Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir pirmā reize pēc Saeimas vēlēšanām, kad, ceru, kaut kas varētu mainīties uz labu. Būtiskākais, esošā varas koalīcija (ZZS+NA+V) nevienā novadā un pilsētā nav ieguvusi vairāk par 50% balsu. Valkas novadā – 29%, Strenču novadā 34% un Smiltenes novadā 35%. Tātad vēlētāji ir teikuši skaidru un nepārprotamu NĒ vecajai koalīcijai.

Vienlaikus Māris Kučinskis publiski saglabā vēsu mieru un pagājušās nedēļas nogalē Valmierā ne publiski, bet diezgan atklāti un pārliecinoši ir paudis viedokli, ka JKP Jānis Bordāns „saplēsīsies” ar KPV LV Aldi Gobzemu un reāli, ja ne tūdaļ, tad pēc laika, Ministru prezidents būšot valmierietis Artis Pabriks. Pie tā esot nopietni jāstrādā.

Par to liecina arī nedēļas nogalē Attīstībai/Par! uzsāktās aktivitātes un, manuprāt, Jāņa Bordāna pieļautā kļūda, nekonsultējoties ar Aldi Gobzemu, pārsteidzīgi paziņojot par, viņaprāt, vēlamo ministriju sadalījumu partijām. Šis ir pirmais vecās koalīcijas izliktais grābeklis, uz kura uzkāpis Bordāns un kuru Facebook 13. oktobrī komentējis Gobzems: „Mēs [KPV LV] neesam sašutuši. Mēs tikai sakām - mēs esam tie, kuri dara to, ko saka un par ko vienojas, nevis pretēji. Mēs arī sakām - vispirms darbi un programma, pēc tam amati.”

1995. gadā organizēju Māra Grīnblata (tolaik Tēvzemei un Brīvībai deputāta jaunievēlētajā 6. Saeimā), kuru Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicināja sastādīt Ministru kabinetu, tikšanās un sarunas par iespējamo koalīciju. Ja atceramies, publiski Grīnblata sastādītā valdība netika apstiprināta, netika apstiprināta arī Ziedoņa Čevera sastādītā valdība, un tad Ulmanis aicināja valdību sastādīt bezpartejisko Andri Šķēli. Bet es izgāju cauri visai šai „aizkulišu ellei” un apjaušu, kas šobrīd notiek kuluāros.

Toreiz „vecā vara” Latvijas ceļa veidolā Grīnblatu smagi „iznesa cauri”, solot garantēt balsis Saeimā un biedējot no Ziedoņa Čevera un Joahima Zīgerista, bet paši jau iesākumā plānoja „trešo variantu”. Toreiz, „karstu putru strēbdami”, mēs uzkāpām uz „vecās varas” izliktiem grābekļiem, un Latvija tika pie bezpartejiskā Andra Šķēles Ministru kabineta.

Šobrīd tieši tāpat kā 1995. gadā vecajai koalīcijai tīri matemātiski vienai pašai nesanāk sastādīt valdību, jo ir tikai 32 balsis, nesanāk arī kopā ar „vecajiem vēžiem” no  Attīstībai/Par! – 45 balsis, tātad, lai dabūtu vismaz 51 balsi 13. Saeimā, jāsašķeļ kāda no jaunajām partijām vai vismaz „jāsalaiž matos” Bordāns ar Gobzemu. 

Ja šobrīd Jānis Bordāns turpinās  „dzīt vilni” un neturēsies stingri kopā ar KPV LV (kopā 32 balsis), vispirms vienojoties par valdības  programmu, 13. Saeimas prezidiju un komisiju vadību, tad, visticamāk, notiks, kā iecerējis Māris Kučinskis, un Ministru prezidents būs sens Kučinska biedrs no Tautas partijas laikiem un „Valmieras grupējuma” – Artis Pabriks.

Tomēr vēl ir cerība, ka Jānis Bordāns noliks malā savas ambīcijas un spēs kopā ar Aldi Gobzemu veidot jaunās valdības kodolu, ja ne citādāk, tad vienojoties par perfekti valsts pārvaldi pārzinošu „tehnisku” Ministra prezidenta amata kandidātu no ierēdņu aprindām. 

Pārpublicēts no laikraksta Ziemeļlatvija

Novērtē šo rakstu:

112
24