Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas Televīzija” kanāla “LTV7” raidījumā notikušo interviju ar Leonīdu Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arī tam sekojošo sabiedrības sašutumu, nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā.

Šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu.

Aizsardzības ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.

Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbības principi, mērķi un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likuma, un šī likuma 3. panta septītā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem noteic mazākumtautību satura nozīmi:

“Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.”

Šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti nacistiskās Vācijas aģenti?

Vienlaikus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Aizsardzības ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas laikā līdz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.

Ņemot vērā vēstulē minēto piemēru, rodas šaubas par to, vai šāds finansējums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk.

Ņemot vērā sabiedrības pamatoto neapmierinātību par, iespējams, Krievijas ietekmes aģenta L. Ragozina dalību “LTV7” raidījumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu, kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.

Novērtē šo rakstu:

100
52