Iesaki rakstu:

Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, Ģirts Valdis Kristovskis, Artis Kampars, Andris Vilks, Rolands Broks, Sarmīte Ēlerte, Ilona Jurševska, Uldis Augulis, Aigars Štokenbergs, Raimonds Vējonis, Juris Bārzdiņš, Jānis Dūklavs.

Šie ir cilvēki, kas pārstāv mūsu valsts augstāko izpildvaru – LR Ministru kabinetu. Cilvēki, kuriem mēs par šo darbu – vai kā nu to sauc – maksājam pietiekami lielu algu. Un arī cilvēki, kurus turpmāk valsts darbam nevajadzētu laist pat lielgabala šāviena attālumā.

Šo nepieciešamību viņi apliecināja šo otrdien, kad, izsakoties aģentūras LETA vārdiem, „pēc vairāku stundu debatēm tā arī nepieņēma lēmumu, kā rīkoties ar problēmās nonākušo nacionālo lidsabiedrību AS Air Baltic Corporation (airBaltic), lēmuma pieņemšanu atliekot uz nākamās nedēļas sēdi 20.septembrī - pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām”.

Savās priekšvēlēšanu programmās, runās un pārējos plānā galdiņa urbšanas, tukšās mucas skandināšanas un gaisa tricināšanas pasākumos viņi visi aizgūtnēm stāsta par saviem labajiem darbiem un nākotnē tādus sola vēl kudiš vairāk.

Realitātē viņi visi – dažs vairāk, dažs mazāk, bet lielos vilcienos tomēr visi kā Latvijas valdības locekļi – ir atbildīgi gan par to, kādā situācijā jau ir nonākusi tā saucamā „nacionālā aviokompānija”, gan par to bezjēdzīgo apņēmību, ar kādu tā tiek dzīta bankrota virzienā.

Var (un vajag), protams, nepiemirst aprobežoto Aināru Šleseru, kurš savulaik parakstīja nejēdzīgo airBaltic akcionāru līgumu un nu savu darbu Saeimā apmeklējis krietni retāk, nekā mēģinājis saistībā ar šo līgumu sameklēt kādu citu vainīgo.

Taču līgums tika parakstīts jau sen – bet nu jau ilgi jo ilgi mums pie reālās varas ir bijusi profesionālā, izlēmīgā krīzes apkarošanas valdība ar Valdi Dombrovski priekšgalā. Tieši šī valdība ar savu noziedzīgo gļēvumu, neizdarīgumu un vienkārši stulbumu ir nobriedinājusi airBaltic krīzi un turpina to attīstīt, cik vien jaudas.

Kam derīgs nozares ministrs, kuram līdz pat vasarai nav ne mazākās nojēgas, kā strādājis viens no lielākajiem viņa vadītās nozares uzņēmumiem? Jā, protams, runa ir par slinko stulbeni un Lemberga marioneti vārdā Uldis Augulis.

Kam ir derīgs visu ekonomiku pārraugošs eksbodnieks, kam pietiek laika gan solārijam, gan Alpiem, gan tumbočku revidēšanai un personisko finanšu mahinācijām, bet, ja runa par ekonomikas pārraudzīšanu, tad dukas sanāk tikai publiskam brēcienam par tā paša airBaltic zaudējumiem – kam seko totāls stingums jebkādu reālu pasākumu piedāvāšanā un īstenošanā.

Labi, Artim Kamparam vismaz pietika (nu, jeb kolēģi aizdeva) veselā saprāta saprast, ka viņa labākā dāvana Latvijas ekonomikai būs – atbrīvot to no savas pārraudzības. Bet vēl taču mums ir arī pats galvenais krīžu apkarotājs, visu laiku labākais latvju premjers Valdis Dombrovskis.

Un kam ir derīga šāda te tuvredzīga lupata, ne valstsvīrs, kuru viens „topmenedžeris” mēnešiem ilgi tin ap pirkstu, kā vien ienāk prātā? Kuram nav pieticis ne elementāras stingrības pieprasīt durakam Augulim darīt savu darbu, ne drosmes paraudzīties uz airBaltic problēmu tā vietā, lai klusi cerētu, ka gan jau kaut kā rassosjotsja pati no sevis, ne valstiskas apņēmības šo problēmu enerģiski atrisināt?

Pārspīlējums? Atcerēsimies – balamute Kampars par airBaltic patieso stāvokli bezatbildīgi, bet tomēr iebrēcās pirms trim mēnešiem. Ko reālu šai laikā saistībā ar airBaltic ir izdarījis tik izcilais Ministru prezidents, ja neskaita murmulēšanu par izpēti, analīzi un jaunu izpēti?

Jā, un vēl arī visa pārējā valdības varza, kas it kā pārrauga citas nozares, bet kuri vienalga formāli ir atbildīgas valsts amatpersonas – Ministru kabineta locekļi. Kam ir derīgi visi šie Kristovski, Pabriki, Štokenbergi, Dūklavi, Vējoņi un Ēlertes? Kur ir viņu valstiskā atbildība?

Gluži tāpat kā Parex krīzes laikā, kad, kā rāda jau vēlāk gaismā nākušie izšķirošo valdības sēžu protokoli, lielākā „ministru” daļa spēja tikai žēli bolīt acis, arī šie te bezgala valstiskie ļaudis demonstrē, ka viņiem valstiskās atbildības vietā ir tikai personiskā kuņģa sulas vadīti instinkti.

Un šie instinkti pēdējos mēnešos viņiem saka vienu – kaut kā jānovilcina laiks, kaut kā jāpaliek pie bļodas, nu, bet airbaltiks – eh, gan jau kaut kā, vai tad nu tik slikti būs, gan jau izkulsimies pēc tam, gan jau ēzelis vēl nedēļu padzīvos neēdis, kazi, pieradīs, nu, bet pēc tam iegrūdīsim atkal kādus papildu desmitus vai simtus valsts miljonu – un neviena prokuratūra taču mums tāpat kā Pareksa lietā nekādu bezdarbību un nolaidību nepārmetīs.

Nepārmetīs jau arī – nav jau te nekāda Islande. Un vienīgais, ko reāli var darīt, - panākt, lai vismaz turpmāk šie nejēgas, nelgas un noziedznieki pamēģinātu maizi pelnīt kādā darbā, ko viņi kaut cik jēdz. Sestdien tāda iespēja būs.