Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ik pa laikam ministre Ilze Vinķele piemin, ka neesmu objektīvs savā kritikā, jo man esot aizvainojums par to, ka neuzvarēju konkursā uz Stradiņu slimnīcas padomi un valdi. Gribēju nogaidīt līdz krīzes beigām, bet sapratu, ka man ir jāatbild.

Aizvainots neesmu, bet ļoti skumjš gan, esmu mācījies un strādājis vairākās pirmā pasaules divdesmitnieka medicīnas fakultātēs, esmu bijis profesors un vadītājs N1 medicīnas universitātē pasaulē 17 gadus, man ir piedāvātas vadītāja un/vai profesora vietas Baylor, Harvardas, Ročesteras, Mičigānas, Kalifornijas, Floridas, Arizonas, Jutas universitāšu slimnīcās, Cleveland klīnikā, taču mēs kā ģimene izlēmām, ka ir pienācis laiks iesaistīties Latvijas veselības aprūpes sistēmā, neskatoties uz to, ka mana samaksa būtu 10x mazāka, esmu gatavs strādāt arī par velti, ja tas valstij būtu nepieciešams.

Kā uzsvēru, padomes un valdes konkursos ir nepieņemami, ka valdes vadītājs saņem vairāk par ministru (laikam ministra alga ap 4000 eiro mēnesī). Teicu, ka slimnīcas ir negatavas krīzes apstākļiem, teicu, ka vakcinējušies par maz personāla, tas ir milzu risks. Vakcīnas personālam (kā gripas) 100% jāatmaksā valstij. Jābūt skaidri izstrādātai krīzes vadībai utt.

Veselības ministrijas (VM) izvēlētā komisija, kas galvenokārt sastāvēja no VM ierēdņiem, kuriem maza saprašana, kādai vajadzētu izskatīties universitātes slimnīcai, izvēlējās kandidātu, kuram nodokļu maksātāji maksās 7900 Eiro mēnesī, nevis manis piedāvāto algu, “kas būtu mazāka par ministru”. Man, cilvēkam, kas 17 gadus bijis mācībspēks ASV, intervijā prasa “vai jūs varat parunāt drusku angliski”. Pēc manas prezentācijas komisijai par to nebija neviena jautājuma!

COVID laikā esmu “iesprūdis” ASV, taču konsultēju Latvijas pacientus attālināti un bez maksas. Uzzinājusi, ka esmu ASV, mani sameklēja universitātes slimnīca ASV ar piedāvājumu izskatīt klīnikas vadītāja amatam. Saprotu, ka nevienam VM neinteresē iecelt kandidātu, kas ir internacionāli konkurētspējīgs, kas grib un var ieviest godīgas, caurspīdīgas un uz izaugsmi vērstas izmaiņas, kas veicinātu diasporas kolēģu atgriešanos un labāko Latvijas kolēģu neaizbraukšanu.

Lai kādā amatā es būtu vai nebūtu, savu viedokli izteikšu, ja lietām nepiekritīšu. Viedokļus pamatoju un esmu tos gatavs aizstāvēt, un mainīt, ja mani ar faktiem par to pārliecina. Taču VM vadībai vajag “Yes man”, vadītājus, kam nav, kur sprukt, kuriem ir bail par savu algu un par to, ka to zaudēs. Tāpēc arī esam tur, kur esam.

Man ir zināšanas, man ir pieredze, man nav svarīgs mans algas lielums, un es zinu, kā kopā ar kolektīvu uzlabot ārstniecību, apmācību un zinātni Stradiņu slimnīcā... taču tādi vadītāji VM iestādēs nav vajadzīgi. Un – jā, par to man ir ļoti skumji un žēl.

Novērtē šo rakstu:

187
10