Iesaki rakstu:

Maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers atstājis darbā vienu no bijušās vadības pārstāvēm - galveno ekonomisti Benitu Imbovicu, kura līdz ar pārējiem uzņēmuma vadītājiem lielā mērā atbildīga par tā krahu. Administratora skaidrojums ir - Imbovicas "profesionālā klātbūtnē" viņš "redz tikai ieguvumus, bet neredz riskus", savukārt bijušās uzņēmuma galvenās finansistes atalgojumu Velmers neatklāj.

Līdz pat uzņēmuma kraham Imbovica bija viena no Liepājas metalurga saimnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala komandas un, kā liecina publiski pieejamā informācija, arī uzticama uzņēmuma vadības uzdevumu pildītāja.

Imbovica uzņēmuma vadībā ir bijusi jau kopš tā privatizācijas deviņdesmito gadu otrajā pusē, un jaunajā grāmatā "Liepājas metalurgs": kam jāsēž, kam jālido, kas tiks izdota aprīļa otrajā pusē, bijušie uzņēmuma darbinieki viņu raksturo neviennozīmīgi, taču vienā raksturojumā ir vienisprātis - viņa bijusi uzticama Zaharjina un Segala doto uzdevumu izpildītāja.

"Nu, principā var teikt, ka vainīgi četri cilvēki – abi Zaharjini, Segals un [valdes loceklis, izpilddirektors Leons] Ptičkins. Viņiem bija visa teikšana. Nu vēl jau [galvenā ekonomiste Benita] Imbovica, bez kuras ziņas neviens dokuments negāja cauri un neviena naudas kustība. Viņai bija ļoti liela teikšana, bez viņas ziņas nenotika nekas. Nevienu maksājumu neapstiprināja bez viņas ziņas," - šādi Imbovicas lomu raksturojis viens no bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem.

"Kamēr viņa bija ar [uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Valēriju] Terentjevu kopā, viņai bija liela teikšana. Tagad, Zaharjina laikā jau viņa bija pabīdīta malā. Viņa ir cilvēks ar krampi. Mums jau tas pentagons bija tik liels uzpūsts, tur tika pieņemti visi „vajadzīgie radinieki”, kuriem vajadzēja darbu. Imbovica teica, ka viņa tur pusi izlidinātu ārā. Tika pieņemti cilvēki tikai tāpēc, ka cilvēks kādam ir tētis vai mamma, vai bērns. Bija, piemēram, kāds ļoti labs speciālists, un viņa bērnam, kurš jau pieradis saulītē gozēties, atradās štata vieta. Turklāt nopirka jaunu datoru, jo ar veco actiņas sāpot," stāstījis kāds cits bijušais Liepājas metalurga darbinieks.

Vēl cits norādījis: "Parocieties deviņdesmitajos gados, un tad jūs visu sapratīsiet. Bet tā bez viņas paraksta jau nekas nenotika. Mēs iesniedzām, ko mums vajag cehā iegādāties, bet pēdējos gados tās naudas bija arvien mazāk, un mazāk mums atvēlēja. Vispār jau padome lēma, piešķirt vai nepiešķirt..."

Taču, neraugoties uz Imbovicas ciešo saistību ar "Zaharjina komandu", Velmers tomēr nolēmis saglabāt darba attiecības ar viņu, jo, paša vārdiem izsakoties, "man bija nepieciešama pēctecība un ātra rīcībspēja īsā laika termiņā. Viņas profesionālā klātbūtnē redzu tikai ieguvumus, bet neredzu riskus".

Nekādu pretdarbību Imbovicas darbībā Velmers neesot saskatījis: "Grāmatvedības dokumentu pārņemšanā piedalījās arī Ernst & Young, un viņas rīcībā nesaskatījām nekādu pretdarbību. Viņa nav bijusi saistīta arī ar pašiem darījumiem, un profesionālie pārkāpumi nav novēroti. Benitai Imbovicai nav paraksta tiesību, viņa darbojās manā pakļautībā un attiecīgi izpilda rīkojumus."

Neoficiāli Pietiek zināms, ka nopietnu pretdarbību gan izrādījis cits uzņēmuma vadības pārstāvis - līdz šim plašāku publicitāti neguvis cilvēks, kurš pēdējos gados ieņēmis Zaharjina finanšu padomnieka posteni: ar viņa "svētību" gan pazuduši daudzi būtiski uzņēmuma dokumenti. Pašlaik Pietiek pārbauda šīs ziņas.

Uzņēmuma vadības komandas kopfoto Benita Imbovica - pirmajā rindā pirmā no labās. Foto no grāmatas Liepājas metalurgs. Anno 1882.