Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmuma Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins saņēmis vēl vienu triecienu - Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldē ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pret citu lielo šī uzņēmuma akcionāru Kirovu Lipmanu, ko bija lūdzis Zaharjins.

Zaharjina iesnieguma pamatā bija Lipmana pret viņu tiesā celtā prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz 1 950 550 Liepājas metalurga akcijām un to atdošanu, ko arī par pamatotu atzinusi pirmās instances tiesa.

Prasības pieteikumā Lipmans bija norādījis, ka 2003.gadā kļuvis par 4 950 553 uzņēmuma Liepājas metalurgs akciju īpašnieku, bet 2003.gada 24.septembrī 1 950 550 akcijas uz uzticības darījuma pamata uz laiku nodevis Zaharjinam, kurš tās tā arī neesot atdevis.

"Prasības pieteikumā Kirovs Lipmans norāda, ka fiduciārais (uzticības) darījums esot ticis noslēgts uz mutvārdu vienošanās pamata un ka atbilstoši vienošanās Kirovs Lipmans neesot nodevis šīs akcijas īpašumā, tādēļ līdz pat šim brīdim ir šo 1 950 550 akciju īpašnieks. Kā izriet no Kirova Lipmana iesniegtā prasības pieteikuma, tad 1 950 550 akciju vērtība ir vismaz LVL 1 950 550 apmērā," norādīts Zaharjina iesniegumā.

Taču savā amatpersonas deklarācijā par 2003. gadu Lipmans nav norādījis ne to, ka viņam būtu piederējušas 4 950 553 Liepājas metalurga akcijas, ne to, ka viņš būtu slēdzis darījumus par 1 950 550 akcijām.

"Saskaņā ar publiski pieejamo Kirova Lipmana valsts amatpersonas kārtējo deklarāciju par 2003.gadu ir norādīts, ka Kirovam Lipmanam pieder tikai 3 000 095 AS Liepājas metalurgs akcijas. Minētajā deklarācijā nav norādīti jebkādi darījumi, kuru summa būtu LVL 1 950 550 apmērā vai darījumi ar AS Liepājas metalurgs emitētajām 1 950 550 akcijām," iesniegumā norāda Zaharjins.

No tā savukārt esot izdarāmi divi dažādi secinājumi: vai nu Lipmans pretlikumīgi nav norādījis savā deklarācijā informāciju par darījuma veikšanu 1,95 miljonu latu apmērā un to, ka viņam piederējušas 1 950 550 Liepājas metalurga akcijas, vai arī šāds darījums nemaz  nav pastāvējis un Lipmanam nemaz nav piederējušas 1 950 550 uzņēmuma akcijas.

Tāpat Zaharjina iesniegumā bija norādīts uz to, ka no 2007.gada Lipmans ir uzrādījis viņa īpašumā esošo akciju pieaugumu, "pie kam ir pamanāms, ka šis pieaugums katru gadu līdz 2011.gadam ir bijis tāds, kas prasīja šo akciju iegādes darījumus deklarēt valsts amatpersonas deklarācijas ailē - darījumi virs 20 minimālajām mēnešalgām".

"Saskaņā ar jauno Krimināllikuma (KL) redakciju, kas stājās spēkā 01.04.2013., atbildība par KL 219.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir paredzēta tāda, kas ļauj to kvalificēt kā kriminālpārkāpumu (saskaņā ar KL 7.panta otro daļu). Saskaņā ar KL 56.panta pirmās daļas 2.punktu noilgums par kriminālpārkāpumu iestājas divu gadu laikā no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas.

Līdz ar to krimināltiesiskā aspektā vērtējamas būtu Kirova Lipmana iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas no 2011.gada, jo deklarācijas valsts amatpersonām ir jāaizpilda līdz tekošā gada 1.aprīlim un tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka atbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiska satura deklarācijā iestājas artās iesniegšanas brīdi," iesniegumā bija norādījis Zaharjins.

Viņa ieskatā bijušais kompanjons izdarījis krimināli sodāmu nodarījumu: "Līdz ar to Kirovs Lipmans savu 2011.gada un 2012.gada valsts amatpersonu deklarācijās ailē „deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri" nav norādījis AS Liepājas metalurgs 1 950 550 akcijas ar to kopējo vērtību Ls 1 950 550, tādējādi izdarot noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 219.panta otrajā daļā".

Tāpat savā 2011.gada valsts amatpersonas deklarācijā Lipmans, salīdzinot ar 2010.gadu, ir norādījis AS Liepājas metalurgs akciju pieaugumu par 127 935, kas pēc akciju nominālvērtības nozīmē Lipmana aktīvu pieaugumu par Ls 127 935.

Taču Lipmana 2011.gada valsts amatpersonas deklarācijā par 2011.gadu ailē „deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas" nav norādītas nekādas ziņas. Līdz ar to Kirovs Lipmans VID ir paziņojis, ka viņam šādu darījumu nav bijis.

"Komerclikumā 237.pants (akciju apmaksa), 238.pants (akciju atsavināšana) un 250.pants (pamatkapitāla palielināšana) viennozīmīgi nosaka, ka akcionāra akciju skaita palielinājums ir iespējams tikai un vienīgi ar pirkuma līguma palīdzību. Saskaņā ar Kirova Lipmana deklarēto informāciju, Kirovs Lipmans nav pēdējā laikā pieteicies un ticis apstiprināts mantojuma tiesībās. Līdz ar to, lai Kirovs Lipmans varētu iegūt īpašumā akcijas, viņam tās ir jāpērk," iesniegumā skaidroja Zaharjins.

Līdz ar to, viņaprāt, "pastāv reāla iespēja, ka arī šajā daļā Kirovs Lipmans ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, nedeklarējot pārskata periodā darījumus virs 20 MK noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kas paredzēts KL 219.panta otrajā daļā".

Pamatojoties uz šiem faktiem un aplēsēm, Zaharjins bija lūdzis ne tikai sākt kriminālprocesu par Lipmana izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas kvalificējams pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, bet arī noskaidrot, vai Lipmans, būdams valsts amatpersona, nav "izdarījis citus noziedzīgus nodarījumus par kuriem ir paredzēta atbildība Krimināllikumā".

Zaharjina iesniegums, kas nonācis Pietiek rīcībā, gan ir par salīdzinoši maznozīmīgu pārkāpumu, taču, kā zināms, tieši par līdzīgu nodarījumu pirmās instances tiesa piesprieda reālu cietumsodu bijušajam Muitas kriminālpārvaldes priekšniekam Vladimiram Vaškevičam.

Krimināllikuma 219. panta 2. daļa noteic, ka "par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu".

Taču, kā Pietiek otrdien noskaidroja VID, Finanšu policijas pārvaldē pieņemts lēmums pēc Zaharjina iesnieguma kriminālprocesu nesākt. Nekāds plašāks skaidrojums vismaz pagaidām netiek sniegts.

Novērtē šo rakstu:

0
0