Iesaki rakstu:

Papildus diviem juristu atzinumiem tikai viens vienīgs socioloģiskās aptaujas jautājums Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir šķitis pietiekams pamats, lai ar to pamatotu savu ierosinājumu par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs dzimušiem bērniem, pat ja to nelūdz neviens no bērna vecākiem. Publiski šis viens vienīgais uzdotais jautājums gan ir ticis izziņots kā notikusi aptauja par šo tēmu.

Aģentūra LETA, kas 7. septembrī informēja par Rīgas pilī notikušo, Vējoņa kancelejas diskusiju "Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana Latvijas Republikā", ar atsauci uz kanceleju ziņoja, ka esot notikusi „aptauja par sabiedrības attieksmi pret jaundzimušo pilsoņu statusa regulēšanu”, kurā tad arī esot konstatēts, ka lielākā sabiedrības daļa atbalsta Vējoņa un viņa padomdevēju iecerēto ideju.

Taču patiesībā nekāda aptauja par šo tēmu nav notikusi, - savus secinājumus par sabiedrības noskaņu Vējonis ir balstījis uz vienu vienīgu socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS ikmēneša aptaujā iekļautu jautājumu.

Šis jautājums, ko Pietiek publicē reizē ar SKDS prezentāciju šajā konferencē, ir bijis diezgan apjomīgs un skanējis šādi:

„Patlaban Latvijā spēkā esošā kārtība paredz, ka nepilsoņu ģimenē dzimuša bērna iespējas kļūt par Latvijas pilsoni ir atkarīgas no vecāku izvēles. Ja kāds no bērna vecākiem īpaši nepauž gribu par bērna atzīšanu Latvijas pilsonībā, bērns piedzimstot kļūst par nepilsoni.

Ir izskanējis priekšlikums, ka turpmāk visi Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni AUTOMĀTISKI kļūtu par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, ja vien bērna vecāki neizvēlētos citas valsts pilsonību. Vai Jūs šādu priekšlikumu 1) pilnībā atbalstāt, 2) drīzāk atbalstāt, 3) drīzāk neatbalstāt, 4) nemaz neatbalstāt, 5) grūti pateikt/nav atbildes?”

Šis jautājums, kurā nav bijis skaidri norādīts, ka jau pašlaik pietiek ar viena no vecākiem formālu lūgumu, lai jaundzimušais saņemtu Latvijas pilsonību, tā vietā pieminot „īpašu gribas paušanu”, uzdots kopumā 1004 Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (un nevis tikai pilsoņiem) vecumā no 18 līdz 74 gadiem. No visiem aptaujātajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem atbildi „pilnībā atbalstu” devuši 50,5%, bet atbildi „drīzāk atbalstu” – 25,5%.

Vējoņa preses sekretārs, bijušais Latvijas radio vadītājs Jānis Siksnis pagaidām nav vēlējies paskaidrot ne to, kuras tieši Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas saskaņoja aptaujā uzdodamo jautājumu un kurš tieši pieņēma lēmumu, ka sabiedrības viedokļa noskaidrošanai pietiek ar vienu vienīgu jautājumu.

Kā zināms, neraugoties uz valdošās koalīcijas noraidošo nostāju, Vējonis šonedēļ ir iesniedzis Saeimā šādu likumprojektu „Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”:

„1. pants. Izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem bērniem.

2. pants. Atzīt pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 8. panta otro daļu būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis.”

Foto no Delfi aculiecinieks