Iesaki rakstu:

Dažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.

Mums abiem ir daudz kopēja. Es piedzimu Ļeņingradā, bet Jūs – Pskovā [droši vien latviešu valodu slikti zinošais pretendents domājis Pleskavu – red.piez.]. No mammas puses Jums ir krievu asinis, Jūsu tēvs dienējis Padomju armijā. Mans vectētiņš bija sarkanarmietis, kurš pēc smagām cīņām sagaidīja Lielā Tēvijas kara beigas Berlīnē. Mēs abi reiz bijām Padomju Savienības pilsoņi un pabeidzām vienu un to pašu augstskolu – Latvijas Universitāti.

Tāpēc es Jūs aicinu izvirzīt mani par Latvijas premjerministru.

Mūsu valsts jau trešo mēnesi dzīvo bez valdības, un šodien nekas neliecina par to, ka valdība tiks izveidota līdz gadu mijai. Valsts nevar pastāvēt bez valdības. Protams, būtu labi, ja tā parādītos 8. martā (sievietēm būtu dāvana). Bet varbūt tomēr mēs varētu iepriecināt vīrus ar jaunu valdību 23. februārī, vai pat visus Latvijas bērnus – 1. janvārī? Mēs abi kopā to noteiktu varētu izdarīt.

Esmu pārliecināts, ka par mani kā premjerministru nobalsotu visi Saeimas deputāti, jo ne ar vienu man nav konfliktu, nevienam neesmu neko parādā.

Starp citu, Raivim Dzintaram ir krievu patēvs, un Jutu Strīķi es dievinu, jo man patīk sievietes uzplečos; viņa tos kādreiz nēsāja.

Premjerministra pienākumus apsolos apzinīgi pildīt pat nedēļas nogalēs. Es spēšu nodibināt labas attiecības ar visiem, kuri var būt noderīgi mūsu valstij, pat ar Trampu, jo viņš kādreiz tirgoja nekustamo īpašumu. Turklāt man ir pietiekami daudz enerģijas. Esmu Latvijas eiroparlamentārietis, kurš visvairāk ir kāpis Eiroparlamenta tribīnē teikt runas. Kā atbildīgs cilvēks, varu apliecināt, ka, strādājot Eiropas Parlamentā, neesmu nogulējis nevienu lidmašīnu uz Briseli (daži reisi ir ļoti agrās rīta stundās).

Jā, un vēl, ja es kļūšu par premjeru, tad Latvijā vienmēr būs svaigi Sīrijas augļi un īsts armēņu konjaks.

Esmu arī bijis Latvijas Krievu savienības (LKS) premjerministra kandidāts. Domāju, piekritīsiet, ka Jūsu bijušais kursa biedrs Miroslavs Mitrofanovs un Latvijas politikas patriarhs Tatjana Ždanoka kuru katru neizvirzītu par premjera kandidātu.

Visbeidzot ir vēl viens iemesls, kurš lika man vērsties pie Jums. Saņemot pilsonību, zvērēju uzticību Latvijas valstij ar tik lielu pārliecību, ka eksaminētājai no Naturalizācijas pārvaldes bija asaras acīs. Zvērestā es apņēmos atdot savu dzīvību par Latviju. Ceru, ka man nenāksies atvadīties no dzīves premjerministra krēslā.

Prezidenta kungs, ar nepacietību gaidīšu Jūsu atbildi.

Vienmēr Jums un cīņai par Latvijas neatkarību uzticīgais, naturalizētais pilsonis.