Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, ko vada iepriekš Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, turpina cīņu, lai tai nevajadzētu sabiedrībai atskaitīties par kancelejas vadības komandējumiem un treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, ko iepriekšējos gados saņēma kancelejas darbinieki, - Pietiek šodien publicē divas kasācijas sūdzības, kas uzskatāmi rāda, ar kādiem argumentiem Vējoņa kanceleja turpina šo cīniņu.

Pašlaik pret Vējoņa kanceleju ir tikušas sāktas jau 17 administratīvās tiesvedības saistībā ar šīs iestādes atteikumu sniegt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem un saistītām tēmām.

Jau 13 tiesvedībās tiesa ir uzlikusi par pienākumu Vējoņa kancelejai tai prasīto informāciju sniegt, daudzās no tām prezidenta kancelejas rīcība ir atzīta par prettiesisku, un trīs lietās spriedums jau ir stājies spēkā.

Taču, kā izrādās, Vējoņa kanceleja neveic nekādus aprēķinus par to, kādus resursus tai ir prasījušas un prasa tiesvedības septiņpadsmit administratīvajās lietās, kas sāktas pēc tam, kad tā atteikusies sniegt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem un saistītām tēmām, jo šādu aprēķinu veikšana „būtu nelietderīgi”, - to prezidenta kanceleja atzinusi, atbildot uz oficiālu informācijas pieprasījumu.

Vai Vējoņa kanceleja ir apkopojusi datus par to, kādus tās cilvēkresursus un citus resursus ir prasījusi tiesvedība katrā no šīm administratīvajām lietām? Ja jā, kādi ir šie dati par katru administratīvo lietu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne? Vai kancelejā ir izvērtēts šo resursu izmantošanas lietderīgums? Ja jā, kad šis izvērtējums ir veikts, kas to veicis un kādi bijuši rezultāti? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne? Šie ir jautājumi, kas Vējoņa kancelejai tika uzdoti saistībā ar tās tiesvedību izmaksām.

„Kanceleja nav veikusi šādus aprēķinus saistībā ar tiesvedībām nepieciešamo dokumentu un paskaidrojumu sagatavošanu,” skan Vējoņa kancelejas atbildes uz šiem oficiāli uzdotajiem jautājumiem. „Papildus uzskaites un aprēķinu vešana prasītu vēl vairāk resursu patēriņu un tas būtu nelietderīgi, turklāt nav noteiktas vienotas metodikas šādu aprēķinu veikšanai, kā arī tādus normatīvie akti neparedz…”