Iesaki rakstu:
Ap Ventspils tranzīta uzņēmumu AS Kālija parks izvēršas karš, kas atsauc atmiņā 2010. gada konfliktu ap AS Ventbunkers. Arī šoreiz karā iesaistīta apsardzes firma TM security, bet šoreiz kā līdzeklis „karā” izvēlēta tiesa, nevis uzņēmuma ieņemšana ar bruņotu apsargu palīdzību. Konflikta būtība – centieni no uzņēmuma izspiest vairāk nekā 2 miljonus latu par apsardzes pakalpojumiem, kas faktiski nav sniegti un tikuši uzspiesti ar juridiski apšaubāmu līgumu.
Apsardzes firma TM security, kuras īpašnieks Mārtiņš Tenbergs pēdējos mēnešos centies iegūt ietekmi uz politiķiem, cenšas no AS Kālija parks piedzīt 2,09 miljonus latu, kā rezultātā pirmdien, 28. novembrī, Ventspils tiesā ierosināta uzņēmuma maksātnespēja. Tikmēr jau divus mēnešus iepriekš, 29. septembrī, Kālija parks vērsies Kurzemes apgabaltiesā ar civilprasību pret TM security un vairākām personām, tostarp zvērinātu advokātu Mārtiņu Kvēpu, uzskatot, ka notiekošais ir izspiešana.
TM security uzskata, ka AS Kālija parks tam ir parādā 20 431 latu par it kā sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem, kā arī 1,84 miljonus latu lielu līgumsodu. Uzņēmuma pārstāvji to sauc par izspiešanu, jo TM security pakalpojumi tai uzspiesti ar juridiski apšaubāmu līgumu, ko 2010. gada 24. aprīlī sastādījis zvērināts advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš tobrīd uzdevies par Kālija parka vairākuma akcionāru pārstāvi.
Faktiski līgums ar TM security parakstīts 2010. gada 29. aprīlī it kā uz vienu dienu, lai ietekmētu todien notikušo akcionāru sapulci, nepieļaujot varas maiņu Kālija parkā, uzņēmumam izslīdot no tā dēvēto Lemberga oponentu – Olafa Berķa un Oļega Stepanova – rokām. Iepriekš tā jau bija noticis ar AS Ventbunkers, kuru jau pēc kontroles zaudēšanas vairākus mēnešus ar spēku turpināja sargāt TM security, nepieļaujot vairākuma akcionāru jauno pārstāvju ienākšanu uzņēmumā. Pašlaik gan Kālija parka, gan Ventbunkera padomes priekšsēdētājs ir Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kas ir viena no četrām savstarpēji karojošajām pusēm tā dēvētajā Ventspils tranzīta karā.
AS Kālija parks ir viens no lielākajiem minerālmēslu eksporta termināļiem ar kopējo pārkraušanas jaudu līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā. Lielākie caur Kālija parku eksportējamās produkcijas patērētāji ir Ķīna, Indija, Brazīlija, ASV.