ir iestaigāts.

Kas attiecas uz aresta noņemšanu īpašumam no policistu puses, - visticamākais, arī šajā lietā nav izticis bez skaidra mājiena no Rīgas reģionālās pārvaldes vadītāja, skandalozā Andreja Sozinova puses: gadiem ilgi nebija nekāda pamata aresta noņemšanai, bet tad lieta nonāca Sozinova pārziņā – un pamats „negaidīti” atradās. Lieta tika nokārtota pasūtītāju interesēs.

Kā Alla Juraša un viņas kompanjoni savu savtīgo interešu vārdā ir spējuši ietekmēt gan tiesu sistēmu, gan Valsts policijas darbiniekus? Atbilde uz šo jautājumu kļūst skaidrāka, ja pieļauj koruptīvas shēmas esamību, kurā iesaistīta gan virkne bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku, kuri tagad ieņem augstus amatus (Juris Jurašs, Signe Bole u.c.), gan viņu vajadzības piesedzoši politiķi.

Lieki teikt, ka šādas darbības gūst rezonansi tālu ārpus Latvijas robežām, - katrs gadījums, kad ārvalstu investori pārliecinās, ka Latvija policijas patvaļas, korupcijas līmeņa un beztiesiskuma ziņā īpaši neatpaliek no, piemēram, jau pieminētās Ukrainas, grauj Latvijas valsts iespējas piesaistīt un noturēt ārvalstu investīcijas.